UNHCR pauž bažas par spriedzi pie robežām un papildu grūtībām bēgļiem un patvēruma meklētājiem
Valstis, kas atrodas tā dēvētā Balkānu maršruta ceļā, pa kuru nelegālie imigranti no Grieķijas dodas uz Rietumeiropu, turpmāk tranzītā caur savu teritoriju laidīs ne vairāk kā 500 patvēruma meklētāju dienā, piektdien paziņoja Serbijas iekšlietu ministrs Neboiša Stefanovičs.
Sarunā ar televīzijas kanālu "Pink TV" viņš pavēstīja, ka informāciju par ierobežojumiem Serbija saņēmusi no Slovēnijas caur Horvātiju, piebilstot, ka jaunais tranzīta režīms "stājas spēkā no šodienas", raksta LETA/DPA.
Stefanovičs arī ļāva noprast, ka šis lēmums saskaņots vienīgi mutiski.
Savukārt ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) pauž bažas par vairākās Eiropas valstīs ieviestajiem ierobežojošajiem pasākumiem, kuri rada papildu nevajadzīgas grūtības bēgļiem un patvēruma meklētājiem viscaur Eiropā, izraisot haosu vairākās robežu šķērsošanas vietās. Tāpat tiek uzlikts īpašs slogs Grieķijai laikā, kad tā cenšas tikt galā ar pieaugošu cilvēku skaitu, kuriem nepieciešama izmitināšana un palīdzība, informē UNHCR pārstāvis Didzis Melbiksis.
17. februārī Austrija paziņoja, ka tā noteiks 3200 cilvēku kā dienas limitu tiem, kam ļauts iebraukt valsts teritorijā. Tāpat tikšot pieņemti tikai 80 patvēruma lūgumi dienā. Slovēnija sekoja šim piemēram un izziņoja līdzīgus ierobežojumus. Šie jaunākie ierobežojošie pasākumi, pēc UNHCR domām, riskē pārkāpt ES likumdošanu un grauj centienus veidot visaptverošu un saskaņotu pieeju bēgļu un migrantu krīzes risināšanai Eiropā.
Papildus tam 18. februārī Austrijas, Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas un Maķedonijas policijas dienestu vadība izplatīja paziņojumu par vienošanos kopīgi profilēt un reģistrēt bēgļus un patvēruma meklētājus uz robežas starp Maķedoniju un Grieķiju, kā arī veikt virkni papildu pasākumu, lai regulētu situāciju.
Lai gan koordinēta rīcība var palīdzēt pārvaldīt jauktās migrācijas kustību, valstis šo paziņojumu interpretēja dažādi, tādā veidā palielinot aizsardzības riskus bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Šajos riskos ietilpst pienācīgas, ES un starptautiskajiem standartiem atbilstošas reģistrācijas trūkums, cilvēku atlase pēc pilsonības un citiem kritērijiem, nevis pēc aizsardzības nepieciešamības, paaugstināta bēgļu tiešas atraidīšanas iespēja. Cilvēki tiekot pamesti klajā laukā stindzinošā aukstumā, pakļauti vardarbības un ekspluatācijas riskam.
Šāda prakse arī grauj pamatus tam, par ko pagājušajā nedēļā vienojās Eiropas Padome, atgādinot, ka iekļūšanai Eiropas Savienībā bez atbilstošiem ceļošanas dokumentiem cilvēkiem ir nepieciešams pieprasīt patvērumu, sasniedzot kādu ES valsti.
Domino efekts, ko radīja Austrijas un Slovēnijas dienas limiti un kopīgā pieeja ar Horvātiju, Serbiju un Maķedoniju, ir jau novedis pie bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu pulcēšanās Grieķijā un Maķedonijā, kur gandrīz 700 cilvēkiem, pārsvarā Afganistānas pilsoņiem, ir liegta iespēja iekļūt Serbijā.
Vienīgais veids, kā tikt galā ar pašreizējo ārkārtas situāciju, ir visaptveroša, koordinēta stratēģija, kas balstīta kopīgā atbildībā, solidaritātē un uzticībā starp visām Eiropas valstīm, kuras strādā kopā, norāda UNHCR.