26 gadus pie varas esošais autokrāts Aleksandrs Lukašenko jau sesto reizi pasludinājis sevi par Baltkrievijas prezidentu, taču opozīcija norāda, ka vēlēšanas bijušas negodīgas, un valstī sākušies plaši protesti, kādi nav pieredzēti jau desmitgadēm ilgi
Viņš salaida grīstē koronavīrusa pandēmijas pretpasākumus. Viņš saķildojās ar savu lielāko starptautisko sabiedroto — Krieviju. Un nedēļu pirms vēlēšanām viņa valstī notika lielākās pret valdību vērstās demonstrācijas, kādas tur nav piedzīvotas jau desmitgadēm ilgi. Tomēr svētdien, 9. augustā, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko bija ceļā uz savu sesto pilnvaru termiņu valsts vadītāja amatā, par spīti tam, ka kritiķi šīs vēlēšanas nosaukuši par negodīgām.
Valdības apmaksāto vēlētāju aptauju rezultāti jau svētdienas vakarā deklarēja Lukašenko uzvaru, jo viņš saņēmis aptuveni 80% balsu. Drīz pēc tam pār galvaspilsētu Minsku nolaidās smags represiju plīvurs: tika atslēgts internets, raustījās tālruņu sakari, bet centrālo laukumu un galvenās valdības ēkas ielenca armijas karavīri un omonieši.
Opozīcija jau pirms tam paredzēja, ka vēlēšanu rezultāti tiks viltoti, tāpēc aicināja savus atbalstītājus svētdienas vakarā iziet ielās. Spriedze saasinājās, kad policijas smagais auto iebrauca protestētājos, kuri bloķēja vienu no galvenajām avēnijām. Vairāki cilvēki tika ievainoti. Savu pozīciju nostiprināšanai aktīvisti izmantoja metāla atkritumu urnas, taču drošībniekiem izdevās viņus ātri vien izkliedēt. Pilsētas centrā dārdēja trok-šņu granātas, un cilvēku padzīšanai tika izmantoti ūdenslielgabali.
«Es nezinu, kas par viņu balsoja. Kur viņš dabūja tos 80%?» teica uz ielas sastaptais Dmitrijs (25). Līdzīgi kā daudzi citi, viņš nevēlas atklāt savu uzvārdu, jo baidās no vajāšanas.
«Esam pārvarējuši bailes»
Par balsošanas iznākumu, gluži tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, lielu šaubu nebija: Lukašenko kontrolē gan balsu skaitīšanas procesu, gan valsts drošības orgānus, gan arī valsts medijus, kas regulāri apdzied līderi, tajā paša laikā šaustot viņa sāncenšus.
Taču, piedzīvojot netipiski vērienīgus protestus, kādus šis autokrāts nav redzējis visā 26 gadus ilgās valdīšanas laikā, Lukašenko steidzās ievest agrāko kārtību. «Nekas neizies no kontroles. To es garantēju,» Lukašenko paziņoja svētdienas vakarā, brīdinot, ka ikviens, kas apdraudēs stabilitāti, «saņems no manis tūlītēju atbildi».
Nākamajā rītā viņa draudi turpinājās: «Mums cenšas pasviest šo jucekli. Es brīdināju: maidana nebūs, lai arī kā to kādam gribētos. Tāpēc vajag nomierināties. Bet vecākiem trešo reizi iesaku paskatīties, kur ir viņu atvase, lai pēc tam nebūtu sāpīgi. Lai nevaidētu.» Viņš apsolīja, ka varas iestādes neļaus «saraut Baltkrieviju gabalos». Viņaprāt, Minskā svētdienas vakarā kāds gribējis «sakurināt ugunskuru». «Protams, viņiem neizdevās. Kaut kur mēs, iespējams, arī pieļāvām kādas kļūdas. Bet es nesaprotu — ko viņi īsti grib,» pavēstīja Lukašenko.
Iekšlietu ministrijas preses dienests pirmdien paziņoja, ka vēlēšanu dienas vakarā «valstī tika konstatēta pilsoņu lokāla pulcēšanās (..) 33 apdzīvotās vietās. Kopumā valstī par piedalīšanos nesankcionētās masu akcijās aizturēti aptuveni 3000 cilvēku. No viņiem aptuveni 1000 Minskā un vairāk nekā 2000 citos republikas reģionos.»
