Kāpēc uzņēmējiem jābūt piesardzīgiem, ņemot kā ķīlu vai izsolēs pērkot kapitāla daļas
Ir vispārzināms, ka kapitāla daļas var tikt ieķīlātas kā komercķīla, taču pie pastāvošā Komerclikuma regulējuma to realizācija ir pilnīgi neefektīva, tāpēc jābūt piesardzīgiem, pieņemot nodrošinājumā kapitāla daļas vai pērkot tās izsolē. Lieki teikt, ka šāda situācija neatbilst kvalitatīvas komercdarbības vides prasībām, kā arī ietekmē finansēšanu, no kā beigu beigās cieš visi uzņēmēji, vai nu par finansējumu maksājot dārgāk vai vispār nespējot to saņemt.
Pastāvošās problēmas
Kapitāla daļas iegūst īpašumā ar to ierakstīšanu dalībnieku reģistrā, un šādu ierakstu iesniedz Komercreģistrā, taču šīs darbības var veikt vienīgi esošā sabiedrības valde. Esošā valde visbiežāk sastāv no iepriekšējā dalībnieka uzticības personām, tāpēc gadījumos, kad uz iepriekšējā dalībnieka kapitāla daļām tiek realizēta piespiedu piedziņa, esošā valde, maigi izsakoties, nebūs entuziastiska, lai ātri reģistrētu jauno dalībnieku.
Ja esošā valde ierakstu neveic, nepastāv mehānisms, kā šādu ierakstu varētu veikt piespiedu kārtā. Turklāt tas attiecas arī uz tādam situācijām, kad kapitāla daļas ir nopirktas zvērināta tiesu izpildītāja organizētā publiskā izsolē vai pat iegūtas uz tiesas sprieduma pamata.
Protams, Komerclikumā ir noteikts pienākums veikt ierakstu, kā arī paredzēta valdes atbildība par zaudējumiem. Tomēr jebkurš praktiķis atzīs, ka reāli piemērot atbildību par zaudējumiem visbiežāk būs neiespējami. Tāpēc tas nekalpos par efektīvu stimulu bijušajam dalībniekam labprātīgi atdot savas kapitāla daļas, ja tas jau nostājies uz konflikta ceļa.
Veidojas absurda situācija - pēc tam, kad notikušas ar likumu atzītas juridiskas procedūras (zemesgrāmatu tiesnesis pieņēmis lēmumu par komercķīlas pārdošanu un tiesu izpildītājs to pārdevis izsolē), tiesā jāceļ jauna prasība, lai atzītu īpašuma tiesības. Šāda tiesvedība var ilgt gadiem turklāt nav skaidrs, vai spriedums par īpašuma tiesību atzīšanu būs izpildāms, jo ierakstu dalībnieku reģistrā vienalga fiziski jāveic valdei un veidojas apburtais loks.
Par tiesas sprieduma nepildīšanu var piemērot kriminālatbildību, tomēr ļaunprātīgam valdes loceklim (nereti nominālai personai, aiz kuras slēpjas patiesie īpašnieki) arī potenciālā kriminālatbildība var būt vienaldzīga, it sevišķi ņemot vērā tiesībsargājošo iestāžu darbības efektivitāti ekonomisko noziegumu apkarošanā.
Jebkurā gadījumā faktiskā rezultāta panākšanai - de facto kļūšanai par dalībnieku - var būt nepieciešami ilgstoši un dārgi juridiski procesi. Jebkuram komersantam skaidrs, ka tikmēr iespējams izsaimniekot sabiedrības mantu. Tāpēc neviena neatkarīga persona, kurai nav citu ietekmes sviru uz sabiedrības valdi, izsolē par šādām kapitāla daļām nemaksās to patiesajai vērtībai adekvātu cenu.
Nepieciešami grozījumi Komerclikumā
Pastāvošā situācija gan samazina kapitāla daļu likviditāti, gan pasliktina kreditēšanas iespējas, gan var radīt papildus noslodzi tiesu sistēmai. Tā var radīt arī problēmas darījumos - ja kapitāla daļas netiek nodotas vienlaicīgi ar naudas samaksu, tad īpašuma tiesību iegūšana vienīgi uz līguma pamata var izrādīties faktiski nerealizējama. Vienīgā personu grupa, kas iegūst no šāda stāvokļa, ir ļaunprātīgi parādu nemaksātāji. Jādomā, ka nevarētu būt pamatoti iebildumi grozīt Komerclikumu, lai šo "robu" likumā novērstu.
Advokātu birojs "Glimstedt un partneri" ir izstrādājis un iesniedzis Saeimas Juridiskajā komisijā priekšlikumu par grozījumiem, kuri paredz, ka gadījumos, kad kapitāla daļas iegūtas uz tiesas sprieduma pamata, publiskā izsolē vai notāra akta pamata, ierakstu dalībnieku reģistrā var veikt un Komercreģistrā iesniegt arī kapitāla daļu ieguvējs, vienlaicīgi iesniedzot arī pamatojošos dokumentus. Jācer, ka tuvākajā Komerclikuma "atvēršanas" brīdī tas varētu likumā tikt iestrādāts.
Jāpiemin, ka attiecībā uz akciju sabiedrībām pastāv līdzīga problemātika. Tomēr akciju sabiedrības ir salīdzinoši retāk izplatīta komercdarbības forma, un no praktiskā viedokļa šī problēma nav tik aktuāla. Turklāt akciju sabiedrībām pastāv iespēja akcijas izlaist finanšu instrumenta formā un ieķīlāt kā finanšu ķīlu, kas ir ļoti efektīvs ķīlas veids.
Pagaidu ieteikumi
Līdz brīdim, kamēr tiesiskajā regulējumā nav veiktas izmaiņas, uzņēmējus var vienīgi brīdināt: esiet piesardzīgi, ņemot kā ķīlu vai izsolēs pērkot kapitāla daļas! Dariet to vienīgi kā papildus nodrošinājumu vai arī gadījumos, kad kontrolējat valdi (piemēram, ja esat vairākuma dalībnieks).
Bankām ir pieejams finanšu ķīlas mehānisms. Ja darījums ir nozīmīgs, var pieprasīt, lai sabiedrība ar ierobežotu atbildību tiktu reorganizēta par akciju sabiedrību un tās akcijas dematerializētā formā tiku reģistrētas Latvijas Centrālajā depozitārijā un iegrāmatotas bankas kontā. Izmantojot banku kā ķīlas aģentu, finanšu ķīlu var nodibināt par labu arī kreditoram, kas nav banka. Bez tam, kapitāla daļas kā nodrošinājumu var uz laiku pieņemt īpašumā ar atpakaļpirkuma pienākumu.
Biznesam Latvijā piemīt augsta pielāgošanās spēja likumdošanas trūkumiem, tomēr jebkura neefektivitāte nozīmē sadārdzinājumu un konkurētspējas samazināšanos. Vismaz šajā rakstā aprakstīto likuma "robu" varētu aizpildīt samērā viegli. Jācer uz Tieslietu ministrijas ieinteresētību un atvērtību.
Autors ir advokātu biroja "Glimstedt un partneri" jurists