Nelielā Rīgas šokolādes fabrikā top trifeles, kuras bauda gardēži ne tikai Eiropas valstīs, bet pat Japānā un Honkongā. Savus klientus NelleUlla pārsteidz ar netipiskām garšu kombinācijām
Mana datora ekrānā pietuvinās neliels šķīvītis ar trim apetītelīgām trifelēm. Uzņēmuma Premium Chocolate saimniece Laura Sebre ar smaidu man to rāda kā pierādījumu, kad vaicāju, vai ilgie gadi šokolādes biznesā nav laupījuši apetīti uz gardo našķi. Šokolādes fabrika dibināta pirms deviņiem gadiem, bet pirms tam Laura ilgus gadus nostrādājusi uzņēmumā Emīla Gustava šokolāde.
Mīlestību pret šokolādi tas tomēr neesot mazinājis. Gluži pretēji. «Es jau vakar zināju, kuras garšas šodien gribēšu, katru niansi izbaudu,» Laura stāsta. Ar šokolādi esot līdzīgi kā ar vīnu: «Kad sāc iepazīt un izgaršot, tad ej arvien tālāk un tālāk, izbaudi nianses. Latvijā šokolādes kultūra nav tik izteikti attīstīta, bet vecajā Eiropā gan. Cilvēki ļoti labi zina tās garšas, ļoti labi zina, ko viņi grib,» stāsta Laura.
Gaisma un spēks
Kad pirms deviņiem gadiem Laura bija nobriedusi veidot savu biznesu, visloģiskāk šķita to darīt nozarē, kas jau bija iepazīta. Laura pati nav ne konditore, ne pārtikas tehnoloģe. Viņa ir finansiste, tāpēc recepšu izstrādē uzaicināja talkā Lieni Zemīti, kafejnīcas Lapsas māja saimnieci. Paralēli meklēja investoru. Viss saslēdzās. Receptes bija. Ļoti ātri Latvijā izdevās atrast arī investoru, kas idejai noticēja.
«Soli pa solim sākām būvēt fabriku, zīmolu, produktus, iepakojumu, braucām uz izstādēm, veidojām mārketingu. Atskatoties saprotu — tas bija jaunības maksimālisms. Domāju, ka vēlreiz es to neizdarītu. Tas nebija viegli. Bet tad es biju pilnīgi pārņemta ar ideju. Tā, ka pilnīgi pārņemta,» Laura iesmejas.
Tagad šokolādes fabrika ir nostabilizējusies. Pirms dažiem gadiem Laura izpirka arī investora daļas uzņēmumā un kļuva par vienīgo tā īpašnieci. Drīz pēc tam kļuva arī par mammu, kas nedaudz pārvirzīja uzmanību. Tagad Laura ir gatava ar jaunu enerģiju stūrēt uzņēmumu. Idejas attīstībai jau esot. «Jo vairāk daru, jo vairāk ideju rodas,» viņa saka.
Premium Chocolate radītos saldumus rotā zīmols NelleUlla. «Nelle un Ulla ir divi latviešu meiteņu vārdi. Mēs viņas saucam par divām ziemeļmeitām,» stāsta Laura. Sengrieķu valodā Nelle nozīmējot ‘gaisma’, bet Ulla — ‘spēks’. «Gribējām, lai pamats ir gaišs, spēcīgs un oriģināls,» viņa skaidro. Tā kā šokolādes meistaru komandu pamatā veido sievietes, šāda izvēle likusies loģiska. «Ziemeļu ogas sieviešu komandas izpildījumā ieliktas šokolādē,» Laura rezumē. NelleUlla saldumos ogām ir ļoti liela nozīme, no tām izgatavoti 60—70% produktu. «Ar to mēs diezgan lielā mērā atšķiramies no citiem Eiropas ražotājiem,» Laura paskaidro.
Šokolāde Premium Chocolate fabrikā tiek iepirkta jau gatava no Beļģijas. Šokolādes iegūšana no kakao pupiņām esot ļoti sarežģīta, tāpēc uzņēmums to uztic profesionāļiem, kuri arodu slīpējuši jau simtiem gadu. NelleUlla saldumu pamatā ir šokolāde ar klasisku garšu, bez īpašām atkāpēm un savdabīgām garšām. Galvenais uzņēmuma saldumu tapšanā ir pašu gatavotais pildījums.
