Skanēs Žorža Bizē Simfonija Domažorā un Albēra Rusela svīta "Bakhs un Ariadne", savukārt Sidorovas solo Vāclava Trojana svītā "Pasakas"
Nedēļas nogalē Rīgā un Cēsīs notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) un pasaules slavu iemantojušās akordeonistes Ksenijas Sidorovas kopīgie koncerti, raksta aģentūra LETA. Koncertā, kas 19.februārī notiks Rīgā, Lielajā ģildē, un 20.februārī koncertzālē "Cēsis", LNSO sadarbības partnere būs ne tikai Sidorova, bet arī jaunais franču diriģents Žiljēns Masmondē. Koncertprogrammā skanēs slavenās operas "Karmena" autora Žorža Bizē mazāk zināmā Simfonija Domažorā un Albēra Rusela svīta "Bakhs un Ariadne", savukārt Sidorovas solo varēs klausīties čehu komponista Vāclava Trojana svītā "Pasakas".
Vāclavs Trojans (1907-1983) lielu popularitāti ieguvis ar mūziku, ko komponējis sava tautieša, animācijas filmu lielmeistara Jiržīja Trnkas (1912-1969) filmām. Mazāk zināma Trojana vienīgā opera, divi baleti, daudzie orķestra darbi un kamermūzikas paraugi. Svītu "Pasakas" Trojans sacerējis 1959.gadā, un tajā zīmētas apburtas princeses, negants pūķis, nerātns karuselis un jūrnieks ar apburtu akordeonu. Šajā mūzikā varēs izpausties Sidorovas virtuozitāte un humora izjūta.
Žoržs Bizē (1838-1875) savu Simfoniju Domažorā sacerējis 17 gadu vecumā, studējot pie Šarla Guno Parīzes konservatorijā. Liekas, ka ne profesors, nedz pats simfonijas autors šim darbam nepievērsa lielu uzmanību, tieši tāpat kā komponists Reinaldo Hāns, kuram pēc Bizē nāves viņa atraitne nodeva glabāšanā simfonijas partitūru. Atvilktnē nonākusī simfonija pacietīgi gaidīja gandrīz 80 gadu, līdz to atkal cēla dienasgaismā un tā kļuva par simfonisko orķestru pamatrepertuāra iecienītu sastāvdaļu. Simfonijas mūzika ir dzidra, gaiša, finālā enerģiska un īsteni līksma.
Savukārt Albēra Rusela (1869-1937) stāsts par Ariadni un Bakhu pamatveidolā tapa kā balets ar Serža Lifāra horeogrāfiju un Džordžo de Kiriko skatuves ietērpu. Pēc tam komponists izveidoja divas svītas, un koncertā būs dzirdama otrā. Bakhs nolaupījis Ariadni, viņa izmisumā grib mesties jūrā, taču ar runām un vēl jo vairāk ar vīnogu dzērienu Bakhs prot grozīt Ariadnes domas, un viss beidzas ar līksmu bakhanāli, kuras kulminācijas brīdī Ariadnes galvā tiek likts no debesīm ņemtu zvaigžņu kronis.
2015.gadā diriģents Masmondē debitēja Monpeljē operā ar Volfganga Amadeja Mocarta operas "Tita žēlsirdība" uzvedumu. Kopš 2005.gada Masmondē ir mūzikas festivāla "Musiques au Pays de Pierre Loti" mākslinieciskais vadītājs. Diriģents līdzās kino skaņu celiņu ierakstiem kopā ar pianistu Fransuā Dimonu un Bretaņas simfonisko orķestri ieskaņojis disku ar Mocarta klavierkoncertiem.
Vairāk informācijas LNSo mājas lapā