«Viņi vienkārši gāja pa ielu, kad puisim un meitenei uzbruka omonieši. Arī pavecāku pāri policisti ielenca, vīru nošķīra no sievas un aizveda,» — tā situāciju Minskā TV kanālam Doždj raksturoja kāda jauna sieviete. Žurnālists viņu satika pie izolatora, gaidot ziņas par savu ieslodzīto draugu.
Drošības dienesti vairākus aktīvistus un daudzus žurnālistus aizturēja jau vēlēšanu priekšvakarā. Galvenā opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska pat nolēma pamest savu mājokli un paslēpties kādā slēpnī Minskā pēc tam, kad drošībnieki arestēja vismaz astoņus viņas priekšvēlēšanu kampaņas biroja darbiniekus.
Pirmdien publiskotie oficiālie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Tihanovska saņēma 9,9% balsu, turpretim līdzšinējais valsts galva Lukašenko — 80,23%. Tihanovska šādu iznākumu pieņemt atsakās. «Es ticu savām acīm un redzu, ka vairākums ir ar mums,» viņa paziņoja, atsaucoties uz opozīcijas veiktām vēlētāju aptaujām pie balsošanas iecirkņiem. Viņa uzsvēra, ka mītiņos piedalījušies desmitiem tūkstošu cilvēku, tāpēc «mēs jau esam uzvarējuši, esam pārvarējuši savas bailes, apātiju un apolitiskumu».
Pirmdien viņa paziņoja, ka uzskata sevi par vēlēšanu uzvarētāju, un pieprasīja varas iestādēm nodot varu līdzšinējai opozīcijai. Taču, visticamāk, tās pašas dienas vakarpusē viņa vairākas stundas tika aizturēta vēlēšanu komisijas telpās, bet pēc izkļūšanas devās nezināmā virzienā. Kādu laiku ar viņu nebija nekādu kontaktu, līdz otrdienas rītā Lietuvas ārlietu ministrs sociālajā tīklā Twitter paziņoja ka Tihanovska ir drošībā Lietuvā. Videouzrunā viņa atzina, ka šādi rīkojusies bērnu drošības dēļ.
Vēlāk Baltkrievijas ziņu aģentūras BelTA Telegram kanāls izplatīja iepriekš ierakstītu video, kurā Tihanovska ar nodurtu skatienu no papīra lapas lasa aicinājumu baltkrieviem pieņemt vēlēšanu rezultātus — opozīcijas aktīvisti pēc interjera ātri atšifrēja, ka ieraksts veikts vēlēšanu komisijas vadītājas kabinetā.
Mājsaimniece Tihanovska (37) vēlēšanās nolēma startēt pēc tam, kad maija sākumā tika arestēts viņas vīrs Sergejs Tihanovskis — populārais blogeris pats bija iecerējis kandidēt prezidenta vēlēšanās. Maijā viņu arestēja par «neatļautas masu pulcēšanās organizēšanu», bet vēlāk aizturēšanas termiņu pagarināja par it kā notikušiem finanšu pārkāpumiem. Daudzi uzskata, ka šī apsūdzība ir safabricēta.
Ar degvīnu un pirti
Svētdienas rītā ierodoties vēlēšanu iecirknī kādā no Minskas augstskolām, Lukašenko paņirgājās par oponentu vajāšanu pirms balsojuma: «Viņi pat nav represiju vērti. Ja godīgi, es līdz šim esmu rīkojies ļoti maigi. Godīgi jums varu pateikt, ka mums vienmēr ir bijuši ļoti savaldīgi kārtības sargi.»
Tajā pašā laikā jāatzīst, ka tādu politisko izaicinājumu, ar kādu Lukašenko bija jārēķinās šogad, viņš nav piedzīvojis kopš pirmās ievēlēšanas prezidenta amatā 1994. gadā. Tās bija pēdējās vēlēšanas Baltkrievijā, kuras starptautiski novērotāji atzinuši par salīdzinoši godīgām un brīvām.
Pēdējā laikā Lukašenko problēmas sagādājusi ekonomikas klibošana un Covid-19 pandēmija. Pasaules Veselības organizācijas statistika liecina, ka līdz šim ar koronavīrusu Baltkrievijā inficējušies 69 tūkstoši cilvēku, bet gandrīz 600 miruši. Lukašenko visu šo laiku apšaubījis vīrusa bīstamību, saucot to par «masu psihozi». Marta sākumā viņš ieteica cilvēkiem vairāk strādāt lauku darbus: «Traktors izdziedēs ikvienu. Tīrums izdziedēs ikvienu.» Un piebilda, ka vīrusu var noindēt ar degvīnu un karstu pirti.
