Pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas izstrādātāji stāsta par to, ko šī veiksme nozīmē viņiem pašiem un pie kādiem pētījumiem ķersies tagad
Par visā pasaulē pazīstamām zvaigznēm īsā laikā mēdz kļūt popmūziķi, aktieri un retos gadījumos arī politiķi. Par zinātniekiem nekas tāds līdz šim nav dzirdēts. Taču pagājušā gada 9. novembrī burtiski vienas dienas laikā cilvēku uzmanības lokā nonāca Ezlema Tiredži (Özlem Türeci) un Ugurs Šahins (Uğur Şahin) — todien viņu dibinātā medicīniskās izpētes kompānija BioNTech paziņoja par pirmo nopietno izrāvienu cīņā pret koronavīrusa pandēmiju. Vācijas pilsētā Maincā izstrādātais vakcīnas kandidāts klīniskajos pētījumos uzrādīja vairāk nekā 90% efektivitāti.
Tā bija sensācija. Un cerību stars. Tiek prognozēts, ka šogad visā pasaulē tiks izplatīti 1,3 miljardi viņu vakcīnas devu, viešot optimismu par vīrusa savaldīšanu jau tuvākajā nākotnē.
Tiredži (53) ir firmas BioNTech galvenā ārste, Šahins (55) — izpilddirektors. Abi precējušies jau 18 gadus. Līdz šim intervijas galvenokārt sniedzis Šahins, taču šoreiz sarunai pievienojas arī sieva. Ar Zoom starpniecību pieslēdzamies viņu dzīvoklim Maincā. Pētnieki izskatās relaksēti, par spīti visapkārt valdošajai ziņu kņadai, kurās viņu firmas vārds un sasniegumi tiek piesaukti itin bieži.
Abi turku izcelsmes zinātnieki ir mediķu aprindās pazīstami jau pasen, it īpaši vēža speciālistu vidū. Abi ir onkologi, specializējas imūnterapijā. Šahinam 2019. gadā tika piešķirta Vācijas Vēža balva. Pie uzņēmējdarbības ķērušies tāpēc, ka «zinātne bieži vien nesasniedz slimnīcas gultas», paskaidro Tiredži. Vai arī tas notiek pārāk gausi.
Tagad tieši Covid-19 vakcīnas izstrāde pierādījusi — re, mēs spējam rīkoties ļoti ātri, ja uzņēmējdarbība un zinātne iet roku rokā!
«Darba zirgi»
Tiredži uzauga Lastrupā, kas ir maza pilsētiņa Lejassaksijā. Viņas tēvs uz Vāciju emigrēja no Stambulas, sāka strādāt par ķirurgu nelielā slimnīcā un atvēra privātpraksi. Ģimene dzīvoja burtiski slimnīcai pretējā ielas pusē, un meita bieži gāja līdzi tēvam uz darbu.
Šahins no Turcijas uz Ķelni pārcēlās četru gadu vecumā kopā ar māti. Tēvs tur bija ieradies jau agrāk, lai strādātu Ford rūpnīcā. 1984. gadā jaunais vīrietis bija pirmais turku imigrantu bērns, kas pabeidzis vidusskolu, kura sagatavo augstskolai. Un ar labākajām atzīmēm savā klasē.
Šahins sāka studēt medicīnu un augstskolas pēdējā gadā iepazinās ar savu nākamo sievu, kas arī vēlējās kļūt par ārsti. 90. gadu vidū abi pārcēlās uz Maincu un šīs pilsētas universitātē iepazinās ar savu nākamo mentoru Kristofu Hūberu, kas tagad jau ir pensijā. Viņi ātri pamanīja — Vācijā ir pasaules klases zinātne, kura reti kad nonāk globālā redzeslokā. «Reizēm bija sajūta, ka tas ir kā Bermudu trīsstūris, kurā bez pēdām pazūd jebkura inovācija,» stāsta Šahins.
