Limbažu tiesa pirmajā instancē pilnībā attaisnojusi 500 tūkstošu eiro kukuļošanā apsūdzētos Uģi Magoni un Oļegu Osinovski. Kopš šīs lietas sākšanas tiesnesis Kārlis Jansons vēl divas reizes sodīts par disciplinārpārkāpumiem un saņēmis negatīvu profesionālo novērtējumu
Skandalozu slavu iemantojušais tiesnesis Kārlis Jansons, pie kura Limbažu tiesā nonāca vērienīgā kukuļošanas lieta, 21. janvārī par nevainīgiem pasludināja abus tās dalībniekus — kukuļņemšanā apsūdzēto bijušo Latvijas Dzelzceļa šefu Uģi Magoni un kukuļdošanā apsūdzēto igauņu miljonāru Oļegu Osinovski. Tiesas ieskatā trūcis pierādījumu par abu vainu. Prokuratūra gatavojas spriedumu pārsūdzēt.
Sadarbojoties Latvijas un Igaunijas drošības dienestiem, 2015. gada augustā Magonis tika aizturēts ar pusmiljonu eiro skaidrā naudā savas dienesta automašīnas bagāžniekā. Izmeklētāju ieskatā tas bija kukulis, lai atbalstītu lokomotīvju iepirkumu no Osinovska uzņēmuma, kā arī viņa interesēs panāktu darījumu ar Krievijas Dzelzceļu.
Tiesnesis Jansons gan pievienojies aizstāvības argumentiem — lietā neesot pierādīts, ka Magonis būtu pieņēmis lēmumu par četru lokomotīvju iepirkšanu vai veicis darbības, lai LDz meitasuzņēmums izlemtu par to. Savukārt kontaktēšanos ar Krievijas Dzelzceļa šefu Vladimiru Jakuņinu tiesa uzskata nevis par amatpersonas, bet gan «privātpersonas» rīcību, saistot to ar abu savstarpējām «radnieciskām attiecībām».
Privātpersonu darījums
Tiesnesis Jansons nepiekrita sarunai, tomēr sniedza rakstiskas atbildes. Apsūdzētos attaisnojis, jo netika konstatēti «pietiekoši pierādījumi abu vainai celtajās apsūdzībās», skaidro Jansons.
Tiesas ieskatā pusmiljonu eiro Magonis saņēmis kā samaksu, lai kā privātpersona censtos lobēt Osinovska biznesa intereses, jo 2014.—2015. gadā igauņu biznesmenim piederošo Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu no pilnīga bankrota varēja glābt tikai pasūtījumi no Krievijas. Magonim kā privātpersonai bija jāpanāk, lai Krievijas Dzelzceļš, par spīti tobrīd pēc Krimas aneksijas noteiktajām sankcijām, turpinātu savas lokomotīves remontēt Daugavpilī.
«Tiesa vērtēja tikai celtās apsūdzības pamatotību. Lai izšķirtos par notiesājošu vai attaisnojošu spriedumu, tiesai nav jāvērtē, vai apsūdzētie nav izdarījuši kādu citu likuma pārkāpumu, par ko nav celta apsūdzība,» uzsver Jansons.
Tomēr pusmiljons iepriekš netika dēvēts par «avansu». Tiesas gaitā Osinovskis vairākkārt mainījis savas liecības, Ir uzsver prokurore Evita Masule. Piemēram, sākotnēji viņš liecinājis, ka šī nauda ir par konkrētu noslēgtu darījumu, bet pēdējā vārdā Osinovskis to jau saucis par avansu. «Osinovska kungam liecības ir bijušas katru reizi nedaudz citādas. Kurā daļā viņa sniegtās liecības ir uzskatāmas par patiesām, kuras ne — tas jautājums ir tiesas ziņā,» norādīja Masule.
