ASV prezidents tic valsts spējai atdzīvināt tautsaimniecību
Vašingtonas konsenss. Pat ja neesat dzirdējuši jēdzienu, jūs noteikti zināt, ko tas nozīmē. Tie ir ekonomiskās politikas pamatprincipi, kuri pēdējos četrdesmit gadus ir bijuši atskaites punkts gan valdībām, gan starptautiskām organizācijām un dziļi ietekmējuši arī Latviju kopš neatkarības atjaunošanas.
Kas ir tā galvenie elementi? Tautsaimniecības attīstību nodrošina tirgus, valsts iejaukšanās to tikai kavē. Cik vien iespējams, jāizvairās no budžeta deficīta. Jo mazāki nodokļi, jo labāk. Jo mazāka inflācija, jo labāk.
Kā savā inaugurācijas runā teica Reigans, «valsts nav mūsu problēmu risinājums, valsts ir problēmu cēlonis».
Šie postulāti, kas tika formulēti kā atbilde uz 70. gados vērojamo Rietumu valstu relatīvo ekonomisko stagnāciju un daudzu jaunattīstības valstu nespēju izrauties no atpalicības, pēc tam sacietēja dogmā, kuru tās sekotāji centās realizēt neatkarīgi no apstākļiem vai sekām. Tikmēr pasaule ir mainījusies. Tečerisma un reiganisma dzimtās valstis plosa dziļas sociālās plaisas un bailes, ka to tautsaimniecības zaudējušas spēju nodrošināt aizvien augošu labklājību visiem iedzīvotājiem. Ķīnas autoritārais valsts kapitālisms pieņemas spēkā un draud pārņemt līderpozīcijas arī visattīstītāko tehnoloģiju jomās, kuras līdz šim vienmēr bijušas ASV lepnums.
Tāpēc šobrīd pašā Vašingtonā kļūst grūti atrast «Vašingtonas konsensa» piekritējus, un savās pirmajās simt dienās jaunā ASV prezidenta Baidena administrācija nāk klajā ar priekšlikumiem, kuri konsensu sagriež ar kājām gaisā.
Baidens izvirza jaunas tēzes.
Valsts iesaistīšanās ir nepieciešama attīstībai. Ir problēmas, kuras tikai valsts var atrisināt. Uzņēmumiem un turīgajiem jāmaksā lielāki nodokļi, lai nodrošinātu sabiedrības kopējo labumu. Dažkārt nepieciešams liels budžeta deficīts, lai sasniegtu lielus mērķus. Inflācija var būt pārāk zema, un nav jābaidās no īslaicīga cenu pieauguma.
11. martā Baidens parakstīja likumu par stimulu tautsaimniecībai pandēmijas laikā, kas šogad iepumpēs ekonomikā 1,9 triljonus dolāru — 1400 dolāru katram iedzīvotājam, papildu 300 dolāru mēnesī bezdarbniekiem, līdz 300 dolāriem mēnesī vecākiem par katru bērnu, kā arī sniegs atbalstu vakcinācijai, skolām, uzņēmumiem un štatiem. Šī palīdzība nāk pa virsu jau pagājušajā gadā pieņemtajām programmām. Visu šo tēriņu rezultātā kopš 1. oktobra ASV valdība ir izdevusi divas reizes vairāk naudas — 3,4 triljonus dolāru —, nekā tā ieņēmusi nodokļos (1,7 triljoni), un deficīts šogad tikai turpinās pieaugt.
Taču Baidens jau nācis klajā ar vēl vienu vērienīgu priekšlikumu — nākamajos astoņos gados ieguldīt divus triljonus dolāru infrastruktūrā. Jau gadiem amerikāņi šausminās par saviem ceļiem, tiltiem, sabiedrisko transportu un lidostām, un Pasaules ekonomikas forums ASV infrastruktūru vērtē kā tikai 13. labāko pasaulē. Baidens cer ieguldīt simtiem miljonu «betonā», tomēr plāna caurviju tēma ir jaunā, zaļā ekonomika. Viens no lielākajiem izdevumu posteņiem ir 174 miljardi dolāru elektroautomobiļu izmantošanas veicināšanai, un 213 miljardi tiks veltīti videi draudzīgu mājokļu celtniecībai. Paplašinot jēdziena «infrastruktūra» nozīmi, 400 miljardi iecerēti veco ļaužu aprūpes kvalitātes uzlabošanai, kas nodrošinātu lielākas algas šīs svarīgās jomas slikti apmaksātajiem darbiniekiem un atvieglotu dzīvi vidējai paaudzei, kurai gādāšana par vecākiem prasa daudz laika un naudas.
Bet arī ar to Baidena plāni nebeidzas. Tuvākajā laikā gaidāmi priekšlikumi par atbalstu ģimenēm, kas, piemēram, ieviestu valsts noteiktu pēcdzemdību atvaļinājumu visām mātēm un garantētu visiem bērniem pieeju pirmsskolas izglītībai. Šie priekšlikumi varētu maksāt vēl 1—2 triljonus.
Kur ņemt naudu šiem grandiozajiem plāniem? No augstākiem nodokļiem. Tiesa, Baidens solījis, ka nodokļi nepieaugs nevienam, kas pelna mazāk par 400 000 dolāru gadā. Arī priekšlikums paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokli no 21% līdz 28% to neatjaunos 35% līmenī, kurā tas atradās, pirms Tramps to samazināja 2017. gadā. Tomēr Baidenam ir arī viens radikāls priekšlikums — likt lieliem, starptautiskiem uzņēmumiem maksāt minimālo uzņēmumu nodokli. Ar to viņš cer iekasēt daļu naudas, kuru tādi milži kā Apple un Facebook patur savā ķešā, ar grāmatvediskām manipulācijām peļņu pārceļot uz zemo nodokļu paradīzēm. Šo iniciatīvu jau paspējusi sirsnīgi apsveikt arī Eiropas Savienība, kura cer uz tās pamata vienoties par iespēju iekasēt nodokļus no interneta milžiem par Eiropā nopelnīto naudu.
Baidenam vēl nāksies pacīnīties, lai panāktu Senāta atbalstu saviem priekšlikumiem, tomēr viņš ir pārliecināts, ka tikai ar šādiem grandioziem plāniem būs iespējams iedvest jaunu vitalitāti Amerikas ekonomikā un pierādīt demokrātiskā kapitālisma pārākumu pār konkurējošo Ķīnas modeli. «Neoliberālisma» laikmetā augušajiem viņa aizrautīgās tērēšanas stratēģijas radītie riski ir skaidri.
Taču iespējams, ka jau četrdesmit gadus iemītās takas turpināšanas riski ir vēl lielāki.
Lai vai kā — Vašingtonas konsenss ir miris. Sākusies jauna ēra.
Komentārs 140 zīmēs
Par spīti pandēmijai. Februārī Latvijas preču eksporta vērtība pieauga par 7,5%, salīdzinot ar pērno gadu.
Nezina, kur likt naudu. Latvijas uzņēmumu noguldījumi bankās pēdējā gada laikā pieauguši par 755 miljoniem eiro.
Zūd cieņa pret monarhiju? BBC saņēmusi rekorddaudz sūdzību par lēmumu nedēļas nogalē gandrīz visu raidlaiku atvēlēt prinča Filipa nāvei.
The post Baidena revolūcija appeared first on IR.lv.