Robotu zvani, epidemioloģiskie detektīvi un alkohola tirgošanas aizliegums krogos pēc pusnakts ļauj Igaunijai paglābties no Covid-19. Vismaz pagaidām
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Baltijas valstīs igauņi ar apbrīnu ir sekojuši latviešu panākumiem infekcijas ierobežošanā. Taču pirms dažām nedēļām situācija radikāli mainījās — tagad Igaunijas rādītāji ir daudz labāki nekā Latvijā, kaut arī drošības pasākumi ikdienā nav īpaši stingri.
Maskas nav obligāti jānēsā. Teātros notiek izrādes. Kino darbojas. Skolēni mācās galvenokārt klātienē. Rudens skolēnu brīvlaikā pagājušajā nedēļā igauņu spa kūrorti bija pilni ar spiedzošiem bērniem un viņu vecākiem. Sporta pasākumi iekštelpās un laukā drīkst notikt skatītāju klātbūtnē.
Dzīve daudz neatšķiras no ikdienas pirms epidēmijas, izņemot divus svarīgus ierobežojumus. Pirmais — jau kopš septembra beigām bāros pēc pusnakts ir aizliegts tirgot alkoholu.
Otrais — ieviesti stingri ierobežojumi ārzemju ceļošanai. Slēgti ir prāmju reisi ar Stokholmu, kas nozīmē pamatīgu izaicinājumu nacionālajai kuģošanas kompānijai Tallink. Iebraucot no ārzemēm, jāievēro 14 dienu pašizolācija, ja ierodies no augsta riska valsts (kumulatīvais saslimstības rādītājs virs 50 vai arī 1,1 reizi pārsniedz Igaunijas rādītāju) — šobrīd tas faktiski nozīmē gandrīz visu Eiropu. Izņēmums attiecas tikai uz Baltijas valstīm un Somiju. Cilvēkiem ir arī iespēja, iebraucot Igaunijā, veikt Covid-19 testu (igauņiem par brīvu, ārzemniekiem par maksu) — ja tas ir negatīvs, tad pēc septiņām dienām atkārtots negatīvs tests ļauj pašizolāciju pārtraukt.
Šī visai liberālā pieeja atšķiras no skarbās pieredzes, ko Igaunija izdzīvoja pavasarī, kad valstī sākās plašs Covid-19 uzliesmojums pēc diviem volejbola mačiem ar Milānas komandu Sāremā. Lai nobremzētu strauji pieaugošo saslimšanu, valdība faktiski apturēja visu sabiedrisko dzīvi. Pat tirdzniecības centri tika slēgti.
Tartu bāri aizveras paši
Jauns saslimšanu pieaugums Igaunijā atsākās jūlija beigās. Pirmie infekcijas perēkļi uzradās universitātes pilsētā Tartu un galvenokārt bija saistīti ar jaunu cilvēku ballēšanos. Reaģējot uz to, pašvaldība aizliedza alkohola tirdzniecību vakaros pēc pulksten 23. Taču bāru īpašnieki paši vienprātīgi nolēma uz nedēļu pilnībā slēgt darbību, lai vīrusa izplatību Tartu apturētu.
«Sabiedrības līdzdalība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pašlaik pandēmija tiek kontrolēta,» saka Mari-Anna Herma, Igaunijas veselības dienesta priekšnieka vietniece. Kad valdība vasaras sākumā pēc nesekmīgās darbības atlaida līdzšinējo dienesta vadītāju, tieši Herma uz laiku pārņēma vadības grožus un bija atbildīga par sagatavošanos neizbēgamajam otrajam Covid-19 uzliesmojumam.