«Pastāv divas realitātes,» skaļo krimināllietu Ir raksturo Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska. Viena esot izmeklēšanas versija, kas jau Magoņa aizturēšanas dienā «tika nopludināta masu medijos», otra — lietā esošie pierādījumi. Jau saņemot lietas materiālus, viņai esot bijis skaidrs, ka lietā nav «neviena pierādījuma», kas apstiprina paziņojumos paustās apsūdzības, tāpēc spriedums esot «absolūti likumsakarīgs».
Pusmiljons bija «privāts darījums starp divām privātpersonām», uzsver advokāte Kvjatkovska. Tas bijis avanss, lai Magonis kā privātpersona, izmantojot savas ģimeniskās saites Krievijā, palīdz Osinovskim piederošajai Daugavpils rūpnīcai atjaunot 40 miljonus vērtu līgumu ar Krievijas Dzelzceļu. «Ja nauda ir nodota personai, lai viņa izmanto savu privāto ietekmi, tas nav kukulis,» uzsver advokāte. «Kā mans klients pareizi teicis, šis darījums varētu šķist neparasts, bet tas nenozīmē, ka tas ir nelikumīgs.»
Turklāt Osinovskis naudas nodošanas brīdī esot zinājis, ka tiek novērots. Advokāte skaidro — Osinovska dēls tolaik bijis augsta ranga politiķis Igaunijā, bet saistībā ar pielaidi valsts noslēpumam politiķi tiekot novēroti un līdz ar to «Osinovskis ir praktiski pieradis pie tā, ka tiek novērots». Turklāt novērošana konkrētajā naudas došanas situācijā esot bijusi uzskatāma, uz to esot norādījis arī Osinovska šoferis, kurš gan līdz liecību sniegšanai tiesā nenonāca, jo nomira.
Lietas izmeklēšanā iesaistītajam toreizējam KNAB darbiniekam, tagad politiķim Jurim Jurašam gan Osinovska versija šķiet «nenopietna un smīnu izraisoša». Ja Osinovskis un Magonis būtu zinājuši, ka viņu darbības tiek fiksētas, visticamāk, šāds darījums vispār nebūtu noticis. «Lai stiprinātu savu aizsardzības pozīciju tiesā, acīmredzot jebkuri līdzekļi ir labi,» komentē Jurašs.
Igaunijas drošības dienests KAPO uz Ir lūgumu komentēt Osinovska apgalvojumu, ka viņš esot zinājis par naudas došanas filmēšanu, atsaucās tikai ar skopu atbildi, ka pēc Latvijas lūguma veikuši kriminālprocesuālas darbības, bet sīkākas detaļas šobrīd nedrīkst atklāt.
Magonis komentārus par spriedumu nesniedza, izņemot vienu teikumu, atstājot tiesas zāli: «Muļķīgi būtu teikt, ka esmu sarūgtināts.»
Vairākkārt sodīts tiesnesis
Pēc lietā paziņotā sprieduma tieslietu ministrs Jānis Bordāns intervijā Latvijas Radio atklāja, ka tiesnesis Jansons iepriekš saņēmis negatīvu profesionālās darbības novērtējumu. Tas notika 2019. gada augustā, Ir noskaidroja Augstākajā tiesā. Nākamais izvērtējums gaidāms šogad. Negatīva novērtējuma iemesli netiek izpausti, bet, saņemot divus negatīvus novērtējumus, tiesnesi var atstādināt no amata. «Manā ieskatā otrai novērtēšanai būtu jābūt pirms šāda sprieduma taisīšanas,» neslēpa Bordāns, kurš tiesnesi raksturo kā «ne ar augstāko reputāciju tiesu sistēmā».
Tiesnešu disciplinārkolēģijā Ir noskaidroja, ka pret Jansonu kopš 2010. gada ierosinātas trīs disciplinārlietas. Pirmā — 2015. gadā par tīšu likuma pārkāpumu administratīvā pārkāpuma lietā, par ko Jansonam piemērots rājiens. Jansons toreiz tika sodīts par patiesības nenoskaidrošanu, attaisnojot par braukšanu dzērumā pieķerto bijušo Ādažu pašvaldības policijas inspektori Andru Veipu. Otrā disciplinārlieta ierosināta 2018. gadā par rupju nolaidību lietas izskatīšanā, par ko piemērota piezīme. Un 2019. gadā — par rupju ētikas normu pārkāpumu, piemērojot rājienu.
