Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse par jaunās valdības darba galvenajām prioritātēm
Pēdējo valdību nekonsekvence politisko lēmumu pieņemšanā tiešā veidā ir skārusi arī uzņēmējdarbības vidi, padarot to mazāk konkurētspējīgu ārvalstu investoriem, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm. Tāpēc no jaunā valdības veidotāja Māra Kučinska alianse sagaida daudz pārdomātāku lēmumu pieņemšanu un racionālākas politikas veidošanu, kas būtu vērsta uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, vienlaikus palielinot nodokļu ieņēmumus valsts kasē sociālo problēmu efektīvākai risināšanai valstī.
Latvijā no visām trijām Baltijas valstīm ir zemākie rādītāji banku kreditēšanas jomā un no jauna rezidentiem izsniegto kredītu pieaugums ir vēl joprojām negatīvs, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, kur kreditēšana atjaunojusies jau pirms diviem gadiem. Kreditēšanas aktivitāte ir viens no rādītājiem, ar kuru var novērtēt sociālekonomisko aktivitāti Latvijā, kas ir arī svarīgs rādītājs investoriem, izvērtējot, kurā no Baltijas valstīm attīstīt uzņēmējdarbību. Jāmin, ka investoru kapitāla piesaiste ir ļoti svarīgs instruments Latvijas tautsaimneicības izaugsmei, jo vietējais tirgus ir pārāk mazs, lai nodrošinātu Eiropas mērogā atbilstošas ekonomikas attīstību ilgtermiņā.
Pērngada sākumā valdība ar plāniem par "nolikto atslēgu" principu piemērošanu visos hipotekāro kredītu līgumos gandrīz "norāva stopkrānu" rezidentu kreditēšanai Latvijā, pierādot, ka jebkurš neapdomīgs politisks lēmums var negatīvi ietekmēt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un pasliktināt uzņēmējdarbības vidi. Tai pat laikā pozitīvi jāvērtē valsts iniciatīva programmai par pirmā mājokļa iegādi jaunajām ģimenēm, kas ir labs atbalsta instruments iedzīvotājiem un arī demogrāfijas veicināšanai.
Arī Zolitūdes traģēdija ieviesa kardinālas izmaiņas pašvaldību būvvaldes darbā, bet daudzi politiski un juridiski lēmumi, kuriem nav ietekmes uz drošības palielināšanu, sekmēja uzņēmējdarbības vidi pasliktināšanos. Tā rezultātā jaunu projektu saskaņošana mūsu būvvaldēs var ievilkties no četriem mēnešiem līdz pat pusotram gadam, kamēr kaimiņvalstīs tādiem pašiem nekustamo īpašumu projektiem standarts ir mēnesis.
Tas radījis situāciju, kad ar nekonsekventiem lēmumiem paši "iešaujam sev kājā", jo katru gadu zaudējam desmitiem miljoniem lielas investīcijas, kas ar jaunu nekustamo īpašumu projektu starpniecību un labāku uzņēmējdarbības nosacījumu dēļ ieplūst Lietuvā un Igaunijā.
Jaunu nekustamo īpašumu projektu saskaņošanā Latvijai vajadzētu tiekties uz Lietuvas modeli, sākot jau ar elektroniskās vides izveidi, kas ļauj attīstītājam iesniegt projektu elektroniski un pēc tam ērti un operatīvi komunicēt ar visām atbildīgajām institūcijām un iespēju redzēt, kā virzās saskaņošanas process.
NNĪAA atgādina, ka jaunu projektu attīstīšana nozīmē ļoti lielu investīciju ieguldīšanu valsts un galvaspilsētas attīstībā. To lielākā daļa tiešā veidā tiek ieguldīta saistīto nozaru attīstīšanā un darba vietu nodrošināšanā, infrastruktūrā un nodokļos valstij, kas veicina valsts un iedzīvotāju labklājību, un paver plašākas iespējas sociālo problēmu risināšanai.
Izveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) uzdevums ir pārstāvēt nozares intereses valsts un pašvaldību līmenī, nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību un veicināt tās sakārtošanu kopumā, kā arī popularizēt nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas tautsaimniecībā. NNĪAA dibinātāji ir SIA "Dekarta Property", SIA "Domuss", "Hanner Group", SIA "Merks", AS "MCITY Holdings" ("Modern City"), SIA "NCC Housing", SIA "Ordo Group", SIA "Pillar Management", AS "Towers Construction Management" un "YIT Celtniecība".
Autors ir Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) vadītājs