Desmitā daļa pacientu, kas izslimojuši Covid-19, arī pēc atveseļošanās cieš no nepatīkamām blaknēm. Kādu kaitējumu organismam šis vīruss rada ilgtermiņā?
Tas sākās 13. martā ar iekaisušu kaklu. Jauno koronavīrusu no slēpošanas kūrorta Austrijā mājup atveda kolēģis. Drīz pēc tam pozitīvu vīrusa analīžu atbildi saņēma arī 26 gadus vecais vācietis Aleksandrs R. «Sākumā nodomāju — ātri izslimošu un visām bailēm būs pielikts punkts,» atceras vīrietis. Ārsti viņu mierināja: gados jauna un vesela persona ar vīrusu tiks galā ātri. Ieteica veseļoties mājās. Taču jau dažas dienas vēlāk Aleksandrs jutās tik slikti, ka nācās izsaukt ātro palīdzību. Slimnīcā viņš nogulēja nedēļu.
Oficiāli Aleksandrs ir atveseļojies jau pirms trim mēnešiem. Viņa asinīs atklātas arī antivielas pret vīrusu. Taču laiku pa laikam vīrietis aizvien jūtas ļoti slikti. Un līdz šim ārsti nespēj izskaidrot — kāpēc?
Dažās dienās iekaist rīkle, citās ir grūti elpot. Šie simptomi parādījās tikai pēc tam, kad Aleksandrs jau bija izrakstīts no slimnīcas. Plaušu ārsts izrakstīja astmas inhalatoru un ieteica būt pacietīgam. Ieelpojamais kortikosteroīds mazliet palīdz, taču klepus un spiedoša sajūta krūtīs atkal atgriežas, tiklīdz viņš vairs neizmanto inhalatoru.
Parādījušās arī pēkšņas muskuļu sāpes. Reizēm Aleksandra ķermeņa kreisā puse kļūst nejutīga. Papildus tam arī vēdersāpes, nelabums, ādas izsitumi un nogurums.
Vīrietis 10 nedēļas izmantoja slimības lapu, bet tagad ir atgriezies nekustamā īpašuma māklera darbā. Tomēr laiku pa laikam viņš ir spiests atcelt tikšanās, jo jūtas parāk noguris. «Es jau sāku pierast pie šī nepatīkamā režīma,» viņš saka
Ļoti dīvaina slimība
Kopš pandēmijas uzliesmojuma pagājis jau pusgads, un ārsti arvien biežāk novēro pacientus, kuri oficiāli it kā ir atveseļojušies, taču joprojām jūtas neveseli.
«Covid-19 ir neprognozējams,» saka Timotijs Spektors no Karaļa koledžas Londonā. Šī augstskola, kas fokusējas uz pētniecību, ar mobilās lietotnes starpniecību sākusi sekot vairāk nekā 200 tūkstošiem bijušo Covid-19 pacientu. «Pēc izglītības esmu reimatologs un esmu pieradis pie dīvainām kaitēm. Taču Covid-19 ir visdīvainākā, ar ko man nācies saskarties.»
Aptuveni desmitā daļa pacientu cieš no neizskaidrojamiem simptomiem vismaz mēnesi pēc tam, kad vīruss organismā vairs nav atrodams. Daudziem simptomi turpinās pat divus mēnešus. «Daži pacienti par drudzi sūdzas pat trīs mēnešus pēc izveseļošanās,» stāsta Spektors.
Satraukumu rada arī bojājumi plaušām, sirdij un nervu sistēmai. Ir novēroti sirds aritmijas un negaidīta diabēta gadījumi. Daži pacienti sūdzas par atmiņas zudumiem, ko var pielīdzināt demencei. Tas skar pat jaunus cilvēkus.
Nespēj palīdzēt
«Daudzi pacienti saka: «Pirms koronavīrusa infekcijas es biju cits cilvēks»,» stāsta šveiciešu sirds ķirurgs Pols Vogts. Ārsti tagad nobažījušies, ka pandēmija aiz sevis atstās hroniski slimu cilvēku armiju. Dažas Vācijas slimnīcas jau tagad sākušas iekārtot ambulatorās klīnikas bijušo Covid-19 pacientu aprūpei.
