Iedzīvotāji pērn ir ievēlējuši jaunu Rīgas vadību un var saprast, ka viņi pārmaiņas vēlas uzreiz. No mūsu – politiķu – puses ir jāspēj salāgot gan finanšu un laika resursi, kas vajadzīgi jebkādu uzlabojumu ieviešanai, gan arī visu darbību salāgošana ar pilsētas attīstības plāniem un likumīgiem pārvaldības procesiem.
Ņemot šo vērā, mēs ikdienā runājam par to, ka strādāsim divos ātrumos. Proti, kamēr tiek izstrādāta ilgtermiņa pieeja un sistēmas, mēs meklējam iespējas īstermiņa risinājumiem.
Piemēram, jau šovasar popularitāti ieguvušie stabiņi ir veids, kā ātri uzlabot gājēju drošību un ērtību, kamēr ielu un krustojumu pārbūve prasīs laiku projektēšanai un budžetu būvniecībai. Tā Esplanādes parkam vajadzētu rekonstrukcijas projektu, bet jāsāk ar ātrāko – avārijas stāvoklī esošo celiņu salabošanu. Vai cits piemērs – kamēr izstrādājam stāvvietu politiku visā pilsētā, kurai pielāgosim elektromobilitātes uzlādes modeli, ir izstrādāta ceļa karte elektrouzlādes uzstādīšanai.
Daudzās jomās līdz šim pietrūcis plānveidīgas pieejas. Tie paši bērnu laukumi – tādi izbūvēti milzīgi Lucavsalā, Imantā un Barona ielā, bet Bieriņu apkaimē nav pat neliela laukumiņa publiskajā telpā.
Pamazām izvērtēsim katru apkaimi, lai tajās būtu vienmērīgāks pakalpojumu nodrošinājums, kas arī samazinās nepieciešamību pārvietoties ar privāto auto.
Var, protams, vēlēties lielāku ātrumu, bet Rīga ir kā kuģis, nevis motorlaiva, kura kursu esam sākuši mainīt, bet kuģi nevar pagriezt pārāk krasi, lai neuzskrietu uz sēkļa. Un tagad par virzienu, kādā Rīgu vēlamies virzīt līdz 2027.gadam, un otro ātrumu – Rīgas Attīstības programmu.
Rīgai ir jākļūst par Ziemeļeiropas metropoli, kurā ir pārdomāta, ērta un klimatam draudzīga mobilitāte, mūsdienīga pilsētvide un zaļa publiskā ārtelpa, labiekārtoti mājokļi, konkurētspējīgs atalgojums un kvalitatīva izglītība. Pilsēta, kurā par visu cilvēku vajadzībām ir padomāts.
Jūs teiksiet: “Ko tu sapņo!” Nē, es nesapņoju, šis ir virziens, kas mums ir definēts Rīgas Attīstības programmā, un mūsu investīcijām un rīcībai jābūt tādai, lai mēs katru gadu soli pa solim virzītos tuvāk šim mērķim.
Lai šim stāstam par labāku Rīgu piešķirtu realitātes garšu, kā piemērs ir jāmin investīcijas, kas tiks veiktas, lai uzlabotu mobilitāti pilsētā. Nākamo gadu laikā tiks izbūvēts metrobuss uz Dreiliņiem, labiekārtotas dzelzceļa stacijas, izveidota jauna dzelzceļa līnija uz Bolderāju, izbūvēti jauni velomaršruti, arī velo tilts pāri Zunda kanālam un Kīleveina grāvim, kā arī labiekārtota Mūkusalas promenāde un centra apbraukšanai pabeigta Austrumu maģistrāle.
Kopā ar Rail Baltica būvniecību pilsētā būs ne tikai jauna Rīgas centrālā stacija, kas mūs savienos ar galvaspilsētām Baltijā un Eiropā, bet arī uzlabota publiskā ārtelpa Rīgas sirdī, jauns velo/gājēju tilts pār Daugavu, veloceļu tīklojums un jaunas reģionālās stacijas. Savukārt, ieviešot zemo emisiju zonu, Rīgas centrā uzlabosies gaisa kvalitāte un samazināsies trokšņu līmenis.
Kopā ar mobilitātes uzlabojumiem pilsētā ir jāienāk arī mūsdienīgai publiskajai ārtelpai un vienu pēc otra ir jāsakārto mūsu skvēri, laukumi, ūdensmalas, parki un apkaimju centri.
Attīstībai ir jānotiek visos virzienos visā pilsētā – gan centrā, gan apkaimēs. Un tas ir Attīstības programmas uzdevums – šos virzienus definēt un pārvērst jau rīcībā un investīcijās. Mūsu kā politiķu uzdevums ir sekot līdzi, ka attīstība nepaliek uz papīra, bet projekti tiek īstenoti.
Pilsētas Attīstības programma un Rīgas teritorijas plānojums septembrī ir nodoti publiskajai apspriešanai. Mums ir svarīgi dzirdēt iedzīvotāju viedokli, kādiem soļiem Rīgai iet uz priekšu. Aicinu ikvienu iesaistīties!
The post Divu ātrumu princips Rīgas attīstībai appeared first on IR.lv.