Mānīgo iespaidu par arvien vairāk pazūdošajiem cilvēkiem rada sociālie mediji.
Ziņas par mūzikas klipu režisora Toma Ringa pazušanu sociālajos medijos sāka izplatīties februāra sākumā. Ieraksti vēstīja, ka 26 gadus jaunais puisis pēdējo reizi manīts 5. februārī un pēc tam pazudis bez vēsts. Lūgums dalīties ar šo informāciju un palīdzēt Toma meklēšanā, tika uzklausīts. Nedēļas laikā kopš "pazušanas" vēsts par meklēto jaunieti apceļoja tūkstošiem sociālo mediju profilu. Daloties ar satraukto radinieku un draugu paziņojumiem, cilvēki pauda bažas par to, ka aizdomīgi bieži Rīgā sāk pazust jauni vīrieši, savos komentāros bezdarbību un vienaldzību pārmetot policijai un valsts iestādēm.
Ar šo ziņu paspēja dalīties tūkstošiem cilvēku, arī ziņu un izklaides portāli, kuri kopumā pulcē daudzus tūkstošus interneta lietotāju.
11. februārī nedēļu ilgušajai neziņai pienāca gals. Ziņu portāli pārstāstīja Ringu ģimenes paziņojumu, kurā viņi pateicas par atsaucību, jo Toms ir pārradies mājās "sveiks un vesels". Ar šo ziņu gan dalījās daudzreiz mazāk cilvēku nekā ar pazušanas vēsti. Daudzi portāli, kas iepriekš ziņoja par puiša pazušanu, to nenopublicēja nemaz. Tādējādi vēl pat 13. februārī, kad puisis jau divas dienas bija "atradies", cilvēki turpināja izplatīt aicinājumus iesaistīties Toma meklēšanā.
Savus pazušanas apstākļus Toms vēlāk nekomentēja, tikai paziņām skaidroja, ka nebija sasniedzams personīgu iemeslu dēļ.
Par pazudušajiem cilvēkiem ziņas izplatās straujāk, nekā par atrastajiem. Tas, visticamāk, ir pamats aizvien biežāk dzirdamajām bažām, ka Latvijā pazūd vairāk jauniešu.
Pavisam skaidri bažas apgāž Valsts policijas rīcībā esošā statistika, kas vēsta - pazudušo skaits pret iepriekšējo gadu ir samazinājies. Ik gadu policija saņem ap 700 - 800 iesniegumu par bezvēsts pazudušām personām, un lielākā daļa no visiem tiek atrasti.
2015. gada 1. janvārī Valsts policijas meklēšanā atradās 472 personas, bet gada laikā tika saņemti vēl aptuveni 600 iesniegumi. Lielākā daļa no meklēšanā izsludinātajiem tika atrasti, 2016. gada 1. janvārī aktīvā meklēšanā vēl bija 454 cilvēki no desmit gadu laikā saņemtajiem pieteikumiem.
"Kā redzams no statistikas, būtisku izmaiņu pazudušo skaitā pēdējos gados nav bijis, līdz ar to iespaids, ka pazūd vairāk cilvēku, ir mānīgs," skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins.
Mānīgo iespaidu policija skaidro ar cilvēku pieaugošo aktivitāti sociālajos tīklos. Interneta lietotāji arvien biežāk pieņem lēmumu publicēt pazudušo personu fotogrāfijas un aprakstus internetā, lūdzot ar šo saturu dalīties. Arvien vairāk cilvēku ar šo saturu arī dalās savās ziņu lentēs. Bez tam, ziņu un izklaides portāli ne vienmēr pirms dalīšanās ar šāda veida saturu sazinās ar policiju, lai noskaidrotu, vai persona vispār ir meklēšanā.
Mediji aktīvi cīnās par savu "sociālo tīklu telpu", tāpēc pārpublicē šos ierakstus, jo tādējādi gūst labu statistiku, skaidro policijas sabiedrisko attiecību speciālists. "Ja gan sociālajos medijos, gan ziņu portālos ik dienu parādās šāda informācija. Rodas iespaids, ja pazudušo skaits palielinās, taču patiesībā vienkārši informācijas par šiem notikumiem kļuvis vairāk un tās plūsma ir aktīvāka."
Personas, kuras izsludinātas bezvēsts prombūtnē tiek meklētas ne ilgāk kā desmit gadus. Kad šis termiņš paiet, persona ar tiesas lēmumu tiek atzīta par mirušu. Statistika par pēdējiem sešiem gadiem rāda, ka šā gada 1. janvārī meklēšanā atrodas 304 personas. Vēl papildus 150 personas ir meklēšanā no 2007. - 2009. gada iesniegumiem.
Valsts policijas dati uz 01.01.2016
Aptuveni 60-70% no visiem meklēšanā izsludinātajiem cilvēkiem tiek atrasti dzīvi, liecina policijas rīcībā esošā informācija. Pieaugušie mēdz doties uz ārzemēm, par to neziņojot tuviniekiem, citi izvēlas "pazušanu" kā šķietamo risinājumu kādām problēmām, kas sakrājušās privātajā dzīvē. Reizēm personas "pazūd" arī pārpratuma pēc - kaut kur aizbraukušas vai nonākušas slimnīcā, bet nav paspējušas paziņot tuviniekiem.
Savukārt meklēšanā izsludinātie jaunieši parasti esot tādi, kas vēlas "izbaudīt brīvību", skaidro policijā. Jo īpaši liela īslaicīgo pazušanu riska grupa ir bērnunamu bērni, kas mēdz aizbēgt no savas mītnes pat vairākas reizes gadā.
Aptuveni trešā daļa no pazudušajiem cilvēkiem tiek atrasti miruši. Lielākoties šajos gadījumos nāves cēlonis ir bijis nelaimes gadījums, piemēram, noslīkšana vai ielūšana ledū. Savukārt aptuveni desmitā daļa no mirušajiem cietuši no kāda noziedzīga nodarījuma.
Vai dalīšanās ar ziņām par pazudušajām personām sociālajos tīklos palīdz to atrašanā, policija nav izpētījusi. "Teorētiski varam pieņemt - ja šāda informācija parādās, pastāv lielāka iespējamība, ka vairāk cilvēku redzēs pazudušā attēlu un varēs sniegt informāciju policijai," skaidro Anučins.