Katrs vienpadsmitais ar Covid-19 saslimušais Latvijā ir saistīts ar sociālās aprūpes centru — ir vai nu tā iemītnieks, vai darbinieks. Kā droši turpināt senioru izmitināšanu pandēmijas apstākļos, ja tieši gados veci un slimi pacienti ir apdraudētā riska grupa?
Vējā plandoša policijas brīdinājuma lente apvij ēku kompleksu nomaļā vietā kādu puskilometru no Mārsnēnu pagasta centra. «Teritorijā iet nedrīkst!» sveiciena vietā strikti noteic dežurējošais policists. Karantīnas zonu visu diennakti uzmana divi kārtībsargi. Mārsnēnu pansionāts ir lielākais Covid-19 infekcijas perēklis Latvijā ar 47 saslimušajiem, no kuriem divi ir miruši. Te ir vairāk nekā pussimt iemītnieku, taču pagalmā redzami tikai daži cilvēki, kas velk cigarešu dūmu vai raugās uz ainavu pāri ceļam — milzīgu pļavu ar elektrības stabiem. Vairums šeit esošo senioru nespēj staigāt un paši apkopt sevi, stāsta pansionāta vadītāja Evija Jēkabsone. Pansionāta iemītnieki nāk no dažādiem Latvijas nostūriem, vietējā Priekuļu novada iedzīvotāji ir tikai pieci.
Kā vīruss varēja nokļūt pansionātā, kas atrodas nelielā ciematiņā apmēram pusceļā starp Cēsīm un Valmieru? Un kāpēc visā valstī bīstamā Covid-19 infekcija ir skārusi 12 sociālās aprūpes iestādes, prasot septiņu iemītnieku dzīvības — ceturto daļu no visiem vīrusa upuriem Latvijā?
Aizsargtērps no agroplēves
Plašs Covid-19 uzliesmojums privātajā un tikai pirms nepilna gada izveidotajā sociālās aprūpes centrā Mārsnēni atklājās pēc visu iemītnieku un darbinieku testēšanas 14. maijā — 21 saslimušais. Infekciju konstatēja 17 iemītniekiem un četriem darbiniekiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Nedēļu vēlāk nākamajā pārbaudē — vēl 14 jauni saslimšanas gadījumi. Pavisam šajā institūcijā infekcija apstiprināta 47 cilvēkiem — 39 no 57 iemītniekiem un astoņiem darbiniekiem.
Lielākajai daļai saslimšana noris bez simptomiem, bet dažiem tie ir viegli — ķermeņa temperatūra svārstās ap 37 grādiem, stāsta Jēkabsone. Taču astoņi iemītnieki tikuši hospitalizēti, un divi ir miruši. Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par slimības izplatību, taču pagaidām nekādu informāciju neatklāj.
Pirmais ar Covid-19 saslimušais Mārsnēnu iemītnieks neizdzīvoja. Tā ir kāda sieviete ar blakus saslimšanām, kuru dēļ viņa bija nonākusi Cēsu klīnikā, stāsta Jēkabsone. Šajā medicīnas iestādē jau aprīļa pirmajā pusē tika konstatēta Covid-19 saslimšana.
Mārsnēnu iemītniecei slimnīcā veiktais vīrusa tests gan bija negatīvs. Viņa atgriezās pansionātā 24. aprīlī — tieši todien tur notika visu iemītnieku un darbinieku skrīninga testēšana. Nevienam Covid-19 neatklāja. Taču sirgstošā sieviete jau 25. aprīlī atkal nonāca Cēsu klīnikā, un tur atbilstoši uzņemšanas procedūrai viņai veica analīzes, kas šoreiz uzrādīja vīrusu. Tas bija pirmais pozitīvais tests kādam Mārsnēnu iemītniekam. Uzzinot rezultātu, trīs ar sievietes aprūpi saistītie pansionāta darbinieki devās pašizolācijā, un informācija par saslimušo nonāca SPKC.
Paciente pansionātā vairs neatgriezās, jo nomira klīnikā. Taču koronavīrusa izplatība Mārsnēnos klusi turpinājās. 6. maijā pansionātā parādījās pirmie elpceļu infekcijas saslimšanas gadījumi, neviena stāvoklis gan neprasīja stacionēšanu. Vadība pieteica nākamo vispārējo testēšanu, ko NMPD nozīmēja 14. maijā. Starplaikā Cēsu klīnikā nonāca trīs Mārsnēnu iemītnieki — viens 10., nākamais 11. un vēl viens 13. maijā —, kuriem konstatēja vīrusu. Pēc tam 14. maijā visa pansionāta atkārtotā testēšanā atklājās Covid-19 uzliesmojums ar vairāk nekā 20 inficētajiem.