Tomēr jautājums par to, vai Jansona kompetence un reputācija atbilst tik lielas korupcijas lietas skatīšanai, viņam pašam šķiet «nekorekts». «Pats neizvēlējos šo lietu skatīt. Šaubos, vai mūsu tiesā ir kolēģi ar lielu pieredzi šādu korupcijas lietu izskatīšanā,» saka tiesnesis.
Izmeklēšanā noskaidrotais
- Miljonāram Osinovskim piederošā Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca 2014. gada augustā Latvijas Dzelzceļa meitaskompānijām LDz Ritošā sastāva serviss (RSS) un LDz Cargo piedāvāja septiņas lietotas dīzeļlokomotīves, taču saņēma atteikumu — uzņēmumam nebija naudas šādam pirkumam.
- Aptuveni tajā pašā laikā 2014. gadā Osinovska kompānija Skinest Rail no Igaunijas uzņēmuma EVR Cargo par aptuveni diviem miljoniem eiro bija nopirkusi četras nederīgas dīzeļlokomotīves, kurām bija nepieciešams kapitālais remonts.
- Apsūdzībā neprecizētā laikā no 2014. gada beigām līdz 2015. gada sākumam Osinovskis vienojies ar Magoni par 800 tūkstošu eiro kukuli, lai viņš atbalstītu lokomotīvju iepirkšanu. Tāpat Magonim bijis jāpalīdz noorganizēt Osinovskim piederošās Daugavpils rūpnīcas pārstāvju tikšanos ar Krievijas Dzelzceļa vadību. Magonim ir personiskas saites ar Krievijas Dzelzceļa prezidentu Vladimiru Jakuņinu, kurš 2015. gada martā arī ieradās uz Magoņa 50 gadu jubilejas balli Rundāles pilī.
- 2015. gada sākumā LDz Cargo mainīja domas un informēja RSS, ka uzņēmumam tomēr nepieciešamas četras dīzeļlokomotīves. Februārī RSS izsludināja iepirkumu. Konkursā pieteicās tikai Skinest Rail, taču viņu lokomotīves neatbilda tehniskajām prasībām. Maijā LDz iepirkumu komisija sarunu procedūrā vienojās, ka Skinest Rail par saviem līdzekļiem lokomotīves izremontēs un samazinās to cenu no 8,38 miljoniem uz zemāku.
- 16. jūnijā pēc LDz prezidija lēmuma tika mainīts uzņēmuma budžets, paredzot naudu lokomotīvju iegādei. Dienu vēlāk RSS parakstīja līgumu ar Skinest Rail. 15. jūlijā Osinovskis ieradās Magoņa mājās Amatas novadā un lūdza samazināt kukuļa summu. Abi vienojās par pusmiljonu eiro.
- 5. augustā Osinovskis un Magonis pa telefonu vienojās satikties nākamajā dienā šosejas Rīga—Tallina 137. kilometrā. 6. augustā Magoņa un Osinovska tikšanos novēroja Igaunijas likumsargi. Papīra maisiņš ar naudu no Osinovska automašīnas tika pārlikts Magoņa dienesta automašīnā Audi A8. Kad Magonis atgriezās Latvijā, KNAB netālu no Ainažiem aizturēja viņa auto un bagāžniekā atrada 499 500 eiro. 8. augustā tiesa Magoni apcietināja, bet 8. oktobrī nolēma atbrīvot pret 400 tūkstošu eiro drošības naudu.
- 2017. gada 4. aprīlī prokuratūra nodeva lietu tiesai. No Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tā uzreiz pārceļoja uz Limbažiem pie tiesneša Kārļa Jansona, kuram nav pieredzes šāda mēroga lietās un kurš iepriekš disciplināri sodīts.
The post Kukulis vai avanss? appeared first on IR.lv.