5. augustā Lukašenko intervijā atzina, ka tomēr arī pats bijis inficēts ar Covid-19, taču saslimšana noritējusi asimptomātiski. Viņš esot pārliecināts, ka kāds viņu inficējis apzināti.
Jūnija vidū Baltkrievijas līderis sāka mutiski konfrontēt ar savas valsts galveno sabiedroto — Krieviju. Viņš paziņoja, ka viens no spēcīgākajiem prezidenta vēlēšanu sāncenšiem Viktors Babariko ir Kremļa vasalis. Divas desmitgades Babariko vadīja baltkrievu banku Belgazprombank, kas daļēji pieder Krievijas enerģijas milzim Gazprom. 54 gadus vecais biznesmenis un viņa dēls tika arestēti jūnija vidū par it kā notikušām finanšu mahinācijām. Tieši šo apsūdzību dēļ Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija izsvītroja viņu no kandidātu saraksta. «Tagad esam norāvuši maskas marionetēm, kuras vada no ārzemēm,» deklarēja Lukašenko, dodot mājienu, ka ar to domā Kremli.
Eiropas Savienība nosodīja Babariko arestu un pieprasīja nekavējoties atbrīvot.
Saķeršanās ar Maskavu
Bijušais padomju kolhoza vadītājs Lukašenko (65) savas prezidentūras sākumposmā tik tiešām baudīja lielu tautas atbalstu (ja var ticēt aptaujām un vēlēšanu rezultātiem), jo solīja saglabāt daudzus padomju laika ekonomikas principus, ieskaitot aizliegumu privatizēt lielos un neefektīvi pārvaldītos valsts uzņēmumus. Tas 9,5 miljoniem baltkrievu palīdzēja izvairīties no haosa, ko 90. gados piedzīvoja bijušās Padomju Savienības valstis Krievija un Ukraina, kur sāka zelt korupcija — vieni tika pie pasakainām bagātībām, bet miljoniem citu ieslīga nabadzībā.
Tomēr pēdējā laikā Lukašenko politika kļūst arvien nepopulārāka, jo visas valsts ekonomika stagnē un nemodernizējas. (Vienīgā ekonomikas veiksmes stāsta arhitekts Valērijs Cepkalo, kas radījis high-tech attīstības parku Minskā, sarāva savas saites ar Lukašenko un pats gribēja kandidēt uz prezidenta amatu. Taču arī viņš, brīdināts par drīzu arestu, jūlijā aizbēga uz Krieviju.)
Agrāk 10% (pēc citām aplēsēm, pat 20%) Baltkrievijas iekšzemes kopprodukta veidoja jēlnaftas iepirkšana no Krievijas par zemāku cenu, tās pārstrāde un degvielas pārdošana Eiropā ar lielāku uzcenojumu. Taču šis darījums pajuka gada sākumā, kad Krievija pieprasīja sākt maksāt par naftu pēc tirgus cenām. Zināmā mērā tā bija Krievijas šantāža, jo prezidents Vladimirs Putins piedāvaja Lukašenko sapludināt abas valstis, veidojot divu valstu ūniju. Lukašenko šo ideju noraidīja.
Attiecības ar Maskavu vēl vairāk saduļķojās jūlijā, kad baltkrievu specdienesti arestēja 33 valstī iebraukušus krievus, nosaucot viņus par algotņiem, kas vēlas izjaukt prezidenta vēlēšanas. Dažas dienas vēlāk baltkrievu varas iestādes paziņoja arī par «vairāku aizdomīgu amerikāņu» arestēšanu.
Opozīcija kā sekta?
Starptautiskajai sabiedrībai nav ilūziju par nupat notikušo vēlēšanu leģitimitāti. Paziņots, ka vairāk nekā 40% balsu tika nodotas iepriekšējā balsošanā pirms svētdienas. Vienīgie starptautiskie novērotāji bija no Krievijas, Azerbaidžānas un dažām citām valstīm, kurām pašām klibo demokrātija.