2001. gadā viņi nodibināja savu pirmo kompāniju Ganymed Pharmaceuticals un ķērās izstrādāt jaunas zāles pret kuņģa un barības vada audzējiem. Vēlāk šo firmu par pusmiljardu eiro pārpirka japāņu farmācijas uzņēmums Astellas.
2008. gadā Tiredži un Šahins nodibināja BioNTech.
Par spīti sava uzņēmuma pašreizējiem panākumiem, Tiredži un Šahins privātajā dzīvē ar pārmērību neaizraujas. Uz darbu minas ar velosipēdiem, sava auto nav. Kopā ar meitu dzīvo šķietami pieticīgā dzīvoklī starp firmas biroju un universitāti, kur Šahins ir eksperimentālās onkoloģijas pasniedzējs. Kļūt par ārstu un pētnieku viņš sapņojis jau kopš bērnības. Īpaši fascinēja imunoloģija. «Es jau sen ticu tam, ka mūsu imūnsistēmai ir pa spēkam cīnīties ar audzējiem. Vēl bērns būdams, es nespēju apjēgt, kāpēc cilvēki, kuri ir jau nedziedējami slimi ar vēzi, sākotnēji ārēji izskatās pavisam veseli. It kā mēs paši ļaujam šai slimībai attīstīties.»
Jau sākot strādāt par ārstu, Šahins nolēma paralēli studēt matemātiku. «Zinātkāres dēļ. Es vēlējos izprast lietu kārtību līdz vismazākajām detaļām. Un šajā ziņā nav skaistākas zinātnes par matemātiku.»
Bijušie kolēģi Tiredži un Šahinu raksturo kā izcilus «darba zirgus». Viņus spēj aizkaitināt tikai pēdējā laikā apkārt klīstošā anekdote, ka savā kāzu dienā 2002. gadā viņi pēc laulības reģistrēšanas esot atgriezušies laboratorijā. Tā neesot taisnība.
Paralēli ikdienas darbam Tiredži vada Vācijas Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijas izveidoto pētniecības klasteri un darbojas Eiropas Vēža imūnterapijas asociācijas padomē. Tas izklausās pēc 100 stundu darba nedēļas. «Mūsu darbs nekad neapstājas piecos pēcpusdienā,» stāsta sieva.
Dzirdot jautājumu, vai viņi jelkad dodas atvaļinājumā, Šahins pasmejas. «Protams, protams. Neraizējieties par to! Mums klājas labi.»
Kamēr sarunājamies, burtiski miljoniem jūsu izstrādātās vakcīnas devu ar lidmašīnām un kravas mašīnām tiek piegādātas slimnīcām un vakcinācijas centriem visā pasaulē. Īpašā tiešraidē ar BioNTech vakcīnu tika sapotēts nākamais ASV prezidents Džo Baidens. Jūsu pētniecības darbs ir devis cerību miljardiem cilvēku. Vai pašiem ir bijusi kaut minūte laika to apjēgt?
Tiredži. Ja runājam par minūti, tad — jā. Viss pagājušais gads bija nemitīgs skrējiens. Tagad mums parādās daži brīvi brīži, kad paprātot, aptvert notikušo, sirsnīgi parunāties ar saviem kolēģiem, pārsūtīt cits citam fotoattēlus ar pirmo vakcinēšanos dažādās valstīs. Ir ļoti aizkustinoši redzēt, ka mūsu darbs beidzot dara cilvēkiem labu.
Klīniskajos pētījumos jūsu vakcīna uzrādīja 95% efektivitāti. Daudzi eksperti būtu bijuši priecīgi pat par 70%. Vai jūs par to bijāt pārliecināti jau no paša sākuma?
Šahins. Mēs bijām pārliecināti, ka imunoloģiskā reakcija būs tuvu perfektai. Sākām ar 20 dažādiem vakcīnu kandidātiem. Izmēģinājumos atsijājās paši labākie. Palīdzēja tas, ka mums ir vairāk nekā 20 gadu darba pieredze imunitātes inženierijā — kā izraisīt imūnreakciju organismā. Taču sākumā nezinājām, vai šis konkrētais vīruss vispār būs jutīgs pret vakcīnu.
