Nacionālais kanāls ReTV ir unikāls veidojums — desmit reģionālās televīzijas apvienojušās, lai vēstītu par norisēm visos Latvijas reģionos. Idejas iniciators ir Vidzemes Televīzijas vadītājs Ingemārs Vekteris, un tieši Valmieras studija nodrošina kopējā kanāla juridisko un radošo pamatu
Tālajos deviņdesmitajos gandrīz katrā pilsētā bija sava TV un radio studija, kas raidīja vietējās ziņas. Par kvalitāti šoreiz nerunāsim, bet auditorija šiem ļoti lokālajiem un izmisīgi garajiem vēstījumiem bija. Līdz ar to bija arī reklāmas, un varēja pat pelnīt.
Sava TV studija tolaik bija arī Rūjienā, kur tagadējais Vidzemes Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris mācījās vidusskolā un kopā ar klasesbiedru loloja pirmo biznesa projektu mediju lauciņā — savu radio. Brauca, skatījās, mācījās, kā strādā lielās raidstacijas, veidoja pirmos sižetus, un tas šķita bezgala aizraujoši.
Skolēnu radio uztaisīt neizdevās, taču viņš sāka darbu Valmieras TV un drīz vien kļuva par Vidzemes lielākās pilsētas televīzijas rīkotājdirektoru. Iespaidīgs lēciens jauna censoņa karjerā?
«Nē!» klēpī pēkšņi iekritušas laimes versiju noraida Ingemārs. «Televīzija gāja uz grunti, vadītāji mainījās zibenīgi, un iekārojams tas amats noteikti nebija. Pēc garākām sarunām piekritu, kaut no kolektīva vadīšanas nesapratu pilnīgi neko.» Taču viņš labi saprata, ka mazo studiju laiks beidzas un izvēle ir kā tām divām vardēm krējuma ķērnē — laisties dibenā vai tomēr mēģināt sakult sviestu un dabūt pamatu zem kājām. Tagad atskatoties Ingemārs secina, ka tūkstošgades mijā Valmieras TV pavilka idejas, kas pirmajā brīdī šķita pilnīgi trakas.
Prātīgās jostas pievilkšanas un izdevumu samazināšanas taktikas vietā viņi investēja tehnoloģijās, uzstādīja raidītājus Limbažos, Cēsīs un Madonā, tādējādi kļuva labi redzami gandrīz visā Vidzemē. Skatītāju auditorija auga, līdz ar to arī reklāmdevēju interese, kas savukārt ļāva nostiprināties un izveidot saturiski piepildītu un tehniski pieklājīgi nodrošinātu Vidzemes Televīziju.
Iesnaužas virsotnē
Nosacītas stabilitātes posms gan bija ļoti īss, jo sekoja pāreja uz digitālo apraidi, kas reģionālajām televīzijām ar to finansiālajām un tehniskajām iespējām nozīmēja zaudēt apraidi. «Braucu, runāju ar reģionālo televīziju kolēģiem par kopēja kanāla izveidi. Saskaņot redzējumus, ambīcijas un atbildību nebija viegli, bet izdevās. Krietni grūtāk bija pārliecināt tā laika Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, ka šāds reģionālais kanāls spēj pastāvēt un radīt plašai auditorijai saistošu saturu. Pēc gada viedoklis mainījās un padome mums pat piešķīra Celmlauža balvu par mediju videi oriģinālu risinājumu,» skaidro Ingemārs.
ReTV kanāls dibināts pirms astoņiem gadiem un sākotnēji apvienoja vairāk nekā desmit reģionālas un lokālas televīzijas. Nokļūstot Tet bezmaksas apraides programmā, mazo TV auditorija pieauga desmitkārt, taču satura kvalitāte, maigi sakot, īsti netika līdzi kvantitatīvajam lēcienam. Atkarība no pašvaldību finansējuma bija pamanāma pat ziņu raidījumos. Mediju eksperti jauno kanālu skarbi kritizēja. Skatītāji savā balsojumā ar pulti bija labvēlīgāki, un ReTV reitingi turējās. Laikam jau vēlme redzēt un dzirdēt tuvējās apkārtnes jaunumus tomēr ir stiprāka par īgnumu, ko rada paškritikas trūkums sižetā, kurā vietējais domnieks atbild uz paredzamiem jautājumiem.
«Kad, pārvarot neticību, finansiālus un juridiskus šķēršļus, tomēr izdevās izveidot ReTV, šķita — tā ir baigā virsotne. Bijām sasnieguši auditoriju, kāda iepriekš nevienam pat sapņos nerādījās! Taču izveidot struktūru, kurā spējam sadarboties, kaut ko radīt un raidīt, ir tikai pussolis. Daudz lielāku piepūli un nervus prasīja kvalitātes latiņas celšana. Iepriekšējā raidījumu veidošanas inerce bija noturīga, un to, ka ir vajadzīgas pārmaiņas, turklāt krasas, sapratu ar novēlošanos,» paškritiskas notis netaupa Ingemārs.
Reformām valsts pārvaldē un arī uzņēmumos ir viena kopīga iezīme: vairāk nekā 70% gadījumu tās beidzas tieši ar neko. ReTV pārveidi izaicinošāku vērta oriģinalitāte — šāda koncepta kanāla Baltijā nebija. Tātad nebija arī komfortablas iespējas mācīties no citu kļūdām. Bija jāveido kaut kas jauns, vēlams labs, brīžiem nesaprotot, kas īsti sanāks. Bija jāmaina pašu uztvere, skata leņķis, lai vietējai ziņai piešķirtu nacionālu kontekstu un notikums Liepājā ieinteresētu cēsnieku, bet sasniegumi Dagdā sildītu sirdis arī tautiešiem Londonā vai Dublinā.