«Cilvēki pieraduši domāt: vai nu miris, vai vesels,» saka britu ārste Helena Selsberija. «Bet šajā gadījumā tā nenotiek. Tagad ir daudz cilvēku, kuri būs slimi ilgu laiku.»
Selsberija ir ārste vairākiem cilvēkiem, kas bija inficēti ar Covid-19 un joprojām sūdzas par nogurumu, drudzi un klepus lēkmēm. «Visi analīžu rezultāti ir normāli,» stāsta mediķe. «Un nav tāda ārstniecības kursa, ko es varētu piedāvāt šiem pacientiem. Vienīgais, ko varu darīt, ir bezpalīdzīgi uzklausīt viņu sūdzības.»
Eksperti lauza galvu, kāpēc simptomi ir tik uzstājīgi un smagi arī pēc tam, kad it kā notikusi atveseļošanās no vīrusa. Ārsti prāto, ka tajā varētu būt vainojami infekcijas radītie traucējumi imūnsistēmā. Vai arī vīruss ir atradis kādu slēpni organismā, no kura regulāri rīko jaunus uzbrukumus.
Līdzīgi citiem vīrusiem
Tajā pašā laikā mediķi redz paralēles ar citiem koronavīrusiem. Pēc SARS pandēmijas 2003. gadā ārsti novēroja daudzus hroniski slimus cilvēkus Kanādas pilsētā Toronto, kas piedzīvoja lielāko šā vīrusa uzliesmojumu ārpus Āzijas. «Kad nesen izdzirdēju par Covid-19 ilgtermiņa slimniekiem, pie sevis nodomāju: aha, tieši to jau biju gaidījis!» stāsta miega un sāpju pētnieks Hārvijs Moldofskis no Toronto Universitātes.
Netipisku slimību izpētei ārsts Moldofskis veltījis visu savu karjeru. Tieši tāpēc viņu ieinteresēja pacienti pēc SARS pandēmijas 2003. gadā. «Bija aptuveni 50 cilvēku grupa, kas visi atveseseļojās no SARS, tomēr arī pēc ilga rehabilitācijas kursa nespēja atgriezties pilnas slodzes darbā,» atceras pētnieks.
Viņš detalizēti iztaujāja 22 cilvēkus, un visu stāstos bija dzirdamas līdzības. «Pat gadu pēc infekcijas viņi sūdzējās par nogurumu, muskuļu sāpēm, miega traucējumiem un nespēju koncentrēties.»
Šādu hroniska noguruma sindromu rada vairāki vīrusi. Starp tiem ir arī gripa un Epšteina-Barra vīruss, kas izraisa mononukleozi. Tagad pētniekiem ir aizdomas, ka dīvainās ciešanas rada Covid-19 infekcijas izraisīta imūnsistēmas pretreakcija, kas savukārt var negatīvi ietekmēt nervu sistēmu.
Neiroloģiskas problēmas
Karmena Šeibenbogena vada ambulatoro klīniku, kas strādā Berlīnes Charité Universitātes slimnīcas paspārnē, fokusējoties uz pacientiem ar imūnsistēmas nepietiekamību. Arī pie viņas sākuši nākt bijušie Covid-19 pacienti. Taču pagaidām šos cilvēkus gaida vilšanās. Uzticamu diagnozi var noteikt tikai sešus mēnešus pēc infekcijas. «Pastāv liela varbūtība, ka līdz tam laikam visi nevēlamie simptomi būs norimuši paši no sevis,» skaidro Šeibenbogena. Par hroniskiem simptomiem uzskata tikai tādus, kas turpinās ilgāk par sešiem mēnešiem. Un arī tad tālākas terapijas iespējas ir ierobežotas.
Šeibenbogena iesaka Covid-19 izslimojušajiem īpaši rūpēties par savu ķermeni. «Jāizvairās no pārslodzes, pat intensīvas sportošanas. Jo tas var pasliktināt situāciju.»