Vai varējām nonākt situācijā, kad nepalīdz neviena vakcīna?
Šahins. Jā, šajā kategorijā ir tādi vīrusi, pret kuriem izstrādāt vakcīnu nav iespējams. Attiecībā uz šo koronavīrusu mums izdevās radīt spēcīgu imūnsistēmas pretreakciju — gan antivielas, gan T-šūnas. Šāda daudzpusīga imunoloģiskā reakcija ir vitāli svarīga, ja vīruss turpina mutēt.
Padomājiet šādi: aktivizētā imūnreakcija atpazīst tā dēvētos vīrusa antigēnus dažādās ķermeņa vietās. Turpinoties mutācijām, vīruss var apmuļķot atsevišķas vietas, bet tas nespēj mainīties tik fundamentāli, lai cilvēka imūnsistēma to vairs vispār neatpazītu.
Vai tas nozīmē, ka jūs neraizējaties par daudz lipīgāku vīrusa mutāciju, kāda nesen tika atklāta Anglijā?
Šahins. Nē, tā neietekmē vakcīnas efektivitāti. Pat tad, ja attīstās vairākas mutācijas, vīrusa antigēna faktiskā struktūra mainās mazāk par 1%. Mēs esam sākuši papildu analīzes, lai noskaidrotu, vai mūsu vakcīna neitralizē šādas variācijas, un atbildes būs jau pavisam drīz. Mani vairāk uztrauc fakts, ka konkrētā mutācija radās pacientam ar novājinātu imūnsistēmu, tātad vīrusam bija brīva vaļa sevi pilnveidot. Tas nozīmē, ka vienmēr būs tādi biotopi, kuros vīruss var pilnveidoties. Mēs to uzskatām par vidēja termiņa problēmu.
Vai spēsit ātri pieskaņot vakcīnu, ja notiks būtiska vīrusa mutācija?
Tiredži. No tīri tehnoloģiska skatupunkta — jā. To var izdarīt sešu nedēļu laikā. Bet ko par to teiks zāļu uzraugi? Vai viņi piekritīs, ka ar sākotnēji uzrādīto vakcīnas efektivitāti un drošību pietiek, lai mēs to varētu lietot arī pret jaunajām mutācijām?
Kas notiks tad, ja viņi nepiekritīs?
Tiredži. Būs jāveic jauni klīniskie pētījumi ar desmitiem tūkstošu brīvprātīgo. Tomēr uzraudzības iestādēm jau ir zināma pieredze ar šādām korekcijām, piemēram, sezonālās gripas vakcīnām. Tās katru gadu tiek pieskaņotas jaunu mutāciju neitralizēšanai.
Jūsu klīniskajā pētījumā ar 44 000 brīvprātīgo tika noskaidrots, ka vakcīna palīdz novērst Covid-19 simptomus. Kad mēs zināsim, vai tā novērš arī vīrusa transmisiju? Tas ļautu savaldīt pandēmiju daudz ātrāk.
Tiredži. Šādi dati būs pieejami janvāra beigās. Tad varēsim izpētīt, cik efektīvi tā pasargā pret asimptomātisku infekciju.
Citiem vārdiem sakot — vai cilvēki var aplipināt arī tad, ja viņiem nav simptomu.
Tiredži. Mēs to varam noteikt netieši, izmantojot antivielu testus. Līdz šim savāktie dati ir uzmundrinoši.
Pagaidām vēl nav zināms, cik ilgi saglabājas imunitāte gan pēc izslimošanas, gan pēc vakcīnas saņemšanas. Vai ļaunākajā gadījumā mums nāksies vakcinēties reizi trijos gados?