Ar stabulīti pret tanku
Var jau priecāties, ka televīzijā citu starpā skatāms tāds unikāls reģionālais kanāls, kurā turklāt strādā viens no trim Latvijā vēl palikušajiem vietējo ziņu dienestiem. Var brīnīties, kā izdodas ētera laiku piepildīt ar pašu veidotiem kultūras, izklaides, sporta un izglītojošiem raidījumiem un neizmantot seriālu ražošanas lielvalstu nepieklājīgi lētos piedāvājumus. Tomēr, vai bez lokālpatriotiskiem argumentiem ir arī kāds racionāls pamatojums tam, kāpēc nelielā valstī vajadzīgs speciāls TV kanāls reģionālām norisēm?
«Vietējais elektroniskais vai drukātais medijs ir prioritārs no valsts drošības viedokļa, tikai daudzi to nesaprot vai negrib saprast,» uzreiz ar smago artilēriju sāk Ingemārs. «Covid-19 uzliesmojums pavasarī un tagad skaidri parāda, ka krīzes brīžos cilvēki meklē uzticamu, pārbaudītu informācijas avotu, kas viņus uzrunā saprotamā valodā un vieš skaidrību bieži vien pretrunīgas informācijas straumē.»
Pierobežā dzīvojošajiem pieejami padsmiti kaimiņvalstu bezmaksas TV kanālu, kuriem pretim stāv tikai divas Latvijas televīzijas programmas un ReTV ar reģionālo saturu. Nav jābūt mediju vai militāram ekspertam, lai saprastu, ka viltus ziņas ir ierocis un diezgan postošs. Taču ir jābūt lielam pašapmāna ekspertam, lai gadiem turētos pie pārliecības, ka informatīvajā karā mūsu Sprīdītis ar paša drāztu stabulīti varēs kaimiņu Lutausi ar visiem tankiem aizdancināt līdz atklāsmei, ka melot nav glīti.
Kad Ingemārs stāsta politiķiem par ReTV informatīvo tīklojumu, kas nodrošina iespēju X stundā jebkurā reģionā gatavot un pārraidīt aktuālo informāciju, nosedzot visu valsti, viņu saprot un atbalsta. Taču aicinājumu paredzēt finansējumu šādas infrastruktūras saglabāšanai un uzturēšanai neatbalsta — jūs taču esat komersanti, tieciet paši galā! «Jā, mēs esam komersanti,» piekrīt Ingemārs, «un televīzija var būt bizness, kurā bez lieliem kreņķiem var tīri labi pelnīt. Tikai tad jātaisa ciet ziņu dienests, jo tās ir nopietnas izmaksas, un pašu veidoti raidījumi jāaizstāj ar lētām «ziepenēm». Mūsu komandai šāds biznesa modelis nav interesants, un arī skatītāji priekšroku tomēr dod vietējam saturam.»
ReTV startē konkursos, lai saņemtu valsts pasūtījumu ziņu veidošanai. Taču tie ir atsevišķi projekti dažiem mēnešiem. Droši prognozējama ilgtermiņa valsts pasūtījuma reģionālajam saturam nav, un vienīgais, ar ko puslīdz droši var rēķināties, plānojot gada budžetu, ir reklāmas līgumi.
«Ir sarakstītas skaistas stratēģijas par atbalsta nepieciešamību reģionāliem medijiem. Tas ir uz papīra, bet darbos ir cīniņi par dažiem tūkstošiem eiro. Ja elektroniskie un drukātie mediji reģionos vairs nespēs pastāvēt, izdevumi un raidījumi jau novados būs. Tikai tā vairs nebūs profesionāla un neatkarīga žurnālistika. Drīzāk politiski vai ekonomiski atkarīgi veidojumi, kas centīsies manipulēt ar auditoriju, nevis to informēt,» secina Ingemārs.
Viņš īpaši lepojas, ka pēdējos gados izdevies izveidot spēcīgu ziņu dienestu, ko vada agrākā LNT ziņu producente Dana France. Arī ar to, ka Covid-19 krīzes pārbaudījumus reģionālo televīziju kopums iziet, atbalstot cits citu. «Draugus iepazīst nelaimē, un šī ķeza rāda, ka varam cits uz citu paļauties un droši mērķēt uz reģionālās informācijas līderu lomu Latvijā,» rezumē Ingemārs.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Mani iedvesmo tas, ka mums ir laba, stipra komanda, kurai pēdējos gados pievienojušies jauni, talantīgi TV darbinieki. Mans uzdevums ir nodrošināt, lai viņi var brīvi un radoši strādāt, šajā medijiem tik nedrošajā laikā justies stabili. Ja tas izdodas, ir gandarījums.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Novēloti sāktās pārmaiņas darba organizācijā pēc ReTV izveidošanas. Elektroniskie mediji mainās tik strauji, ka katra minstināšanās nozīmē zaudētu skatītāju uzticību un izmisīgus centienus noķert pēdējo vagonu.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Trakās idejas ir vislabākās. Dzīve ienesīs korekcijas un pieslīpēs, varbūt arī to ideju piezemēs, bet tik un tā mērķēt vajag augstu.»
The post Novada ziņu noturīgais šarms appeared first on IR.lv.