No 15 Rīgas vēlēšanu sarakstiem izredzes iekļūt domē ir astoņiem
Iesniedzis savas partijas sarakstu, viens no pretendentiem uz varu Rīgā pirmdien paziņoja: «Mēs zinām, kā strādāt ar naudu!» Bet cits apsolīja, ka izveidošot banku pašvaldības uzņēmumu naudas apsaimniekošanai. Nav viegli noslēpt vēlmi pieklupt Saskaņas un Gods kalpot Rīgai desmitgadi kontrolētajiem apcirkņiem. Konkurence būs sīva — vēlēšanās 29. augustā piedalīsies 15 saraksti.
Vēl vairāk pēdējo reizi bija tikai vēlēšanās 2009. gadā, kad bija pieteikti 16 saraksti. Taču tolaik 5% barjeru pārvarēja un domē iekļuva tikai četri. Arī šogad tikai četras komandas var justies droši, ka būs nākamajā Rīgas domē.
Tomēr paralēles būtu nevietā. 2009. gadā valdošo koalīciju uztaisīja Saskaņas centrs, kurš bija ieguvis 26 deputātu vietas, un Šlesera Latvijas Pirmā partija, kuras 12 deputāti kļuva par 2012. gadā uzkonstruētās Andra Amerika partijas Gods kalpot Rīgai kodolu. Pašlaik notiek tā laika situācijas tīšana atpakaļ — Ušakova un Šlesera pirms 11 gadiem veidot sāktā Krievijas parauga varas vertikāle brūk. Vēlētāji augusta beigās izlems, vai nākamajos piecos gados Rīgā būs iespējams atbrīvoties no kleptokrātu iekoptās saimniekošanas kultūras.
Kandidātu sarakstus var sadalīt trijās grupās.
Saskaņa joprojām ir reitingu līdere un nākamajā domē būs. Bet, kamēr Saskaņa populāra, arī Nacionālā apvienība var justies droša par vēlētāju balsu «desmito tiesu». Domē būs arī Attīstībai/Par un Progresīvo saraksts, par spīti vai pateicoties Rīgas pagaidu administrācijas resursu izmantošanai Tērbatas ielā un citās kampaņas alejās. Un būs arī premjerministra Jaunā Vienotība, kura nupat tomēr attapusies atgādināt vēlētājiem, ka arī kandidē.
Šim pirmajam četriniekam seko vēl četri aptaujās virs 5% pašlaik esošie: GKR «Burova saraksts», Jelgavas Viktora Valaiņa ZZS, JKP avārijas līderes Lindas Ozolas «pārbūves» solītāji, Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienība ar etnisko cīņu veterānu Miroslavu Mitrofanovu priekšgalā. Pēcvēlēšanu spēku izkārtojumu būtiski ietekmēs, kuri no tiem iekļūs un cik mandātus dabūs domē.
Trešā kategorija ir «septiņi bezceri», kuriem nav izredžu. Tomēr, pirmkārt, arī tie dabūs daļu balsu, kuras tātad nedabūs vēlēšanu līderi. Otrkārt, šo sīkpartiju solījumi un kandidāti labi ilustrē, par ko īsti ir šīs vēlēšanas.
Vismaz piecu no šo septiņu sarakstu kampaņas gana nepārprotami vēsta, ka tie cīnās par Ušakova/Amerika elektorātu un mantojumu. KPV šaubījās, vai vispār piedalīties vēlēšanās, bet nu partijas saraksta līderis, ministra amatu zaudējušais Ralfs Nemiro ne tikai draud iet «uz iekšpagalmiem» Rīgā, bet arī reklamējas Kremļa kontrolētajā televīzijā Rossija RTR, kā piefiksējuši acīgie konkurenti.
«Iekšpagalmu sakārtošanas programmu» sola arī Rīcības partija, taču svarīgāk ir, ka tās saraksta priekšgalā ir biedrības Latvijas Krievu pasaule priekšsēdētājs Ruslans Pankratovs, bet programmā rakstīts, ka Rīgā būšot «moratorijs iznīcināt jebkādas piemiņas un kapu vietas».
Bez reveransa uz Austrumiem pie Saskaņas vēlētājiem vēršas partija Alternative ar Saskaņas «nodevēju» piecnieka pārstāvi Valēriju Petrovu priekšgalā. Šī partija ir vienīgā šajā pulciņā, kura sola (Burovs laikam nokaunējies un vairs nesola), ka «mēs cīnīsimies pret korupciju» un apkarošot «divkājainās žurkas», kuras «izzog Rīgu».
Savukārt Centra partija apelē pie visu tautību «viss ir slikti» elektorāta daļas un lepojas, ka prasot Saeimas atlaišanu. Taču tās kodols ir sarakstā otrais mūžīgais «eiroskeptiķis» Normunds Grostiņš ar padomju komjauniešu aktīvista un VDK aģenta «Štirlica» pagātni. Savējie sapratīs.
Vismerkantilākā šajā pulkā ir Jaunā Saskaņa, kuras sarakstā veseli 63 kandidāti, taču pamatā ir sens ģimeņu bizness. Pirmais numurs ir Tatjana Kargina, kura ailītē «amats» norādījusi, ka esot «Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāte», tomēr vēlētājiem droši vien labāk pazīstama kā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina bijusī sieva. Bet otrais numurs Marika Žuravļova ir Jura Žuravļova sieva, kuram atņemta pilsonība, tāpēc pats kandidēt nevar, toties 2005. gadā lepojās, ka viņa komandā esot Alfrēds Rubiks. Bet šīm vēlēšanām taisītais Žuravļova politveidojums zinot, kā «strādāt ar naudu».
Ja Karginu un Žuravļovu zināšanas par naudu vēl papildinātu ar Nacionālās savienības Taisnīgums solīto pašvaldības banku… Taču diezin vai to spēs šajā sarakstā esošie nieka septiņi kandidāti. Arī ar apgalvojumu, ka «esam nacionālisti», laikam būs par maz. Tikpat garlaicīgi vēlētājiem varētu šķist arī Vienoti Latvijai 12 kandidāti, kuri savu programmu sāk ar pārdomām, ka «tikai laiks dzīvē pietrūkst visbiežāk», bet beidz ar nepārliecinošu apgalvojumu, ka «mēs zinām, kā jārīkojas, lai Rīga kļūtu varena». Ja nu vienīgi kāds vēl atceras Jāni Pļaviņu folijas cepurītē un ar Memory Water pudeli azotē.
Kāda būs Rīga, acīmredzot lems trīs no pirmā četrinieka (bez Saskaņas) un kāds vai kādi no otrā. Tomēr, kaut arī lemšanā nepiedalīsies pārējie septiņi, par viņiem atdotās balsis ietekmēs lēmēju loku un spēku. Lai cik banāli izklausītos, katra balss būs svarīga.
Komentārs 140 zīmēs
Zinātne «uz galviņām»? Izglītības ministrija 5 miljonus Covid -19 seku pētīšanai sadalījusi vienādās daļās 10 projektiem.
Sparīga jaunā slota. Ģenerālprokurors Stukāns gatavs iet uz iecirkņiem un policistiem parādīt, kā var 48 stundu laikā novest līdz tiesai sīkās lietas.
Krievijā korupcijas vairs nebūs. Navaļnijs likvidēs Korupcijas apkarošanas fondu, kuram varas iestādes piespriedušas milzīgus naudas sodus.
The post Drūzma priekškambarī appeared first on IR.lv.