Tiredži. Mēs paredzam, ka vakcīnas dotā imunitāte ilgst tikpat ilgi, cik dabīgā imunitāte, kas rodas pēc izslimošanas. Un mēs arī zinām, ka organisma imūnsistēmas reakciju var pastiprināt ar otro devu. Tas nozīmē, ka vēl lielāku efektu var iegūt ar trešo injekciju, iespējams, gadu vēlāk. Galu galā tā ir vienkārša zinātne — dati mums palīdzēs saprast, kā rīkoties turpmāk.
ASV jau pērn jūlijā rezervēja 600 miljonus BioNTech vakcīnas devu. ES savu pasūtījumu veica tikai novembrī un tikai 300 miljonus devu. Jūs esot piedāvājuši vairāk. Kāpēc Brisele nepiekrita?
Šahins. Diemžēl es nedrīkstu atklāt līgumu detaļas. Taču Eiropā iepirkuma process neritēja tik ātri un pārliecinoši kā ar citām valstīm. Daļēji tāpēc, ka Eiropas Savienībai nav tiešu pilnvaru, jāuzklausa, ko saka katra dalībvalsts. Tā tika zaudēts laiks.
Tajā pašā laikā Brisele veikusi lielus iepirkumus no ražotājiem, kuru produkta izstrāde krietni atpaliek. Piemēram, franču farmācijas uzņēmuma Sanofi vakcīna labākajā gadījumā būs pieejama 2021. gada beigās.
Šahins. Pastāvēja pieņēmums, ka savas vakcīnas vienlaikus radīs vairākas kompānijas. Bija jūtama nostāja: mēs dabūsim pietiekami daudz vakcīnu, un nebūs tik slikti, viss tiek kontrolēts. Tas mani pārsteidza.
Tiredži. Par nodomu attīstīt vakcīnu tik tiešām paziņoja vairākas kompānijas. Daudzas valstis un ES pieturējās pie domas, ka vajag veidot grozu ar produktiem no dažādiem ražotājiem. Tāda pieeja ir loģiska. Taču vienā brīdī kļuva skaidrs, ka vairāki ražotāji nespēs laikus piegādāt to, ko solījuši. Un tad jau bija par vēlu veikt jaunus lielus pasūtījumus.
Šobrīd izskatās, ka mums būs pieejams mazāk vakcīnu, nekā cerējām.
Šahins. Pašreizējā situācija neizskatās diez cik rožaina. Tāpēc mēs kopā ar savu partneri Pfizer strādājam, lai palielinātu ražošanas jaudas.
Vai spējat palielināt jaudu, lai līdz vasarai aizstātu vairākus trūkstošos vakcīnu kandidātus?
Šahins. Šobrīd meklējam jaunus sadarbības partnerus. Bet nav gluži tā, ka visā pasaulē stāv neizmantotas specializētas rūpnīcas, kas jau rīt var sākt vakcīnas ražošanu. Līdz janvāra beigām būs lielāka skaidrība.
Jūsu partneris Pfizer ir pasaulē lielākā farmācijas kompānija. No malas varētu šķist, ka atliek nospiest pogu un saražot tik daudz vakcīnu, cik nepieciešams.
Tiredži. Tieši tā arī notika. Mūsu pašu ražošanas iekārtām pievienojot viņu milzīgo mašinēriju, mēs spēsim apgādāt gandrīz 50 valstis ar vairāk nekā miljardu devu. Tas ir liels izaicinājums.
Daži politiķi tagad pieprasa, lai jūs savas vakcīnas licenci izsniedzat arī citiem ražotājiem. Ražošanas līnijas, kas tagad izgatavo aspirīnu, tā vietā varētu ražot vakcīnu.
Šahins. mRNS vakcīnas ražošana medicīniskā kvalitātē nav ikdienišķa lieta. Jūs nevarat vienkārši pārslēgt kloķus un aspirīna vai klepus zāļu vietā ražot vakcīnu. Šis process prasa gadiem ilgu pieredzi, kā arī atbilstošas strukturālas un tehnoloģiskas konfigurācijas. Mēs šīs prasmes attīstījām 10 gadus.