Viņas mierīgā izturēšanās un praktiskā pieeja gāja sabiedrībai pie sirds. Viņa ieteica cilvēkiem lietot maskas, taču tikai tad, kad no tā tiešām ir jēga, piemēram, sabiedriskajā transportā, bet nevis uz ielas, kur garām iet tikai daži cilvēki. Lai gan pavasarī piedzīvotā «volejbola katastrofa» ekspertiem joprojām bija labā atmiņā, Veselības dienests turpina atļaut publiskus pasākumus, ja vien rīkotāji stingri ievēro drošības prasības. Galvenā no tām — apmeklētāju distancēšanās, ļaujot aizpildīt tikai pusi sēdvietu vai atrasties telpā ne vairāk kā 750 cilvēkiem (prasība par pusi tukšo vietu nav jāievēro pasākumos ar fiksētām sēdvietām kā teātros vai kino). Inficēšanās publiskos pasākumos ir bijusi salīdzinoši neliela, skaidro Herma.
Nekādas redzamas pretestības vai nepakļaušanās valsts noteiktajiem ierobežojumiem sabiedrībā nav — lielākoties cilvēki ievēro epidemiologu prasības. «Arī tad, kad mēs zvanām cilvēkiem, kam ir atklāts vīruss, viņi labprāt sniedz visu informāciju par saviem pārvietošanās maršrutiem un kontaktu sarakstu,» saka amatpersona.
Lai gan Tartu izdevās apslāpēt Covid-19 uzliesmojumu, dažādās Igaunijas vietās inficēto skaits turpināja augt. Jaunākie un lielākie perēkļi izveidojušies krieviskajā Austrumviru apriņķī valsts ziemeļaustrumos. Tad infekcija sasniedza arī Tallinu un apkārtni. Inficēto skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju turpināja augt, līdz septembrī tā sauktais «Baltijas burbulis» pārsprāga. Oktobra sākumā kumulatīvais rādītājs par divu nedēļu inficēšanos Igaunijā pārsniedza 50 — pietuvojās pavasara rekordam. Taču pēc tam sāka slīdēt uz leju, kamēr citās Eiropas valstīs ik dienu tiek fiksēti jauni inficēšanās rekordi.
Pašlaik (žurnāls nodots tipogrāfijā otrdienas vakarā) šis skaitlis ir nedaudz virs 40. Tikai 35 cilvēki atrodas slimnīcās, un trim no viņiem nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija. Turpretī Latvijā kumulatīvais rādītājs šonedēļ pārsniedza 100, un slimnīcās ārstējas vairāk nekā 170 cilvēku, no kuriem deviņi ir smagā stāvoklī. Oktobra laikā Igaunijā ar Covid-19 nomiruši deviņi cilvēki — tikpat, cik Latvijā dažu pēdējo dienu laikā, jo šomēnes mirušo pacientu skaits jau sasniedzis 26.
Robotu zvans un detektīvi
Veselības dienesta pārstāve uzsver, ka svarīgākais faktors pandēmijas kontrolēšanā Igaunijā ir tā sauktie «koronavīrusa detektīvi». Tie ir 60—70 speciālisti, kuru uzdevums ir iespējami precīzi saprast inficēto cilvēku gaitas un kontaktus, lai atklātu inficēšanās avotu un nosūtītu karantīnā kontaktpersonas. Pavasarī tieši šī izpēte Igaunijā kliboja atšķirībā no Latvijas.
Tagad epidemiologu komandas strādā visos Igaunijas reģionos. Piemēram, tikai Tallinas apkaimē vien viņi uztur 1700 cilvēku sarakstu, kurā iekļauti gan Covid-19 saslimušie, gan viņu kontaktpersonas.
«Tā ir pirmā reizi valsts vēsturē, kad mēs pielietojam šādu pieeju vīrusa izsekošanai tik plašā mērogā,» saka Herma. Tas epidemiologiem dod pārliecību, ka viņi spēj izsekot vīrusa izplatībai pat stipri pieaugošu saslimstības rādītāju gadījumā — jo viņi redz, ka jaunie inficēšanās gadījumi nāk no iepriekš identificētiem avotiem. Tas ļāvis arī prognozēt saslimstības kritumu, kas tika piedzīvots aizvadītajās nedēļās.
