Bijušais ministrs Juris Pūce pieveica lielo pašvaldību lobiju, bet paklupa uz nieka autocaurlaides
Strauji un negaidīti pienāca Jura Pūces laika beigas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā. Pūce, viens no valdības pazīstamākajiem locekļiem, bija iemantojis daudzu cilvēku cieņu par spēju ātri un efektīvi panākt administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, tā atrisinot vienu no Latvijas pārvaldes sistēmas sāpīgākajām problēmām un paverot ceļu gan efektīvākai reģionālās attīstības politikai, gan izglītības un veselības aprūpes sistēmas racionalizācijai.
Šajā procesā viņš, protams, iemantoja arī daudz pretinieku, un nebūtu pārsteigums, ja pretdarbība sašūpotu Pūces krēslu. Viņa partiju Latvijas attīstībai (LA) jau gadiem pavada dažādas baumas par ietekmīgu uzņēmēju interešu lobēšanu — arī šādu saišu publiska izgaismošana neliktos kā zibens no skaidrām debesīm. Tomēr ministru gāza nevis pašvaldību lobijs vai kādās pirtīs sarunātais, bet nu jau bijušais partijas biedrs Māris Mičerevskis. Viņš paziņoja, ka ir vīlies LA, un kā atvadu sveicienu publiskoja saraksti ar Pūci, kurā ministrs prasa Mičerevskim kā nesen ievēlētam Rīgas domes deputātam izņemt viņa privātai lietošanai autostāvvietas caurlaidi. Pūce to nosauca par «joku» un piebilda, ka kopš aiziešanas no Rīgas domes pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām nekad nav izmantojis domes caurlaidi. Tie izrādījās meli. Caurlaidi viņam bija izņēmis iepriekšējās domes deputāts Andrejs Bačkurs. Nākamajā dienā, 5. novembrī, Pūce paziņoja par atkāpšanos no ministra amata, pēc tam aizgāja arī no LA valdes priekšsēdētāja un apvienības Attīstībai/Par līdzpriekšsēdētāja amata.
Gadījums neordinārs un negaidīts, gribas par to uzzināt vairāk, taču pandēmijas laikā restorāni un kafejnīcas slēgtas, tāpēc pirmdien ar Pūci «pusdienojam» katrs pie sava datora ekrāna. Sāku ar jautājumu, kas mani šajā stāstā nebeidz mulsināt — kāpēc viņam kā ministram un finansiāli nodrošinātam cilvēkam būtu nepieciešams prasīt no partijas biedriem autostāvvietas caurlaidi? Pūce turpina apgalvot, ka sarakste ar Mičerevski notikusi «esošu pastāvīgu joku ietvaros par caurlaidi». Bet kādi tur joki, ja Bačkura caurlaidi viņš tiešām izmantojis? «Andris bija mans personisks draugs,» skaidro Pūce, «Andrim savas mašīnas nav. Viņš ir ļoti aktīvs. Īpaši periodā, kad viņš bija deputāts, viņam bieži bija kaut kur jābrauc, un viņš lietoja manu mašīnu. Jā, automašīnas caurlaide bija manā mašīnā.» Pūce atzīst, ka bijušas reizes, kad caurlaidi lietojis arī pats. «Nevajadzēja tā darīt, bet pamatā tā caurlaide tur stāvēja Andra vajadzību dēļ.»
Noklausījies šo neparasto skaidrojumu, iebilstu, ka sarakste ar Mičerevski tik un tā neizskatās pēc joka. «Diezgan dabiski, ka pēc šādas situācijas, kad vienā lietā neesmu līdz galam teicis patiesību, ir arī šaubas, vai tagad saku patiesību,» atbild Pūce. «Tas ir iemesls, kāpēc nav pareizi man ieņemt atbildīgus politiskus amatus, kamēr nav skaidrības par manis teiktā patiesumu.»
Pūce arī noliedz, ka lēmumu atstāt amatu ietekmēja Rīgas mēra, Par! biedra Mārtiņa Staķa atklātais un partijas valdei ceturtdien ziņotais par Bačkura sagādāto caurlaidi Pūcem. Doma par atkāpšanos ministram esot nostiprinājusies jau trešdienas vakarā, par Staķa veikto pārbaudi viņš uzzinājis tikai neilgu brīdi pirms sava paziņojuma. Atkāpšanās iemesls esot lielie iekšējie pārmetumi par to, ka nav teicis patiesību sabiedrībai par Bačkura caurlaides izmantošanu.
