Vācija lielā mērā veiksmīgi tikusi galā ar patvēruma meklētāju pieplūdumu
Pirmdien, 2020. gada 31. augustā, e-pasta ziņu apkopojumā parādījās virsraksts: «Ekstrēmisti Vācijā cenšas triecienā ieņemt Reihstāgu.» Kas tas tāds? E-pasts no pagājušā gadsimta 30. gadiem?
Tik traki šobrīd nav. 1932. gadā Hitlera paramilitārās organizācijas Sturmabteilung — «triecienvienības» — rindās bija 400 000 «brūnkreklu», fīrera privātā armija. Ja tā būtu tolaik vēlējusies ieņemt Reihstāgu, diezin vai policija būtu spējusi to apstādināt.
Berlīnē notikumi bija daudz haotiskāki un stihiskāki. Vācijas galvaspilsētā sestdien pulcējās gandrīz 40 000 cilvēku no visas valsts, lai protestētu pret Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem. Pūli veidoja raibs īpatņu, ezotēriķu un vienkārši kreņķīgu vāciešu mikslis, taču redzama loma tajā bija arī labējiem ekstrēmistiem, kuri vicināja Vācijas impērijas melnbaltsarkano karogu, un protestus aktīvi atbalstīja galēji labējā partija Alternative für Deutschland jeb AfD. Sestdienas pievakarē sapulcējušies mītiņam Vācijas parlamenta priekšā, Corona dumpja dalībnieki pēkšņi pamanīja, ka apkārtnē vairs nav gandrīz neviena kārtības sarga. Uz skatuves uzkāpa kāda pašpasludināta dziedniece un paziņoja: «Mēs esam uzvarējuši!» Sekoja vairāku simtu demonstrētāju mešanās augšā pa kāpnēm uz Reihstāga ieeju, kuru sargāja tikai trīs policisti. Tomēr durvis pūlis neielauza, vienkārši izmantoja iespēju pavicināt karogus un pafilmēt ar telefoniem. Drīz vien bija klāt specvienības, kuras pūli izklīdināja. Dienas gaitā tika aizturēti ap 300 cilvēku, to skaitā 200 no labējo ekstrēmistu organizācijas Reichsbürger, kas Krievijas vēstniecības priekšā apmētāja policiju ar akmeņiem un pudelēm.
Vācijas vadošo partiju vadītāji un ministri visi kā viens nosodīja uzlidojumu parlamentam, valsts prezidents Šteinmeiers to nosauca par «nepanesamu uzbrukumu mūsu demokrātijas sirdij».
Par laimi, simboliskais satricinājums bija daudz smagāks nekā praktiskais kaitējums.
Tomēr gadījums ir visai pamācošs, jo labi parāda, kas ir pēdējos gados daudz apspriestā «populisma» būtība. Tā ir stulba agresija, kas reālām problēmām izvirza viltus risinājumus, neērtu patiesību nomaina pret emocionāli ērtu vēlmju domāšanu un par savu vienīgo «principu» izvirza vārdu «pret».
Kad Eiropā pirms vairākiem gadiem sāka parādīties tādas kustības un partijas kā AfD, atradās arī komentētāji un eksperti vai nu ar vājiem nerviem, vai nu ar greiziem vērtību orientieriem, kuriem patika norādīt, ka vārds «populisms» cēlies no vārda populus — ‘tauta’, un ka šīs kustības, lai cik tās šķistu nepieņemamas «elitei», tomēr dod balsi šai daudz cietušajai, bet nesadzirdētajai «tautai».
Apgalvot, ka ar līdzšinējo vadošo partiju politiku viss bija ideālā kārtībā, protams, nevarēja. Ja tā būtu, 2008. gadā nebūtu izcēlusies pasaules finanšu krīze. Tomēr jau tad bija skaidrs, ka gaidīt atbildi uz šīm problēmām no pēckrīzes populistiem būtu ceļš uz vēl dziļāku, destruktīvāku krīzi.
Pateicoties lielā mērā kompetentai valdībai, Vācija no šīm briesmām līdz šim ir izvairījusies. AfD izveidojās kā protesta kustība pret valsts līdzdalību eirozonā. Kad vienotā valūta spītīgi atteicās izlaist garu, AfD pēc 2015. gada migrācijas krīzes sevi pārveidoja par pretimigrantu partiju. Šī inkarnācija uz laiku izrādījās krietni sekmīgāka — partija ieguva redzamu pārstāvniecību gan nacionālajā, gan federālo zemju parlamentos. Taču arī šis bubulis ar laiku izčākstēja. Kad Vācijas kanclere Angela Merkele gandrīz precīzi pirms pieciem gadiem, 2015. gada 31. augustā par Sīrijas bēgļu uzņemšanu teica wir schaffen das — ‘mēs ar to tiksim galā’, daudzi viņai šo atvērto, cilvēcisko attieksmi pārmeta. Drīz pēc tam sekoja vairāki ar Daesh saistīti uzbrukumi Eiropā, kuru radīto apdraudējuma sajūtu AfD veiksmīgi izmantoja.
Taču kopš tā laika Vācija tiešām ir lielā mērā tikusi galā ar vairāk nekā miljonu patvēruma meklētāju, kurus 2015. gadā uzņēma. Kā nesen rakstīja The Guardian, par spīti sakultajai histērijai par «kriminālajiem migrantiem», noziedzības līmenis pērn Vācijā bija zemākais pēdējos 18 gados. Pēdējos trijos gados Vācijā nav bijis neviena ar islāmismu saistīta uzbrukuma. Tieši otrādi — Vācijas iekšlietu ministrs nosaucis labējo ekstrēmismu par lielāko draudu valsts drošībai, un pēdējos pāris gados notikuši vairāki labējo radikāļu pastrādāti terora akti — Merkeles partijas biedra Valtera Lībkes slepkavība, divu cilvēku nogalināšana sinagogā Hallē, desmit cilvēku nošaušana Hānavas centrā.
AfD reitingi atkal nokrituši zem 10%, un tagad viņi izmisīgi cenšas piesaistīt sev uzmanību, kļūstot par kovidiotu balsi Vācijas publiskajā telpā. Tikmēr Merkeles popularitāte sasniegusi gandrīz vēsturiski augstāko līmeni saistībā ar viņas valdības veiksmīgo cīņu pret pandēmiju.
Labākā atbilde populistiem bļaustīkļiem, kuru netrūkst arī Latvijā, ir vienkārši kompetents valdības darbs. Pret to klinti viņi kliegs un dauzīs dūrītes, līdz pazudīs no politikas skatuves.
Komentārs 140 zīmēs
Nebija tik slikti, kā gaidīts. 2020.gada otrajā ceturksnī IKP samazinājās par 8,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Budžetam iet smagi. Valsts kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajos septiņos mēnešos ir par 506 miljoniem mazāki, nekā bija plānots.
Ne visiem ir krīze. Otrajā ceturksnī vidējā bruto alga bija par 3,9% augstākā nekā pērn un sasniedza 1118 eiro.
The post Populisma idiotisms appeared first on IR.lv.