Tiredži. Jau no paša sākuma meklējām risinājumu jaudu palielināšanai. Esam panākuši vienošanos ar pieciem citiem uzņēmumiem Eiropā par atbalstu ražošanā. Esam sākuši sarunas ar vairākām kompānijām, kas spēj izgatavot atsevišķas vakcīnas sastāvdaļas, ievērojot stingrās farmakoloģiskās prasības.
BioNTech ir vācu kompānija, kas saņēma 375 miljonu eiro finansējumu no Vācijas valdības. Nav brīnums, ka tagad daudzi sūkstās — kāpēc Vācijai nepienākas vairāk devu?
Šahins. Vācija saņems prāvu vakcīnu skaitu. Jau no paša sākuma mēs sevi pieteicām kā globālu kompāniju, kas piedāvās vakcīnu visai pasaulei. 500 000 devu ir rezervētas jaunattīstības valstīm. Ir svarīgi, lai vispirms tiktu vakcinēti mediķi un gados vecāki cilvēki pēc iespējas daudzās valstīs.
Stāstot par jūsu panākumiem, vienmēr tiek pieminētas turku saknes. Daudzi jūs slavē kā imigrācijas paraugcilvēkus. Citi turpretī saka, ka identitātei nebūtu jāspēlē svarīga loma. Kā jūs paši jūtaties?
Šahins. Mūsu kompānijā nodarbina cilvēkus no vairāk nekā 60 valstīm. Mūsu acīs imigrācija ir normāla parādība. Tā pat nav būtiska. Tajā pašā laikā saprotu, ka mūsu veiksme iedvesmo daudzus citus cilvēkus, it īpaši turkus. Cienot viņu interesi, mēs esam gatavi pastāstīt par sevi vairāk, nekā paši vēlētos.
Tiredži. Identitāte nav nekas negatīvs. Kaitīga ir tikai identitātes politizēšana. Mēs no tā cenšamies izvairīties.
Ņemot vērā straujo BioNTech tirgus vērtības pieaugumu, jūs tagad ierindo Vācijā bagātāko cilvēku sarakstos. Amerikā to uztvertu kā veiksmes pazīmi. Bet Vācijā daudzi šādos sarakstos iekļautie cilvēki jūtas neomulīgi. Vai ar jums ir tāpat?
Šahins. Es šādus topus uzskatu par bezjēdzīgiem, it īpaši tāpēc, ka vērtība jau ir tikai uz papīra. Mani nemoka panikas lēkmes, kad akciju vērtība negaidīti nokrītas par vairākiem miljoniem dolāru.
Pēdējās desmitgadēs ir piedzīvots liels progress medicīnā un biotehnoloģijās. Tomēr Vācijā finansisti un politiķi šādiem uzņēmumiem nepievērš sevišķi lielu uzmanību. Kāpēc?
Tiredži. Šajā valstī mums ir zināma nevēlēšanās ieviest jauninājumus un riskēt. Vācieši vairāk koncentrējas uz perfekciju, galarezultātu.
Šahins. Ja kāds šajā valstī prezentē jaunu auto, kuram nav riteņu disku, visi sāk sūdzēties — kāpēc nav disku? — un neviens nerunā par pašu izgudrojumu. Amerikā šādu inovāciju apsveiktu. Šajā valstī bieži vien trūkst pārliecības, ka jaunuzņēmums spēj paveikt kaut ko tikpat izcilu kā pieredzējusi kompānija.
Vai arī jūs to esat jutuši?
Tiredži. Jā, vēl pirms trim gadiem mums pilnā nopietnībā uzdeva jautājumu — kāpēc neliela firma no Maincas cer sasniegt vairāk nekā daudzsološas biotehnoloģiju kompānijas, piemēram, Bostonā.
Šahins. Turklāt atšķirībā no IT nozares investīcijas biotehnoloģijā neatmaksājas 3—4 gadu laikā, bet tikai pēc 10—15 gadiem.
