Latvijā naidam un homofobijai nav vietas
Šausmas par pagājušās nedēļas notikumiem Tukumā nemazinās, pat ja stāsts jau ir labi zināms.
Piektdien, 23. aprīlī, pēc četriem no rīta Arti pamodināja kliedzieni, kas skanēja aiz viņa dzīvokļa durvīm. Izskrējis trepju telpā, viņš ieraudzīja savu draugu Normundu liesmās. Artim izdevās uguni nodzēst un izsaukt ātro palīdzību. Normunds raksta tapšanas brīdī cīnās par dzīvību slimnīcā.
Normunds un Artis ir pāris. Pagājušā gada novembrī Normundam izcēlies konflikts ar kādu darba kolēģi. Viņš saņēmis zvanus un īsziņas, kuru sūtītājs rupji gānījās par viņa homoseksualitāti un draudējis nogalināt, ja viņš paliks Tukumā. Vairākas reizes notikuši arī fiziski uzbrukumi. Abi draugi vērsās ar iesniegumu policijā, bet tā atteicās rīkoties. Naktī uz piektdienu Normunds ciemojies pie draudzenes, kurai stāstījis, ka viņam no rīta savas mājas kāpņu telpā atkal uzbrukuši divi vīrieši. Viņš glābies, iepūšot piparu gāzi uzbrucējiem acīs, bet tie viņam draudējuši — ja nevāksies prom no Tukuma, būsi līķis. Ap četriem no rīta Normunds devās uz mājām. Tur viņu apņēma liesmas.
Šie fakti rada spēcīgu iespaidu, ka Normunds cietis homofobiska naida izraisītā uzbrukumā. Ne velti valsts augstākās amatpersonas šim gadījumam pievērsušas pastiprinātu uzmanību. «Naidam Latvijā nav vietas,» tviterī rakstīja prezidents Levits. Premjerministrs Kariņš (JV) žurnālistiem teica, ka «neiecietībai, homofobijai un varmācībai nav vietas mūsu sabiedrībā».
Pat tiem, kuru kaismīgā nostāšanās pret viendzimuma partnerattiecībām palīdzējusi pārmest «ģimenes vērtību» plīvuru pār homofobiju, nebija ērti palikt malā. Tieslietu ministrs Bordāns (JKP) Facebook raksta, ka «drošā Latvijā nav pieļaujami naida noziegumi». Katoļu arhibīskaps Stankevičs atzina, ka «rīcība, kas vērsta pret cilvēka fizisko integritāti, neatkarīgi no dzimuma, rases, reliģiskās pārliecības un seksuālās orientācijas ir pretrunā ar cilvēka cieņu».
Vai šokējošā traģēdija Tukumā tiešām varētu kļūt par pavērsiena punktu, kas vairāk vai mazāk slēptu homofobiju padarīs par nepieņemamu ieroci politiskajā cīņā? Diemžēl par to jāšaubās. Vēl sestdien Nacionālā apvienība tvītā pauda «nosodījumu iespējamam naida noziegumam, Latvijā šādiem notikumiem nav vietas», taču jau pirmdien NA līderis Dzintars aicināja «neizmantot šādus gadījumus politiskā kapitāla vairošanai» — it kā vienas sabiedrības daļas vēlme dzīvot bez bailēm no agresijas būtu kāds nepiedienīgs politisks manevrs. Patiesībā ir tieši otrādi — Dzintars baidās, ka principiāla atteikšanās no retorikas, kas LGBT cilvēkus padara par otrās šķiras iedzīvotājiem, var sagraut pēdējo politisko kapitālu, uz kura turas paša partija, jo nerullē vairs biedēšana ne ar krieviem, ne ar musulmaņiem, ne ar bēgļiem.
Līdzīgas bažas slēpjas aiz maldinošās retorikas, ka «mēs esam pret vardarbību pret jebkuru cilvēku». Ja pret kādu sabiedrības grupu tiek vērsta pastiprināta agresija gan vārdos, gan darbos, tad tai ir arī nepieciešama papildu aizsardzība. Izlikšanās, ka LGBT cilvēki necieš no aizspriedumiem, šo diskrimināciju vienkārši nostiprina. Intervijā Latvijas Radio tiesībsargs Juris Jansons atzina, ka neiecietība ir sabiedrībā izplatīta problēma, kas tagad «iznāk no skapja».
Tomēr šis ir brīdis, kad varam spert svarīgu soli uz priekšu. Saeimai jāpieņem grozījumi Krimināllikumā, kas skaidri attiecina naida nozieguma definīciju arī uz noziegumiem, kas saistīti ar upura seksuālo orientāciju. Tādus jau iesniegusi Jaunā Vienotība un Attīstībai/Par! Jāuzklausa ne tikai tiesībsarga Jansona aicinājums nozīmīgi uzlabot izmeklētāju spējas atklāt naida noziegumus, bet arī jāievieš ES ieteikums Valsts policijā izveidot sevišķu vienību šādu noziegumu izmeklēšanai. Tādi soļi palīdzētu nākotnē novērst problēmas, kuras šobrīd draud padarīt Tukuma notikumu izmeklēšanu par nākamo sāpīgo debašu epicentru. Šaubas par policijas spējām un vēlmi šo gadījumu izmeklēt vieš gan Latvijas policijas vispārējā mazspēja naida noziegumu izmeklēšanā, gan konkrētā Tukuma policijas atteikšanās atsaukties uz Normunda un Arta iesniegumu. Iekšlietu ministrs par šo atteikumu ierosinājis pārbaudi, un izmeklēšanu tagad pārņēmusi Zemgales reģiona Sevišķi smagu noziegumu apkarošanas nodaļa, tomēr jaunu skepses vilni izraisīja policijas pirmdien teiktais, ka «izmeklēšanā ir iegūti fakti tam, ka, iespējams, arī nav noticis noziedzīgs nodarījums».
Šobrīd publiski zināmo faktu ir pārāk maz, lai kādu sauktu pie atbildības, bet pārāk daudz, lai šāds pliks paziņojums pārliecinātu. Vai tas saistīts ar Normunda agrāko atzīšanos dedzināšanā, par kuru otrdienas vakarā neilgi pirms žurnāla nodošanas tipogrāfijā ziņoja LTV? No policijas mēs gaidām jaunus faktus, nevis mīklainus mājienus. Kad izmeklēšana būs beigusies, tai būs jāspēj savus slēdzienus skaidri un pārliecinoši pamatot. Šajā gadījumā no tā ir atkarīga ne tikai taisnība un tiesiskums, bet arī iekšlietu sistēmas labā slava.
Bet, lai kāds būtu izmeklēšanas iznākums, izskanējusī patiesība paliek nemainīga: Latvijā naidam un homofobijai nav vietas.
Komentārs 140 zīmēs
Potējas, kas var! Valdība nolēmusi, ka no 3. maija vairs nebūs prioritāro grupu un pret Covid-19 varēs vakcinēties visi gribētāji.
Kāpēc dārzeņi privileģētāki par grāmatām? Prezidents Levits atkārtoti aicinājis samazināt PVN likmi literatūrai un medijiem latviešu valodā.
Ko Putins ar to gribēja pateikt? Kremlis paziņojis, ka pie Ukrainas koncentrētie militārie spēki tiks atvilkti no kaimiņvalsts robežām.
The post Traģēdija Tukumā appeared first on IR.lv.