Virknei ārvalstu žurnālistu tika atteikta akreditācija vēlēšanu atspoguļošanai. Svētdien Minskas centrā tika arestēts Krievijas neatkarīgās televīzijas Doždj reportieris un operators. Jau piektdien tika aizturēti un no Baltkrievijas izraidīti trīs citi žurnālisti, kas strādā Prāgā bāzētajā krievu valodā raidošajā telekanālā Nastojaščeje vremja. Bet masu protestu gaitā pēc vēlēšanām vēl vairāki fotokorespondenti un reportieri tika savainoti vai aizturēti. Naktī pēc vēlēšanām tika piekauts un nezināmā virzienā aizvests arī interneta portāla Meduza speciālkorespondents. Pazudis arī opozīcijas medija Belsat žurnālists Staņislavs Ivaškevičs, kurš bija pētījuma līdzautors par Lukašenko sievietēm.
Gaidot vēlēšanu dienu, iespējamiem protestiem laikus gatavojās arī drošības dienesti. Minskas ielās parādījās armijas tehnika, omoniešu auto un ūdenslielgabali. Uz Minskā ieejošajiem ceļiem tika izveidoti kontrolposteņi. Ielās dežurēja galvenā drošības dienesta (tas aizvien tiek saukts padomju vārdā — VDK) aģenti un aizturēja ikvienu, kas vēlējās rīkot protesta akcijas.
Vēlēšanu dienā Minskas centrālajā daļā tika bloķēta sociālo tīklu darbība. Interneta pārrāvumu dēļ daudzi veikali atteicās pieņemt maksājumu kartes. Lai sarūpētu skaidru naudu nākamajām dienām, pie bankomātiem veidojās cilvēku rindas.
Visu vēlēšanu dienu valsts televīzija enerģiski aģitēja par Lukašenko, pārraidot intervijas ar popdziedātājiem un citām sabiedrībā zināmām personībām, kuras cildināja prezidentu. Viņi aicināja izvēlēties «stabilitāti un pakāpenisku attīstību», nevis revolūciju.
Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina opozīcijas atbalstītājus nosauca par «maznozīmīgu reliģisku grupējumu». «Viņi visiem uzbāžas un darbojas kā aizliegta sekta,» teica sieviete, kura komisiju vada kopš 1996. gada. «Viņi aptur un uzrunā cilvēkus ielās, viņi uzmācas cilvēkiem pie ieejas vēlēšanu iecirkņos.»
Ir otrdien sazinājās ar baltkrievu žurnālistu Vaļeru Kalinoiski, kurš situāciju valstī vērtē kā dramatisku — pilsoņi uzskata, ka ir ievēlējuši jaunu prezidentu Tihanovsku, par to liecinājuši daudzu vēlēšanu iecirkņu protokoli, kuros godīgi skaitījuši balsis, kā arī neparasti lielā vēlētāju aktivitāte un garās rindas pie iecirkņiem. «Mums ir jauns prezidents, bet vecais uzurpēja varu un to neatdod. Tas radīja neizpratni cilvēkos, viņi izgāja protestos 33 apdzīvotās vietās un 15 pilsētās, bet pret viņiem lietoja granātas, lodes, gāzes, ir ievainotie un upuri. Minskā slimnīcas un arī cietumi ir pārpildīti — pirmajā dienā vien 3000 arestēto,» saka Kalinoiskis.
Baltkrievi apņēmušies turpināt protestus, saka žurnālists, bet, viņaprāt, tikpat nelokāmi protestētājus izdzenās Lukašenko atbalstošās spēka struktūras.
Opozīcija, kurai nav vienota līdera, aicina rūpnīcās rīkot streikus. Pirmdien jau streikoja daļa Baltkrievijas metalurģiskās rūpnīcas. Otrdien pienāca ziņas, ka uz streikiem cilvēki sarosījušies arī citviet.
Pēc Kalinoiska teiktā, protesti Minskā neesot koordinēti, cilvēki paziņo cits citam un piedalās — tā ir kā pilsoniskā kustība. Cik ilgi tas turpināsies, pagaidām nevar pateikt, bet baltkrieviem noskaņojums ir apņēmīgs.
«Svarīgi, ka šie protesti izpletušies ārpus galvaspilsētas. Ir cilvēki, bet nav opozīcijas struktūras,» — tā uzskata Meduza politologs Artjoms Šraibmans. Politologs neparedz Baltkrievijā Ukrainas scenāriju ar maidana kustību un norāda, ka viss būs atkarīgs no turpmāko notikumu brutalitātes pakāpes — līs asinis vai ne. Pagaidām izskatās, ka Lukašenko pietiek spēka, lai savaldītu protestētājus.