Tiredži. Mūsu nozarē ir vēl viena problēma. Investoriem jābūt ne tikai pacietīgiem, bet arī pašā sākumā jāiegulda lielas summas. Daudzos gadījumos jauna medikamenta izstrādei un laišanai tirgū nepieciešams vairāk nekā miljards dolāru. Tas atbaida.
Vai jūsu mērķis ir kļūt par globālu farmācijas kompāniju?
Tiredži. Tas atkarīgs no tā, kā jūs definējat globālu kompāniju. Kad dibinājām savu firmu, mērķis bija panākt, lai mūsu izgudrojumi palīdz cilvēkiem visā pasaulē. Tam nepieciešamas ražotnes dažādās valstīs, filiāles un sadarbības tīkli. Šāda tīkla veidošanās sākusies ar šo vakcīnu. Par savu globālo partneri uzaicinājām Pfizer, lai vienlaikus starptautiski attīstītos arī paši. Līdzīgā veidā nākotnē varēsim izplatīt mūsu medikamentus pret vēzi.
Šahins. Šobrīd galvenokārt strādājam divās jomās: infekcijas slimību un vēža izpēte. Taču vēlamies izplesties. Pievērsīsimies iekaisumiem, autoimūnām slimībām un reģeneratīvām terapijām. Daži jauni produktu kandidāti būs gatavi nākamo pāris gadu laikā.
Jautājums ir par to, vai varat to paveikt vieni paši, vai arī esat gatavi pārdot savu uzņēmumu lielākam spēlētājam?
Šahins. Mums ir gana iespēju un ambīciju to paveikt saviem spēkiem. Pēc veiksmīgās Covid-19 vakcīnas palaišanas mums būs pietiekami daudz finanšu resursu, lai tos reinvestētu. Starp citu, 2020. gada maijā mēs nopirkām konkurējušo uzņēmumu Kembridžā ASV, kurā ir mazāk par 100 darbinieku, taču izcila pētnieku komanda.
Cik reižu Pfizer boss ir centies jūs pārpirkt?
Šahins. Ne reizi. Viņš labi zina, kādi ir mūsu mērķi. Jau kopš paša sadarbības sākuma skaidri pateicām, ka šis ir mūsu pirmais ievērības cienīgais produkts un mēs nemeklējam licencēšanas darījumu, bet gan līdzvērtīgu partneri.
BioNTech pirmo uzmanību piesaistīja pirms trim gadiem ar ziņu, ka izstrādājat vakcīnu pret vēzi. Kad varētu tikt apstiprināts pirmais šāda veida medikaments?
Tiredži. Mums procesā ir vairāki produkti, un tuvojas laiks, kad būs jāķeras pie lieliem efektivitātes pētījumiem. Domājam, ka ap 2023.—2024. gadu.
Progress onkoloģijā pēdējā laikā ir īpaši straujš. Daži eksperti cer, ka vairākas audzēju formas būs ārstējamas jau šīs desmitgades beigās. Vai arī jūs esat tādi optimisti?
Šahins. Mēs esam uz ceļa, lai varētu veikt agrāku audzēju diagnosticēšanu un ārstēšanu. Tā būtu īsta revolūcija. Joprojām trūkst ārstniecisku procedūru vēža pacientiem agrīnā stadijā. 30—40% gadījumu pēc operācijām tik un tā attīstās metastāzes. Tieši šajā jomā BioNTech ir īpaši aktīvs. Un es saskatu reālu iespēju, ka mēs fundamentāli mainīsim to, kā tiek ārstēti audzēji.
Cik iedzīvotāju gatavi vakcinēties pret Covid-19?
Avoti: Ipsos aptauja pērn novembrī. Lietuvā aptauju decembrī veica LRT, Igaunijā aptauju decembrī veica Turu-uuringute
* Kantar TNS aptauja janvārī
* BENU Aptiekas aptauja pērn oktobrī
The post «Aizkustinoši redzēt, ka mūsu darbs dara labu» appeared first on IR.lv.