Katram ir jādara savs darbs – gan māksliniekiem, gan politiķiem, gan ārstiem, gan grāmatvežiem. Pēc mediķu protestiem un izmisīgām prasībām, nākamā gada budžetā valsts atrada naudu mediķu algām. Lieliski – medicīnas darbinieku dzīve un apstākļi uzlabojas. Arī pašai nozarei tiek radīti priekšnosacījumi attīstībai.
Šobrīd šis ir radošo cilvēku palīgā sauciens!
Finanšu ministrija nākusi klajā ar ideju reformēt arī kultūras un radošo nozari. Tiek gatavotas izmaiņas nodokļu politikā attiecībā uz autoratlīdzībām. Medijos ir parādījušās dažādas reformas versijas, kuras Kultūras ministrija jau paspējusi nodēvēt par panākumu, salīdzinot ar sākotnēji piedāvātajām. Tās tiek sauktas par kompromisu.
Diemžēl šis piedāvājums liecina ne tikai par Finanšu ministrijas nespēju domāt plašāk par budžeta ietvariem, bet arī par Kultūras ministrijas neprasmi aizstāvēt nozares intereses.
Princips, kā tiek piedāvāts risināt sociālo nodrošinājumu māksliniekiem, mūziķiem, rakstniekiem un citiem radošajiem, demonstrē ministrijas un ministra nespēju domāt plašākā perspektīvā. Tā nav valstsvīra pieeja problēmai. Tā ir nespēja domāt ilgtermiņā.
Pēc būtības šī reforma degradēs visu nozari un māksliniekus, komponistus un rakstniekus novedīs amatieru statusā – ja izmanto līdzību ar sportu un sportistiem.
Varbūt šī sfēra ministram ir labāk saprotama? Iedomājieties, kā sporta entuziasti, kas pa dienu strādā, reizi nedēļā nāk uz sporta zāli pamētāt bumbu un sacenšas ar kādu NBA klubu! Un šo entuziastu grupiņu nosauc par Latvijas izlasi! Vai ministrs var prognozēt spēles rezultātu? Un spēj iztēloties arī spēles atreferējumu pasaules medijos?
Valdības mērķis ir attīstīt valsti un veidot vidi kurā cilvēkiem būtu patīkami un viegli dzīvot. Sabalansējot sabiedrības un indivīda intereses. Tallinā, piemēram, tiek subsidēts sabiedriskais transports un tas iedzīvotājiem ir bez maksas. To apmaksā municipalitāte no sava budžeta.
Radošajā sfērā dažādās valstīs ir dažāda pieeja risinājumiem, kas attiecas uz profesionālo darbību un nodokļiem. Īrijā cilvēki ar profesionāla mākslinieka statusu no ienākumiem, kas gūti no radošās darbības līdz 50 tūkstošiem gadā, nemaksā nekādus nodokļus. Līdzīga pieeja ir Vācijā. Lietuvā ir valsts apmaksāta sociālās apdrošināšanas programma māksliniekiem.
Latvijā pašlaik tiek piedāvāts modelis, kas radošo cilvēku darba un dzīves apstākļus ne tikai neuzlabos, bet gan palielinās nodokļu slogu vairākas reizes!
Valsts cenšas izskaust praksi, ka autoratlīdzības līgumi tiek izmantoti nodokļu optimizācijai. Latvijā ar likumu ir definēts radošās personas statuss! Būtu tikai loģiski, ka autoratlīdzības līgumus var slēgt tikai cilvēki ar šo statusu. Tas ir instruments, kas nepieļautu, ka autoratlīdzību līgumus izmanto arī advokāti un taksisti. Un radošo cilvēku situācija ir īpaša!
Uzdodiet jautājumu cilvēkiem – ar ko jums asociējas Latvijas valsts pirms simt gadiem. Vai ar jebkuru citu valsti. Visbiežāk tiks nosaukti tieši mākslinieki, komponisti, rakstnieki un konkrēti viņu darbi. Citam tas būs Melanholiskais valsis vai Rainis, citam Kārļa Zāles darbi. Pašlaik Latvijas valsts riskē, ka atbildēs uz šo jautājumu 2121. gadā vairs nebūs neviena izcilnieka, ko nosaukt! Jo 2021. gadā visi radošie cilvēki no Latvijas aizbrauca.
Ja tiks iznīcināta autoratlīdzību idejas jēga un būtība, tad pēc simt gadiem tieši finanšu ministru pieminēs vēstures grāmatās kā to, kurš, nespējot domāt valstiski, iznīdēja Latvijā kultūras sfēru. Un radīja daudz izcilu latviešu izcelsmes īru, vācu un lietuviešu mākslinieku.
Lai to nepieļautu, ir tapusi radošo cilvēku kopējā vēstule Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam ar prasību apturēt Finanšu ministrijas piedāvāto autoratlīdzību nodokļu reformu. Un mediķu panāktais manī stiprina cerību, ka Latvijā ir arī valstsvīri un valstssievas ar spēju domāt gan valstiski, gan ilgtermiņā.
The post Piemineklis Latvijas valstsvīram appeared first on IR.lv.