Baltkrievijas vēstniecībā Rīgā kopumā nobalsoja 645 Baltkrievijas pilsoņi, no viņiem par Tihanovsku savas balsis atdeva 65%, bet par Lukašenko — 28%. Pārējie trīs kandidāti savāca nenozīmīgi mazu balsu skaitu, informē vēlēšanu novērotāja Darja Skakovska. Viņa Ir stāsta, ka rinda bijusi liela, bet iecirkņa darbinieki strādājuši tā, lai visi pagūtu nobalsot atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, kur cilvēki stāvējuši rindā sešas stundas. Savukārt Polijā tikai 300 baltkrievu ielaisti nobalsot vēstniecībā, bet ap 2000 cilvēku tā arī palikuši gaidām rindā.
Skakovska tic, ka patlaban Baltkrievijā notiekošajam būs tikai viens rezultāts — Lukašenko kritīs. Jautājums vienīgi, kad un kādu cenu tas prasīs. Viņa saprot, ka Baltkrieviju kā jaunu demokrātiju pēc tam sagaidīs grūti laiki, taču tas būs baltkrievu tautas izvēlēts ceļš, nevis neprātīga, lielummānijas apsēsta diktatora uzspiesta nākotne.
Eiropa nosoda
Tikmēr Rietumu sabiedrība nosoda gan vēlēšanu gaitu, gan protestu apspiešanu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien paziņoja: «Vajāšanai un miermīlīgu protestētāju vardarbīgai apspiešanai nav vietas Eiropā.» Viņa arī aicināja Baltkrievijas varas iestādes nodrošināt, ka balsis tiek saskaitītas un publicētas precīzi.
Eiropas Savienība varētu pastiprināt sankcijas pret Baltkrieviju, paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss. Cerības uz demokrātisku progresu Baltkrievijā ir «cietušas vairāk nekā rūgtu sakāvi», Berlīnē teica Māss, piebilstot, ka absolūti nekas neliecina, ka svētdien aizvadītās Baltkrievijas vēlēšanas būtu bijušas brīvas un godīgas. «Tā vietā esam kļuvuši par vardarbības, iebiedēšanas un ieslodzīšanas lieciniekiem.»
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs izteicies, ka viņa valsts turpmāk stiprinās sadarbību ar baltkrievu opozīciju, jo «pilsoniskā sabiedrība parādījusi, ka tā ir nobriedusi pārmaiņām». Tieši Lietuva otrdien uzņēma opozīcijas līderi Tihanovsku pēc viņas piespiedu izbraukšanas no valsts.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ierosinājis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un citām kompetentajām organizācijām izmeklēt vēlēšanu procesu kaimiņvalstī un pieprasījis tās valsts varas iestādēm atbrīvot vēlēšanu gaitā apcietinātos.
Viedokļi
«Tas, kas notiek Baltkrievijā, nav tikai šīs valsts lieta — tas ir jautājums par plašāku situāciju visā ģeopolitiskajā reģionā,» Ir saka Austrumeiropas politikas pētniecības centra pētniece Beāte Livdanska.
Politologs Andis Kudors uzskata, ka Krievijas prezidents Putins izmantos pašreizējo Lukašenko vājumu un režīmam kritisko situāciju: «Mēs nezinām, ko Kremlis pieprasīs no Lukašenko režīma par atbalsta sniegšanu. Tie varētu būt stratēģiskie soļi saistībā ar Krievijas militāro bāzi, ko 2015. gadā Lukašenko noraidīja.» Tolaik Kremlis vēlējās izveidot Baltkrievijā aviobāzi, taču pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Krievijas sabiedrotie kļuva nervozi.
Pašlaik Baltkrievijā ir divi Krievijas militārie objekti — Vileikā un Gancevičos. Vienā no tiem atrodas lokators, otrā — radiomezgls, kas nodrošina sakarus ar militārajām zemūdenēm Atlantijas okeānā un, iespējams, arī citur. Līgumu pagarināšana plānota 2021. gadā.
«Maskava uz Baltkrieviju militāri stratēģiski skatās kā uz buferzonu,» norāda Kudors. Ir maza iespēja, ka Putins varētu ļaut Baltkrievijai aiziet no savas ietekmes zonas.
The post Nozagtā demokrātija appeared first on IR.lv.