Runas par apvienošanos ir pārāk ieilgušas, nav neatkarīgas analīzes un tam sekojoša lēmuma virzīties tālāk
Saka, ka ķēde ir tik stipra, cik tās vājākais posms. LMT un "Lattelecom" apvienošana ir kļuvis par jautājumu, kura vājākais posms draud izrādīties valsts.
2015. gada nogalē teju visās Eiropas valstīs telekomunikāciju uzņēmumi ir apvienojušies, Latvija Ziemeļeiropā un Baltijā palikusi pēdējā, kura vilcinās. Vai neticam paši sev un iespējai pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē radīt patiešām inovācijās un zināšanu ekonomikā būvētu valsts uzņēmumu?
Lēmumā par apvienošanu ir iesaistītas trīs puses: paši uzņēmumi, klienti un īpašnieki - Latvijas valsts un "TeliaSonera".
No uzņēmumu biznesa puses LMT un "Lattelecom" apvienošanās ir izdevīga. Biznesā uzņēmumu apvienošana ir ierasta un plaši izmantota prakse, kad sasniegti vieni attīstības griesti. Lai kāptu nākamajā stāvā, ir jāsamazina administratīvie izdevumi un jāpalielina investīcijas, jānodrošina citas kvalitātes un plašāka spektra pakalpojumi, tā stiprinot savas pozīcijas valstī un reģionā. Arī ekonomikas teorijā uzņēmumu konsolidācija ir labi pazīstama - tas ir loģisks, vienkāršs attīstības virziens.
No klienta jeb patērētāja puses galvenais, lai viņam ir pieejami pēc iespējas dažādi un izdevīgi pakalpojumi. LMT un "Lattelecom" apvienošana pakalpojumu ziņā dotu tikai ieguvumus - plašāks pakalpojumu klāsts, izdevība tos dažādi sapakot, vienots rēķins utt. Spriežot pēc analogiem notikumiem nozarē citās valstīs, neredzu precedentus, kad cenas pieaug.
Arī Konkurences padome, ja uzskatītu, ka apvienošanās rezultātā Latvijā veidosies monopols, par to būtu sen brīdinājusi, jo apvienošanās jautājums cilāts jau vairākus gadus.
Un nu jau vairākus gadus no jautājuma izvairās trešā puse - Latvijas valsts. Lēmumu par apvienošanos tās vietā neviens cits nepieņems. Uz to ir jāiet, nevis jānogaida, kamēr palaists garām piemērotākais un izdevīgākais brīdis, lai no diviem stipriem uzņēmumiem izveidotu vienu spēcīgu reģiona spēlētāju.
Jādomā, ja valsts neredzētu apvienošanās ieguvumus, sarunas par šo jautājumu nenotiktu un tēma būtu sen slēgta. Patlaban vienīgie "pret" Latvijā publiski izskan no konkurentiem, kas ir saprotamas emocijas - neviens tirgū nevēlas redzēt stiprāku spēlētāju.
Taču runas ir pārāk ieilgušas, nav neatkarīgas analīzes un tam sekojoša lēmuma virzīties tālāk. Šī problēma mūsu valstī ir bieži novērojama - nespējam pieņemt lēmumu un uz to pārliecinoši iet, tādējādi palaižot garām iespējas kaut ko sasniegt.
Latvijas telekomunikācijas ir izcilības līmenī. Par to pārliecināmies, kad izbraucam ārpus valsts, un to atzīst Latvijas viesi. Būsim atklāti - tā ir viena no retajām jomām, kur esam nevis pēdējie, bet vieni no pirmajiem. Vai mēs to esam gatavi pazaudēt?
Autore ir biznesa augstskolas "Turība" Dr.oec., asoc. Prof., Uzņēmējdarbības vadības maģistrantūras programmas direktore