Papildus hroniskam nogurumam daudzi Covid-19 pacienti cieš no dažādām neiroloģiskām komplikācijām. «Neirozinātnieku sabiedrība šobrīd tikai sāk pamosties uz šo jauno izaicinājumu,» saka neirologs Benedikts Maikls no Liverpūles Universitātes. Viņš piebilst, ka 20-30% no pacientiem, kuriem bija nepieciešama hospitalizēšana Covid-19 dēļ, rodas dažādas neiroloģiskas komplikācijas.
Jūnija beigās Maikls kopā ar kolēģiem žurnālā The Lancet Psychiatry publicēja savu pētījumu, kurā novērojuši 125 koronavīrusa pacientus: aptuveni 60% (lielākoties gados veci cilvēki) piedzīvoja insultu. Gandrīz trešdaļai tika novērotas kognitīvas un psihiatriskas izmaiņas, ieskaitot jaunus cilvēkus.
8% no šiem 125 cilvēkiem piedzīvoja psihozes lēkmes. 5% parādījās demence. «Daudzi jauni cilvēki šīs pandēmijas laikā dzīvo tā, it kā uz viņiem vīruss neattiektos, taču arī viņi ir potenciālā riska zonā,» brīdina Maikls.
Dažos gadījumos ir diezgan viegli izskaidrot, kas rada smadzeņu bojājumus. Insults tiek piedzīvots tāpēc, ka Covid-19 rada trombus. Reizēm tas izraisa arī encefalītu (smadzeņu iekaisumu).
Taču daudzos citos gadījumos komplikāciju cēlonis ir neskaidrs. «Iespējams, tā ir imūnsistēmas reakcija,» prāto Maikls. Dažiem pacientiem tas var būt stresa vai skābekļa trūkuma rezultāts, vai arī viss kopā.
«Neesmu vienīgā»
Daudziem pacientiem ir cerība, ka neiroloģiskās un psihiatriskās problēmas ar laiku izzudīs. Vismaz tā notika ar ģimenes ārsti Stefāniju de Džordžio no Anglijas dienvidiem. Visticamāk, 44 gadus vecā sieviete ar Covid-19 inficējās no kāda sava pacienta. Divu bērnu mātei nebija lielu riska faktoru, izņemot vieglu astmu un mazliet liekā svara. «Nu re, tas sasniedzis arī mani,» nodomāja ārste, saņemot pozitīvu vīrusa analīžu rezultātu. Par laimi, jau pēc 15 dienām pēkšņi uznākušais drudzis sāka atkāpties.
Taču daži citi simptomi turpinājās. Visnepatīkamākie bija reiboņi, stāsta sieviete. «Tāda sajūta, ka visu laiku šūpojas grīda.» Vairākas reizes viņa ir kritusi. «Pa kāpnēm drošības pēc rāpos. Dušā sēdēju.» Viņa visu laiku jutās pārgurusi. Sirds sāka skriet pat pie mazākās fiziskās slodzes.
«Sākumā domāju, ka jūku prātā. Bet vēlāk kolēģi sāka stāstīt par pacientiem ar līdzīgām problēmām. Un es apjēdzu: nē, neesmu vienīgā cietēja!»
Tagad viņa atsākusi strādāt, taču tikai pāris dienas nedēļā. Un arī tad jūtas pārgurusi. Sūdzas, ka smadzenes nestrādā tik labi kā agrāk. «Kaut kas nesaslēdzas. Vienreiz, kad cepu kūku, bļodiņā iemetu čaumalas, bet olas izmetu miskastē.» Kad nolēma izravēt nelielu dārziņu, nākamās divas dienas nogulēja gultā. «Kad pārpūlos, slimība mani atkal uzveic.»
Pēc vairāk nekā trīs mēnešus ilgas mocīšanās Stefānija saka, ka jūtas arvien labāk. «Es labi saprotu tos cilvēkus, kurus līdzīgās situācijās pārņem bailes. Ir svarīgi paskaidrot, ka viņi nav vienīgie.»
The post Dīvainie simptomi appeared first on IR.lv.