Nedēļas notikumi Latvijā
Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome otrdien apstiprināja 1,82 miljardu eiro apjomīgo Latvijas Atveseļošanas fonda plānu. Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā. Pirmā atbalstu saņems veselības nozare.
Ministru kabinetam ir tiesības apspriest obligāto vakcināciju pret Covid-19 konkrētās profesijās, lai ilgtermiņā aizsargātu sabiedrību no saslimšanas ar vīrusu un pārslodzes veselības sistēmā, norādīja tiesībsargs Juris Jansons. Valdība pagājušajā nedēļā konceptuāli vienojās, ka varētu dot darba devējiem tiesības atbrīvot no amata darbiniekus, kuri līdz 15. septembrim nebūs ieguvuši Covid-19 sertifikātu. Portālā Manabalss.lv pagājušajā nedēļā sākās parakstu vākšana par pedagogu obligātu vakcinēšanu. Saeimas opozīcijas partijas pavēstīja, ka obligātu vakcinēšanu neatbalstīšot.
Latvijas preču eksports piecos mēnešos pieaudzis par 18%, bet imports — par 20% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.
Rīgas apgabaltiesa pirmdien apelācijas kārtībā atzina par nevainīgiem visus deviņus digitālās TV krimināllietā apsūdzētos. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā kasācijas kārtībā. Prokurors spriedumu sauc par tendenciozu. Pilns tiesas spriedums būs pieejams 26. jūlijā. Gandrīz 14 gadu laikā digitālās TV krimināllietā bijuši četri tiesas spriedumi. Iepriekš pirmo divu instanču tiesas atzina, ka krāpšana ir notikusi un vairākas personas atzina par vainīgām. Pērnruden Augstākā tiesa spriedumu atcēla, jo apelācijas instance bija nepareizi aprēķinājusi nodarītos zaudējumus.
Aivars Lembergs pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu par koruptīvajiem noziegumiem. Viņam piespriests piecu gadu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija un 20 000 eiro liels sods. Savukārt Satversmes tiesa pēc Lemberga pieteikuma ierosinājusi lietu par normām, kas noteic priekšmetus, kurus apcietinātajam ir tiesības glabāt. Lembergs gribējis cietumā lietot datoru ar interneta pieslēgumu.
Iekšējās drošības birojs rosināja prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valsts policijas amatpersonām un četrām privātpersonām par iespējamām nelikumībām policijas formastērpu iepirkumā. Šajā lietā aizdomās turamā statuss piemērots bijušajam Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam Normundam Krapsim.
Atbildīgā Saeimas komisija pagājušajā nedēļā atzina pie frakcijām nepiederošo deputātu Aldi Gobzemu par vainīgu četru Saeimas deputātu ētikas kodeksa pantu pārkāpšanā un rosina viņu izslēgt no Saeimas uz vienu sēdi. Par to vēl jālemj visam parlamentam.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti pirmdien Aleksandra Čaka ielā vienojās saglabāt tikai vienu velojoslu — virzienā uz centru, bet virzienā no centra lemts izveidot sabiedriskā transporta joslu. Satiksmes organizācija šajā ielā tiks mainīta no 1. septembra. Satiksmes departamentam līdz nākamā gada 1. aprīlim jāizstrādā risinājums, lai Krišjāņa Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu ar tramvaju kā prioritāti.
Telekomunikāciju uzņēmuma SIA Tet padome par galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecēlusi Uldi Tatarčuku. Līdz pērngada decembrim Tet vadīja Juris Gulbis, kurš apsūdzēts digitālās televīzijas ieviešanas lietā.
Sestdien 71 gada vecumā miris bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš. 1989. gadā viņš iesniedza LPSR Ģenerālprokuratūrā atlūgumu, jo atbalstījis Rakstnieku savienības plēnumu un Latvijas neatkarības centienus. 1990. gadā kopā ar domubiedriem sāka veidot neatkarīgo Latvijas prokuratūru un tika iecelts par ģenerālprokuroru.
Aizņemas un grūti atdot
Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais — tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā. Turklāt Latvijas aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības naudu savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele/Norstat aptauja.
Ātros kredītus izmantojuši
Latvijā 30%
Lietuvā 22%
Igaunijā 15%
Grūtības aizdevumu atmaksāt
Latvijā 5%
Lietuvā 3%
Igaunijā 3%
The post Radars Latvijā appeared first on IR.lv.