Vai viņš nav sarūgtināts, ka Staķis speciāli pārbaudīja caurlaides lietu un Par! valde aicināja viņu atkāpties? «Pret Par! un citiem mūsu apvienības partneriem man pilnīgi noteikti nav rūgtuma sajūtas,» Pūce atbild. Viņš nevarot nevienu citu vainot notikušajā. Apvienību viņš nosauc par «ļoti lielu vērtību Latvijas politikā». Tai izdevies tas, ko nav varējuši izdarīt daudzi citi — ievest liberālu dienas kārtību Latvijas politikā. «Mums ir jāorientējas uz to, ka saglabājam šo apvienību kā vērtību.»
Mičerevskis intervijā Ir apgalvoja, ka apvienībai bijusi iecere gāzt valdību. «Tāda plāna nebija,» saka Pūce. Tas būtu no A/P neloģiski, jo «šajā Saeimā nav iespējamas citas, alternatīvas valdības». «Nav iespējams gāzt valdību un uzlikt tieši tādu pašu» ar citu premjeru. A/P nebūtu arī izdevīgi valdību gāzt, jo «mūsu reitings kā daļai no šīs valdības ir tikai audzis», un apvienība varot lepoties ar panākumiem šajā valdībā. Pūce par «izdomājumiem» nosauc gan Mičerevska pieļāvumu, ka valdības līmenī būtu runāts par Rīgas izpilddirektora amata atdošanu LA pietuvinātam cilvēkam, gan Mičerevska viņam piedēvētos izteicienus par partneriem apvienībā — «tas neatbilst manai personībai — tādā nicinošā veidā izteikties par cilvēkiem». Nolūks visam Mičerevska darītajam esot «panākt, lai apvienība sašķeļas». Un kā ar Mičerevska apgalvojumiem, ka LA sponsori veikuši ziedojumus, izmantojot partijas biedrus kā starpniekus? «Tie ir apmelojumi. Sanāk, ka viņš sociālajos tīklos atzīstas kriminālā noziegumā.» Pūce aicina Mičerevski ar pierādījumiem doties uz KNAB. «Man ir diezgan mierīga sajūta par šo jautājumu. Es zinu, ko esmu darījis, un man nav nekādu šaubu, ka KNAB spēs atšķirt realitāti no bravūras un cilvēka vēlmes pagarināt savas 15 minūtes slavas.»
Mičerevskis LA raksturojis kā partiju, kurā visu nosaka Edgars Jaunups un ar kuras starpniecību tiek virzītas dažādas viņa intereses. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Zaļā josta ir starp Jaunupa dibinātā un daudzus gadus vadītā VEF basketbola kluba sponsoriem, un pēdējā laikā Pūces vadītajai ministrijai tiek pārmests, ka dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas noteikumi tiek veidoti par labu apvienībai, kurā piedalās Zaļā josta. Pūce gan apgalvo, ka «es ne reizi neesmu devis nekādu norādi, kā kādam šajā jautājumā būtu jālemj» un noteikumu izstrādes gaitā esot pastāvīgi piekāpies Zaļās jostas konkurentiem.
LA bieži tiek pārmesta azartspēļu biznesa lobēšana, un Jaunupa vedējtēvs ir šīs jomas magnāts Jānis Zuzāns, taču arī šeit Pūce neredz problēmas. Tieši šīs labi zināmās attiecības liktu LA biedriem «skatīties ar piesardzību, ja Edgars virzītu kādus priekšlikumus attiecībā uz azartspēļu regulējumu, bet tādu gadījumu patiesībā nav». LA vēlas striktu, bet prognozējamu, pētījumos balstītu azartspēļu regulējumu. Viņi esot panākuši pašatteikšanās reģistra ieviešanu, kas esot radījis 15% kritumu azartspēļu uzņēmumu ienākumos.
Pūce slavē Jaunupu kā cilvēku, kuram lielākā daļa partijas biedru uzticas, un kā ļoti spējīgu vēlēšanu kampaņu organizētāju. Vienlaikus partijas iekšienē bijušas daudzas asas diskusijas, kurās Jaunupa viedoklis nav guvis virsroku. Piemēram, Jaunups uzskatījis, ka pēc tiesas lēmuma par Krājbankas zaudējumu piedzīšanu Mārtiņam Bondaram vajadzēja atkāpties no Saeimas budžeta komisijas vadītāja amata, bet pārliecinošu pārsvaru guvis Pūces pretējais uzskats.
Pūce tagad atgriezīsies Saeimā. Vai viņš nākotnē atkal varētu būt ministrs? «Tā ir zīlēšana kafijas biezumos,» viņš atbild. «Jaunajos apstākļos sapratīšu, kāds ir mans tālākais dzīves ceļš.» Viņš gan neizslēdz, ka varētu kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Ēdienkarte
Melna kafija
The post Joki, meli un demisija appeared first on IR.lv.