Rudzupuķe ar smiltsērkšķiem
Vispopulārākie Premium Chocolate saldumi ir trifeles. Un to sortimentā ir daudz! Gan klasiskas garšas, piemēram, avenes un Mascarpone siers, gan drosmīgas un inovatīvas kombinācijas — smiltsērkšķis ar rudzupuķēm vai mango ar baziliku, vai balzamiko etiķis ar meža ogām. «Ar garšām vajag riskēt,» pārliecināta ir Laura.
Trifeļu receptes rodoties tā — Laura rada idejas, un Liene palīdz tām pārtapt reālās receptēs. Trifele ir sarežģīts produkts, tāpēc Laura joprojām pati neriskētu radīt recepti, kaut arī nozarē aizvadīti jau daudzi gadi. Turklāt receptes ierobežo sastāvdaļas, kas pieejamas Eiropā. «Nevaram nopirkt šādas tādas, mums jānopērk labākās,» viņa stāsta. Tas ir iemesls, kāpēc rudzupuķes trifelēm nenāk no Latvijas pļavām un mellenes — no vietējiem mežiem.
Laurai gan to ļoti gribētos, viņa lepojas ar to, ka ražotne atrodas Latvijā, tomēr: «Tādas kvalitātes rudzupuķi, kā man vajag, es varu nopirkt tikai Vācijā. Tas pats ar ogām. Latvijā es tādas nevaru nopirkt.» Trifelēm esot nepieciešamas auksti kaltētas ogas. Tas nozīmē, ka pirms kaltēšanas tās tikušas sasaldētas. Šāds apstrādes veids ļauj ogām saglabāt garšu, krāsu un vitamīnus. «Tās ir ļoti dārgas, bet dod garšas jaudu produktam un arī vizuālo izskatu,» Laura skaidro, kāpēc ogas iepērk Polijā un Vācijā.
Esot saldumu biznesā, jāseko līdzi arī modes tendencēm. Tās mainās katru gadu. Tagad pāris gadus Laura nav bijusi starptautiskajās izstādēs, tāpēc pēdējos jaunumus nezina. Gan tāpēc, ka plosās pandēmija, gan tāpēc, ka pirms nepilna pusotra gada viņai piedzima meitiņa. Taču iepriekšējos gados modes lietas strauji mainīja cita citu. Piemēram, popularitāti strauji ieguva zemeņu šokolāde vai šokolāde ar karameli un jūras sāli.
Pēdējo gadu inovācijas vienojot tiekšanās pēc arvien dabiskāka produkta, viņa stāsta. Izskriet līdzi visām modes tendencēm būtu traki, uzņēmums to nejaudātu un nemaz īsti negribētu. Premium Chocolate iet savu ceļu. «Mēs ņemam vērā tikai to, ko mēs gribam, ko varam dabūt un kādas garšas riskētu salikt kopā,» Laura pasmaida. Tā arī top tādas kombinācijas kā rudzupuķe ar smiltsērkšķi. Kurš gan spēj saldumu izstādē tādai paiet garām?
NelleUlla našķi Latvijā droši vien nav bieži manīti, jo no aptuveni divām tonnām saldumu, kas ik mēnesi tiek saražoti fabrikā, tikai 5—7% paliek vietējā tirgū. Produkts ir augstas kvalitātes, līdz ar to arī padārgs. Plašāku tirgu tam iespējams atrast ārzemēs. Latvijā ražotie saldumi nonāk kafejnīcās un restorānos, arī specializētos saldumu un kafijas veikalos un premium klases veikalu ķēdēs.
Lielākā daļa uzņēmuma ražotās šokolādes paliek Eiropā, lai gan savulaik NelleUlla bija ļoti pieprasīti arī Japānā, Honkongā, Saūda Arābijā. Tagad lielāks pieprasījums ārpus Eiropas saglabājies Japānā, bet, piemēram, Honkongā tikpat kā izsīcis līdz ar Covid-19 krīzi.
Lai gan lielākoties visvairāk pieprasīto saldumu tops ir līdzīgs, dažās valstīs ir savas īpatnības. Piemēram, Somijā sevišķi pieprasītas esot alkoholiskās trifeles — ar Baileys liķieri vai šampanieti. Vācijā klienti izvēlas izteikti klasiskas garšas. Lielāku pielāgošanos prasījuši Tuvo Austrumu tirgi. Trifeļu gatavošanā tiek izmantots alkohols. Gatavošanas laikā tas gan tiek vārīts un karsēts, tāpēc noreibt no tā nav iespējams, tomēr islāma ticībā tas arvien nav pieņemami. Šī iemesla dēļ receptes tiek īpaši pielāgotas, aizstājot alkoholiskās sastāvdaļas ar kādām alternatīvām.
