Pusotru gadu ilga kavēšanās uzrakstīt spriedumu tiesnesei beidzas ar rājienu. Vai tiesu vara nav pārāk saudzīga pret saviem pārkāpumiem, kas pagarina jau tā ilgos tiesvedības procesus?
Tiesnese Skaidrīte Hrebtova ir pieredzes bagāta profesionāle. Šoruden aprit 25 gadi, kopš viņa ir tiesneša amatā. Intervijai Hrebtova atsaucas ātri, lai arī iemesls nav patīkams. Šovasar jūnijā tika ierosināta disciplinārlieta pret Hrebtovu par darba pienākumu nepildīšanu. Kādā civillietā tiesnese spriedumu uzrakstījusi pusotru gadu vēlāk, nekā likums to nosaka. Šī lieta nav liela — kādas bankas līzinga kompānijas prasība pret kādu kundzi par dažu tūkstošu eiro parāda piedziņu automašīnas līzinga lietā un privātpersonas pretprasība.
Saīsināto spriedumu Hrebtova šajā lietā pasludināja 2017. gada 21. novembrī. Pilnā sprieduma datums bija noteikts 5. decembris, vēlāk termiņu pārlika uz 28. decembri, bet reāli 15 lappušu garais spriedums uzrakstīts tikai 2019. gada 11. jūnijā — gadu un sešus mēnešus vēlāk.
«Tā gadījās. Tāds neveiksmīgs periods bija,» skaidro Hrebtova. Tiesnesei šī ir pirmā disciplinārlieta, un viņa izskatās dziļi nelaimīga. Uzņēmusies tā dēvētās ātri skatāmās lietas — maksātnespējas un citas — un neesot novērtējusi prioritātes. «No sākuma nebija laika, kad pieķerties, bet pēc tam tika aizmirsts,» saka Hrebtova. Viņa stāsta, ka neviens tiesā par šo spriedumu neesot arī interesējies, kas gan neesot attaisnojums. Taču nekas speciāli neesot vilcināts.
Apstākļi sakrituši tā, ka viņai nomainījusies palīdze. Lielāko daļu rakstveida procesa nolēmumu nācies sastādīt tiesnesei pašai, jo jaunajai palīdzei neesot bijis tādas pieredzes. Turklāt tiesā 2018. gadā sākušās problēmas ar tiesas sekretāriem, tāpēc šo funkciju veikusi tiesneša palīdze, un kopumā slodze bijusi liela. Par aizmirsto spriedumu atcerējušies tikai 2019. gada vēlā pavasarī, un jūnijā tas uzrakstīts. Disciplinārlietas kolēģijā kā vienu no kavēšanās iemesliem tiesnese minējusi arī lietas sarežģītību. Vaicāju, vai tiešām autolīzinga parāda piedziņa ir tik sarežģīta? «Nu, tik vienkārša arī nebija,» atbild tiesnese. Prasība neesot bijusi gluži tāda kā «parasti šādās lietās», turklāt procesa laikā iesniegta pretprasība.
Pārdzīvojums kā sods
Jāpiebilst, ka disciplinārlieta ierosināta nevis tad, kad Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā atcerējās par šo spriedumu un kļūdu izlaboja, bet tikai gadu vēlāk, kad Rīgas apgabaltiesā jau bija izskatīta apelācijas sūdzība šajā lietā un parādniece bija sūdzējusies par pirmās instances tiesneses rīcību.
Uzmanību piesaista arī ilgais lietas izskatīšanas process kopumā. Pieteikums tiesā iesniegts 2012. gada decembrī, tiesvedība ierosināta 2013. gada janvārī, pirmā sēde notikusi 2014. gada sākumā, bet saīsinātais spriedums tapis 2017. gada beigās. Tātad nepilni pieci gadi pirmajā instancē salīdzinoši vienkāršai lietai. Tiesnese Hrebtova uzskata, ka temps bija atbilstošs tam, kā procesi tolaik organizēti. Ap 2012.—2014. gadu pirmo tiesas sēdi varēja noorganizēt tikai gadu vai pusotru pēc lietas ierosināšanas. Vēlāk procesu kavējuši lietas dalībnieki, kas neieradās uz sēdēm. Tagad, pieskaitot sprieduma rakstīšanas laiku, tiesvedība pirmajā instancē ilgusi vairāk nekā sešus gadus.
