Četru dienu sarunās Eiropas līderi panāk vēsturisku vienošanos par budžetu
Ziņas par vēsturisko ES budžeta vienošanos ilustrēja fotogrāfija, kurā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels salikuši kopā elkoņus un, plati smaidot, skatās viens otram acīs, it kā pēc četras dienas un četras naktis ilgušajām sarunām tagad kopā lēktu jaunu Covid-19 tautas deju. Pretstatā amatpersonu ierastajiem dežūrsmaidiem abu ES institūciju vadītāju prieks šoreiz šķita neviltots. ES galotņu tikšanās, kurā lēma gan par Savienības nākamo septiņu gadu budžetu, gan par ārkārtas pasākumiem pandēmijas seku novēršanai, bija garākā kopš 2000. gada Nicas samita, kurā pieņemtie lēmumi ļāva Eiropas Savienībā uzņemt bijušās sociālisma bloka valstis.
Nav sagadīšanās, ka otrdien panāktā vienošanās, par kuru Mišels plkst. 6.31 notvītoja vienu jūsmīgu vārdu — Deal! jeb Vienošanās! —, prasīja tikpat daudz laika un pūļu, kā pirms 20 gadiem pieņemtā. Šobrīd liekas pašsaprotami, ka Latvija un citas mūsu reģiona valstis ietilpst ES, bet tolaik paplašināšanās uz austrumiem bija ārkārtīgi sakaitēts jautājums, kurš izraisīja lielu pretestību daudzās dalībvalstīs. Šonedēļ tika pieņemts tikpat principiāls un tikpat strīdīgs lēmums — ļaut Eiropas Komisijai aizņemties naudu, kuras atmaksu solidāri garantēs visas dalībvalstis un kura tiks piešķirta dalībvalstīm nevis kā aizdevumi, bet gan kā granti jeb piešķīrumi. Aizņēmumus atmaksās no jauniem, šim mērķim iezīmētiem nodokļiem, par kuriem gan vēl būs jālemj.
Pirmo reizi ES budžetā tiks izmantota šāda kolektīva aizņemšanās, kas ir nozīmīgs solis uz ciešāk savstarpēji saistītu Eiropas Savienību. Kā raksta The Financial Times, ES līderi «ir pirmo reizi vienojušies izmantot federālo deficītu kā makroekonomiskās krīzes vadības instrumentu». Vēl pirms desmit gadiem eirozonas krīzes laikā katrai dalībvalstij bija atsevišķi jāuzņemas finanšu atbildība par izķepurošanos no bedres, taču tagad ES ir gatava solidāri palīdzēt pārvarēt ārkārtas situāciju.
Pirms galotņu tikšanās pret šādu pretimnākšanu skaļi iestājās tā sauktais «taupīgais četrinieks» — Nīderlande, Austrija, Dānija un Zviedrija —, kuras, tāpat kā pirms 10 gadiem, izteica šaubas par krīzes smagi skarto dienvidvalstu spēju saprātīgi tērēt budžeta naudu. Tomēr taupīgie bija zaudējuši savu lielāko sabiedroto — Vāciju. Kanclere Angela Merkele baidījās, ka novēršanās no Covid-19 radītajām ciešanām Itālijā un Spānijā varētu izsaukt krasu atbalsta pieaugumu šo valstu populistiem un rezultātā apdraudēt Eiropas Savienības pastāvēšanu. Šoreiz Vācija bija gatava cīnīties par ES kopējām interesēm, nevis tikai par savu šauro labumu, un arī tas ir nozīmīgs pavērsiens ES vēsturē.
Kā jau Briselē pieņemts, gala lēmums bija sarežģīts daudzpakāpju kompromiss, kurā, kā ziņo The Financial Times un Der Spiegel, aktīvu lomu spēlēja arī Latvijas valdības vadītājs Kariņš. Pandēmijas seku pārvarēšanai tiks piešķirti nevis 500 miljardi grantos, kā aicināja Vācija un Francija, bet gan tikai 390 miljardi. Tomēr tas ir krietni vairāk nekā nulle, kas bija «taupīgo» sākotnējā nostāja. Kā kompensāciju Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, skaļākais un redzamākais grantu oponents, saņēma gan solījumu, ka teorētiski būs iespējams apturēt grantu piešķiršanu valstij, kura nav pietiekami naska reformu ieviesēja, gan arī krietni taustāmāku monetāru labumu — iespēju paturēt lielāku daļu no ostās iekasētajām muitas maksām, kuras līdz šim tika pārskaitītas ES. Samazināsies arī citas Nīderlandes un pārējo «taupīgo» iemaksas Savienības budžetā.
Samitā tika panākta vienošanās ne tikai par ārkārtas palīdzību Covid-19 seku pārvarēšanai, bet arī par ES budžetu 2021.—2027. gadam. Kopējā summa sasniedz 1,82 triljonus eiro, no kuriem 1,07 triljoni ir budžets, 390 miljardi — granti, un 360 miljardi — uz izdevīgiem noteikumiem pieejami aizdevumi Covid-19 seku likvidēšanai.
Pēc sanāksmes Latvijas pārstāvji steidza pievērst uzmanību tieši mūsu valsts ieguvumiem. Latvija grantos septiņu gadu laikā varēšot saņemt 10,5 miljardus, kas ir par 39% jeb apmēram trim miljardiem eiro vairāk, nekā saņēmām no 2014. līdz 2020. gadam. Kopējais finansējums lauksaimniekiem pieaugs par 25%, un tiešmaksājumi par hektāru no pašreizējiem 179 eiro līdz 215 eiro 2027. gadā. Kohēzijas maksājumi, kuri daudzām citām valstīm samazināsies, Latvijai pieaugs par 1%. Būs papildu nauda Rail Baltica un infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām.
Tiesa, ir arī neapmierinātie. Sarunu gaitā tika apcirptas ES ieceres gan veselības aprūpes, gan vides aizsardzības jomā. Valstu vadītāju sasniegtā vienošanās vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentā, un tas noteikti centīsies atgādināt par sevi un piekoriģēt budžetu, pirms par to nobalsos.
Tomēr kopumā rezultāts ir pārsteidzoši labs un kārtējo reizi apliecina, ka, par spīti visām domstarpībām un atšķirīgām interesēm, Eiropa vēl aizvien spēj vienoties par lielu problēmu risināšanu. Soli pa solim, bet vienmēr uz priekšu.
Komentārs 140 zīmēs
Bet līdz vakcinācijai vēl tālu. Oksfordas zinātnieku izstrādātā vakcīna sākotnējos izmēģinājumos izrādījusies droša un vairojusi antivielas.
Ir arī citas pandēmijas. Skrundā atklāts Āfrikas cūku mēris, tiks iznīcināti 11 500 barokļu un noteikta karantīna ap divām saimniecībām.
Bitcoin bandīti. Aizturēti trīs cilvēki, kuri izkrāpuši naudu internetā un to atmazgājuši Latvijā. Izņemta kriptovalūta 110 000 eiro vērtībā.
The post Vienošanās! appeared first on IR.lv.