Mazāk ir vairāk
Covid-19 nepavisam nav lielākā krīze, kādu bijis jāpārvar Premium Chocolate. «Covid-19 krīze mums ir sīkums,» ironiski pasmaida Laura. Visgrūtākais brīdis bijis pirms 3—4 gadiem. Tolaik krīze bija tik dziļa, ka lika Laurai apsvērt domu par biznesa izbeigšanu. Grūtību iemesls ir gandrīz neticams — pārāk strauja izaugsme. Gada laikā apgrozījums no aptuveni 400 tūkstošiem eiro sasniedza 1,2 miljonus. Trīskāršojās!
«Es laikam pati tam attīstības uzrāvienam netiku līdzi,» tagad spriež Laura. «It kā viss izdarīts — pārdošana ir, eksportā 15 tirgi, viss it kā notiek, bet peļņa nav tāda, kā vajadzētu, kā mēs vēlētos. Turpināt tā nevarēja,» tālaika pārdomas atklāj Laura. Pašā lūzuma brīdī viņa nolēma šķirties ar investoru un izpirka visas uzņēmuma daļas. Uzņēmēja neveiksmes uztvēra personīgi, jutās vīlusies sevī.
Kas viņu atturēja no uzņēmuma slēgšanas? «Laikam neapstāšanās un nepadošanās,» Laura tagad spriež. Šokolādes biznesā esot izteikta sezonalitāte. Laikā no septembra līdz janvārim tiek ietirgoti 70% no gada apjoma. Un sezona ir laiks, kad jāstrādā kā bitei stropā. «Vienkārši nebija laika par to domāt,» stāsta Laura. «Tad kaut kā tajā sezonā viss atkal aizgāja. Tas deva man tādu pirmo spēku,» viņa atceras. Sakopojusi spēkus un domas, viņa nolēma — ja jau ir palikusi uzņēmuma vienīgā īpašniece, veidos to tādu, kādu pati var pārraudzīt, kontrolēt un vadīt.
Laura nolēma samazināt apgrozījumu līdz 600 tūkstošiem gadā. Lai to izdarītu, atteicās no vairākiem lieliem klientiem. Tagad apgrozījums samazinājies līdz pusmiljonam eiro gadā. «Tas ir tāds bizness, kurā es jūtos komfortā,» skaidro Laura. Izaugsme vairs nav tik strauja, toties peļņas rādītāji uzlabojas. Uzņēmums kļuvis efektīvāks. Vēl pirms Covid-19 krīzes Laura paguva samazināt fabrikas platību. Iepriekšējo 400 kvadrātmetru vietā pārvācās uz 240 kvadrātmetriem Latgales priekšpilsētā Rīgā. Telpu un komunālo maksājumu sarukums ļāva samazināt izmaksas tiktāl, lai nebūtu jāatlaiž darbinieki, kas Laurai bija ļoti svarīgi.
Tad nāca Covid-19. Un nāca ar joni — gada pirmajos divos mēnešos apgrozījuma kritums bija 95%! Ar laiku klienti pielāgojās pārmaiņām, pieprasījums lēnām atgriezās. Arī tagad kritums ir saglabājies, taču turas 10—30% robežās. Jau iepriekš sāktā izmaksu samazināšana un valsts atbalsts krīzes skartajiem uzņēmumiem Laurai tomēr ļauj saglabāt optimismu: «Cenšamies baigi necepties par to, ko nevaram mainīt, turpinām darīt to, ko darījām.»
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Brīvība, ko dod bizness. Gribu lemt pati, darīt pati un ieviest savas idejas pati.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Straujš pieaugums apgrozījumā bez tālākas kontroles un pārskatāma menedžmenta ražošanas pusē.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Idejai ir tevi pilnībā jāpārņem! Ja šaubies, sāc darīt soli pa solim. Pirmo, otro, trešo… Pie desmitā būsi jau tik tālu, ka vairs nebūs atpakaļceļa. Tu jau būsi pārņemts ar ideju. Gandarījums, ko dod bizness, ir milzīgs!»
The post Šokolādes meistari appeared first on IR.lv.