Vai tas ir saprātīgs termiņš? «Jāatzīst, saprātīgs nav,» saka Hrebtova, atzīstot nepamatotu kavēšanos. Savu vainu viņa pilnībā atzīst un piemēroto sodu — rājienu — par bargu neuzskata. «Ja kolēģi tā lēma, piekrītu un nepārsūdzu,» saka Hrebtova.
Savukārt Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Valerijs Maksimovs uzskata, ka tiesnesei piemērotais sods «ir gan taisnīgs un samērīgs, gan pilda prevencijas funkciju». Disciplinārkolēģija rūpīgi izsverot visus saistītos apstākļus — nodarījuma raksturu un smagumu, sekas, kā arī tiesneša personību un līdzšinējo darbību. «Konkrētajai tiesnesei ir piemērots sods, kas pēc bardzības nav vieglākais. Turklāt pats disciplinārlietas ierosināšanas fakts un lietas izskatīšana jebkuram tiesnesim parasti ir liels pārdzīvojums, kas arī atstāj ievērojamu, sodam līdzīgu ietekmi,» pauda Maksimovs.
Kavējumi 11 civillietās
Hrebtova nav vienīgā tiesnese, kas kavējusi pienākumu izpildi. Šogad martā ierosināta disciplinārlieta arī pret Jūrmalas tiesu namā strādājošo Agnesi Maļinovsku. Viņa ir jaunākās paaudzes tiesnese — zvērestu devusi pirms diviem gadiem, taču disciplinārkolēģijas priekšā stājusies jau trešo reizi. Pērn skatīti divi viņas disciplinārpārkāpumi, bet šogad pēc kāda advokāta sūdzības par kavējumu Rīgas rajona tiesas iekšējā pārbaudē konstatēts, ka Maļinovska likumā noteiktā termiņā nolēmumus nebija sagatavojusi 11 civillietās. Kavēšanās bijusi aptuveni no no trīs līdz pieciem mēnešiem, turklāt tiesnese atkārtoti pārkāpusi pašas noteiktos nolēmumu pieejamības laikus.
Tiesnešu disciplinārkolēģija saskatīja pārkāpumu un martā nolēma Maļinovsku sodīt ar disciplinārsodu — amatalgas samazināšana uz vienu gadu, ieturot 10%. Tiesnesei noteikta arī profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana. Maļinovska šo lēmumu apstrīdējusi, un Disciplinārtiesa vēlāk atzina nepamatotu kavēšanos tikai piecās lietās, nevis visās vienpadsmit. Līdz ar to sods mīkstināts no algas samazinājuma uz rājienu. Tomēr Disciplinārtiesa pievienojās disciplinārkolēģijas secinājumam, ka jāveic Maļinovskas ārpuskārtas novērtēšana. Līdz žurnāla nodošanai tipogrāfijā Maļinovska nevarēja atsaukties uz Ir lūgumu paust savu skaidrojumu.
Ārpuskārtas novērtējums
Par spriedumu nesagatavošanu likumā noteiktā termiņā tiesneši saukti pie atbildības arī iepriekš, taču viņu vārdus Tiesnešu disciplinārkolēģija atsakās izpaust. Pamatojums — saskaņā ar likumu «tiesnešu vārdi ir publiski pieejami internetā publicētajā lēmumā tikai gadu pēc lēmuma spēkā stāšanās», Ir informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Saskaņā ar Augstākās tiesas sniegto informāciju pērn kāds tiesnesis saukts pie atbildības, jo sprieduma sagatavošanas termiņu nokavējis par četriem mēnešiem. Sods — piezīme. Savukārt 2017. un 2018. gadā šādu lietu nav bijis, bet 2016. gadā pie atbildības saukti divi tiesneši. Viens spriedumu nokavējis par gadu un sodīts ar algas samazinājums uz gadu 20% apmērā. Otram kavējums bijis divi mēneši, sodīts ar piezīmi.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), lūgts komentēt tiesnešiem piemērotos sodus, atgādina, ka tiesneša neatkarībai jābūt līdzsvarotai ar atbildību, bet no ministra rakstiskajām atbildēm izriet, ka piemērotie sodi tiesnešiem ir atbilstoši. Bordāns arī pievērš uzmanību Maļinovskas lietai — pirmo reizi disciplinārkolēģija ir praksē piemērojusi likuma grozījumus, kas ļauj tiesnesim veikt ārpuskārtas novērtējumu. «Tas ir ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences,» pauž ministrs.
The post «Tā gadījās» appeared first on IR.lv.