
Straujuma un Reizniece-Ozola neizpratnē par Pastaru
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir neizpratnē, ka otrdien valdības sēdē a/s "Latvijas gāze" (LG) intereses pārstāvēja bijušais Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edgars Pastars, ziņo LETA.
Pastars kā zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" pārstāvis valdības sēdē pārstāvēja LG, kad valdība skatīja ekonomikas ministres iesniegtos dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus. Viņš aicināja valdību pagaidām neskatīt šo jautājumu, kamēr nav stājušies spēkā patlaban Saeimā skatītie grozījumi Enerģētikas likumā.
Reizniece-Ozola nepiekrita Pastara viedoklim un bija neizpratnē, ka bijušais valsts iestādes darbinieks nu pārstāv LG.
Arī Straujuma atzina, ka situācija ir netipiska. Pēc viņas domām, nav labi cilvēkam vienu dienu pārstāvēt valsti, bet nākamajā dienā tiesāties pret valsti kāda uzņēmuma interesēs. "Tiesa, šāda rīcība nav krimināli sodāma," piebilda Straujuma.
Kā ziņots, valdība otrdien pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus", kas ļaus uzņēmumiem iegādāties gāzi ārpus Latvijas.
Pastars paralēli juridisko pakalpojumu sniegšanai a/s "Latvijas gāze" tos nodrošina arī Valsts kontrolei. Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja aģentūrai LETA skaidroja, ka Pastars iestādē ir nepilna laika padomnieks juridiskajos jautājumos.
Līdz šim Valsts kontrole nebija informēta par Pastara pienākumiem LG interešu pārstāvībā. Valsts kontrole gan uzsver, ka šī kompānija ir privāts uzņēmums un nav Valsts kontroles revidējamā vienība. Tāpēc arī Valsts kontrole nebija informēta par Pastara pienākumiem LG pārstāvniecībā.
Pastara pienākumos Valsts kontrolē ietilpst Valsts kontroles virzīto likumdošanas iniciatīvu sagatavošana un virzīšana Saeimā. Kā Valsts kontroles nepilna laika darbinieks viņš ir lūdzis un saņēmis darba savienošanas atļauju advokātu birojā "Borenius", kas patlaban zināms kā "Cobalt".
Lai gan specifisku informāciju par Pastara pārstāvētajiem klientiem Valsts kontrole nepieprasa, tomēr sagaida, ka iespējama interešu konflikta gadījumā revīzijas iestāde tiek par to informēta, norādīja Liepiņa-Milzarāja.
Tomēr Ministru kabinets otrdien atlika lemšanu par grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kuros paredzēts iekļaut liegumu bijušajām valsts amatpersonām noteiktu laiku pāriet "pretējā pusē".
Straujumas valdība izvēlējās par šo jautājumu nelemt, lēmuma pieņemšanu atstājot jaunajai Māra Kučinska (ZZS) valdībai.
Pašlaik ir nedaudz mainījusies grozījumu redakcija, sašaurinot personu loku, uz kurām attieksies ierobežojumi. Iespējams, ka līdz lēmuma pieņemšanai valdībai tiks iesniegti vēl kādi priekšlikumi. Iepriekšējais regulējums bijis pārāk strikts, uzskata Straujuma.
Vienlaikus viņa ir pārliecināta, ka ierobežojumiem ir jābūt, jo nav normāla situācija, ka cilvēks, kas darbojies valsts pārvaldē, gandrīz vai nākamajā dienā "pāriet pretējā pusē". Viens no spilgtākajiem gadījumiem ir bijušās Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes kādreizējais palīgs Ivars Mēkons, kurš pēc amata pamešanas sāka darboties uzņēmumā, kas iesaistījās tiesvedībā pret valsti.
Arī bijusī ilggadējā Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane kopš pērnā gada oktobra konsultē uzņēmumu "Latvijas gāze" (LG) tiesvedībās pret valsti.