Kad detektīvi ir noskaidrojuši kontaktpersonas, šiem cilvēkiem zvana īpašs robots, kurš izskaidro situāciju un sniedz vadlīnijas turpmākajai rīcībai. Šis tehniskais risinājums darbojas kopš septembra vidus, veic aptuveni tūkstoti zvanu nedēļā un tādējādi ļauj ietaupīt epidemiologu laiku, ko var veltīt jaunu kontaktu izsekošanai. Tieši laiks ir galvenais faktors šajā sacensībā — cik dienu paiet kopš cilvēka inficēšanās līdz diagnozes noteikšanai un kontaktpersonu loka apzināšanai.
«Tas var prasīt aptuveni sešas dienas, bet mēs neredzam iespēju šo laiku vēl īpaši samazināt. Tātad aptuveni sešas dienas cilvēki, kas ir bijuši ciešā kontaktā ar inficēto, brīvi turpina kustēties apkārt un nodot vīrusu tālāk.»
Būtisks mainīgais šajā vienādojumā ir testu pieejamība. Atšķirībā no Latvijas, kur līdz pat šai nedēļai ikvienam bija iespēja dabūt valsts apmaksātu Covid-19 testu, Igaunijā visu laiku saglabāti divi bezmaksas testēšanas nosacījumi — ārsta nosūtījums un simptomu esamība. Tas nozīmē, ka Igaunijā nav jāstāv rindā uz testa nodošanu — ikviens, kuram tests tiešām nepieciešams, var to ātri dabūt. Īpašos gadījumos Veselības dienests pasūta masu testus pansionātos vai citās augsta riska vietās. Tā sauktā pūļa testēšana ar siekalu paraugiem Igaunijā līdz šim vēl netiek pielietota.
Neatkarības atjaunošanas dienā 20. augustā valstī tika iedarbināta telefonu lietotne Hoia, kas līdzinās latviešu Apturi Covid. Pagaidām to lejupielādējuši tikai 165 tūkstoši cilvēku, un 138 inficētie apziņojuši kontaktus — lietotnes reklamēšanai valsts institūcijas diemžēl nav veltījušas pietiekamus resursus.
Katrā ziņā Igaunijā vīruss nebūt nav uzveikts. Patiesībā kumulatīvie saslimstības rādītāji pagājušās nedēļas beigās sākuši atkal lēnām pieaugt. Arvien vairāk ir tādu saslimušo, kuri agrāk nav nonākuši epidemiologu radarā, tātad viņu inficēšanās avots nav skaidrs. Tas nozīmē, ka veidojas jauni Covid-19 perēkļi. Arī pozitīvo testu skaits pret kopējo apjomu ir sācis pieaugt. Un tas liek Hermai būt bažīgai.
Jaunais Veselības dienesta vadītājs Ulars Lanno šajā pirmdienā paziņoja parlamentam, ka viņa vadītajai institūcijai vajadzīgi 27 jauni darbinieki un algas pielikums esošajiem, lai veiksmīgi turpinātu vīrusa iegrožošanu. Viņš norādīja, ka epidemiologi jau tagad strādā ar maksimālo jaudu un vēl lielākam inficēto skaitam izsekot vairs nebūs iespējams. Vai parlaments piešķirs finansējumu, vēl nav skaidrs.
«Redzot arvien pieaugošos saslimstības skaitļus visā Eiropā, nav pamata cerēt, ka uz mums tas neattieksies,» saka Herma. Tik nelielā valstī kā Igaunija pat viens vai daži jauni perēkļi ar 100 saslimušajiem statistiku strauji izmainītu.
Ir pilnīgi iespējams — ja saslimstības līkne Igaunijā atkal krasi pieaugs, valdība ieviesīs jaunus, stingrākus ierobežojumus. «Pašlaik mums nav problēmu ar slimnīcu pārslodzi. Izskatās, ka cilvēki tiek cauri ar vieglākiem slimības simptomiem. Tas nozīmē, ka mums vēl ir rezerves saslimstības pieauguma gadījumā,» saka Herma.
The post Ko igauņi dara gudrāk? appeared first on IR.lv.