Likums liek sadalīt "Latvijas gāzi", bet tirgus atvēršanas termiņš - neskaidrs
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma būtisku grozījumus Enerģētikas likumā, kas regulē gāzes tirgu Latvijā. Šie grozījumi nepieciešami, lai īstenotu ES direktīvu, kas prasa nodrošināt no tirgotājiem neatkarīgu gāzes pārvades infrastruktūru un brīvu gāzes tirgu visās dalībvalstīs.
Likumu atbalstīja 63 deputāti no koalīcijas frakcijām un Latvijas Reģionu apvienības, pret bija pieci "No sirds Latvijai" pārstāvji, neviens neatturējās, bet 24 deputāti nebalsoja - opozīcijā esošā "Saskaņa" un Rihards Eigims no ZZS.
Būtiskākie grozījumi paredz gāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras nodalīšanu atsevišķā uzņēmumā, nošķirot to no tirdzniecības un sadales. Līdz šim monopolists "Latvijas Gāze" veica visas šīs funkcijas, bet līdz 2017.gada 3.aprīlim tās jānodala divos atsevišķos uzņēmumos, savukārt līdz 31.decembrim infrastruktūras uzņēmumam (sistēmas operatoram) jābūt juridiski neatkarīgam no gāzes tirgotājiem - tātad jāpieder citiem akcionāriem. Valstij paredzētas pirmpirkuma tiesības uz sistēmas operatora akcijām. Ja valsts tās neizmantos, lēmums par daļu pārdošanu citiem īpašniekiem būs jāapstiprina valdībā.
Svarīgas izmaiņas attiecas arī uz termiņu, no kura pircēji varēs brīvi izvēlēties gāzes piegādātāju. Atbilstoši līdzšinējiem Enerģētikas likuma noteikumiem, brīva gāzes tirgus principi Latvijā ir spēkā jau šobrīd, jo ir īstenojies jau 2014.gadā likumā noteiktais kritērijs - Latvija vairs netrodas izolētā stāvoklī, jo starpsavienojumi ar Lietuvu un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis nodrošina reālu alternatīvu "Latvijas Gāzes" monopolam.
Taču šodien galīgajā lasījumā apstiprinātie likuma grozījumi šo situāciju maina. Tagad likumā noteikts, ka brīva iespēja izvēlēties gāzes tirgotāju būs tikai no 2017.gada 3.aprīļa. Tomēr daļa no brīva gāzes tirgus noteikumiem tiek ieviesta jau nekavējoties - proti, ka tirgus dalībniekiem ir tiesības gāzes transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par regulatora noteiktajiem tarifiem, bet gāzes cenu tirgus dalībnieki nosaka, savstarpēji vienojoties. Līdz ar to precīzais gāzes tirgus atvēršanas termiņš ir dažādi interpretējams.
Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz pienākumu "Latvijas gāzei" jau patlaban nodrošināt trešo pušu piekļuvi gāzes sadales sistēmai, vienojoties ar uzņēmumu par tā infrastruktūras izmantošanas maksu. Tas palīdzētu enerģētikas uzņēmumam "Latvenergo" īstenot plānu jau šobrīd iegādāties gāzes testa partiju no Klaipēdas termināļa. "Latvijas Gāze" līdz šim likusi šķēršļus šādai iecerei, jo uzskata, ka konfidenciālais privatizācijas līgums tai piešķir ekskluzīvas tiesības tirgot gāzi Latvijā līdz 2017.gada aprīlim.
"Latvijas Gāze" nav apmierināta arī ar likumā noteiktajiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem. "Latvijas valstij uzņēmumā pieder 1167 akcijas, turpretī privātajiem investoriem - 39 miljoni akciju. Būtu normāli, ja vairākuma intereses tiktu respektētas. Ir utopiski domāt, ka var realizēt "Latvijas Gāzes" sadalīšanu deviņu mēnešu laikā. Turklāt trīs mēnešu laikā valstij vēl jālemj, vai tā pirks nodalīto "Latvijas gāzes" infrastruktūras uzņēmumu vai nepirks," komentējis koncerna valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. LG lemšot, vai prezidentam lūgt neizsludināt jaunos likuma grozījumus.
Patlaban "Latvijas Gāze" pieder Krievijas koncernam "Gazprom" (34%), finanšu investoram no ES "Marguerite Fund" (28,97%), vācu kompānijai "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%), kā arī firmai "Itera Latvija" (16%) un mazajiem akcionāriem (2,8%).