Par to, kā vīruss izplatījās pansionātā, vadītājai Jēkabsonei ir sava versija. Viņa gan vēstulēs Veselības inspekcijai, gan publiski medijos vaino neatliekamās palīdzības mediķus, kas 24. aprīlī veica pirmo skrīninga testēšanu Mārsnēnos. Vadītāja norāda, ka mediķi neesot ievērojuši drošības pasākumus, proti, «nemainīja vienreizlietojamos cimdus, un netika veikta roku (cimdu) dezinfekcija». Viena no pirmajām testēta tieši slimā kundze, kurai jau nākamajā dienā Cēsīs atklāja vīrusu. «Šī kliente bija smagā veselības stāvoklī, un testa materiālu iegūšana bija apgrūtinoša, iesaistījās visa brigāde, un bija jāpielieto spēks, lai noņemtu nepieciešamo uztriepi,» vēstulē inspekcijai un veselības ministrei 25. maijā rakstīja Jēkabsone. Vēstulē viņa piemin, ka jau 12. maijā par šiem pārkāpumiem informējusi SPKC epidemiologu, kas strādājis ar pansionātu.
Neatliekamās palīdzības dienests šos pārmetumus kategoriski noraida. NMPD pārstāve Ilze Bukša arī norāda, ka Jēkabsone ar sūdzību dienestā nav vērsusies. Bukša skaidro, ka vispārējā pārbaude Mārsnēnos nozīmēta tikai uz 14. maiju, jo testi notiek rindas kārtībā. Dienests šim nolūkam veidoja papildu brigādes, organizēja aprīkojumu, un viņu rīcībā nav informācijas par to, vai konkrētajā pansionātā ir Covid-19 saslimušie, — NMPD neveic epidemioloģisko uzraudzību, to dara SPKC. Atkārtotu testēšanu NMPD pansionātā veica vēl arī 21. un 27. maijā.
SPKC joprojām turpina epidemioloģisko izmeklēšanu Mārsnēnos, versijas par vīrusa infekcijas sākšanos esot vairākas, bet galvenā saistīta ar Cēsu klīnikā pabijušo pacienti, stāsta SPKC pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Konkrētākus pierādījumus sniegšot vīrusa genoma sekvenēšanas rezultāti.
Vai pansionāts bija gatavs Covid-19 uzliesmojumam? Nē, sākotnēji Mārsnēnos trūka individuālo aizsardzības līdzekļu, tāpēc ar maskām un respiratoriem palīdzēja Priekuļu novada pašvaldība, kā arī no kopējā iepirkuma tos nodrošināja Labklājības ministrija. 19. maijā ministrija nodeva kravu ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem — maskām, respiratoriem un roku, virsmu dezinfekcijas līdzekļiem kopumā 8326 eiro vērtībā — Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kas to transportēja uz pansionātu.
Sākumā trūcis arī halātu, atzīst Jēkabsone. Krīzes situācijā tie sašūti no agroplēves, kas iegādāta saimniecības preču veikalā.
Veselības inspekcija Mārsnēnus apsekojusi divas reizes — sākotnēji 14. aprīlī, kad tika pārbaudīti visi valstī esošie 184 pansionāti par to epidemioloģisko gatavību, pievēršot uzmanību distancēšanās iespējām, dezinfekcijas un aizsarglīdzekļu lietošanai. Pēc tam 29. maijā inspekcija konkrēti skatījās, kā pansionāts tiek galā ar epidēmiju. Veselības inspekcijā skaidro, ka nevienā no pārbaudēm Mārsnēnos nav konstatēti trūkumi. Trešā pārbaude notiek tieši šonedēļ.
Jauni klienti pansionātā šobrīd netiek uzņemti, bet ar Covid-19 saslimušie un vīrusa neskartie iemītnieki ir nošķirti, stāsta Jēkabsone. Saslimušie atrodas atsevišķā ēkas spārnā, ir nodrošināts, lai viņu ceļi nekrustojas ar veselajiem. Ar inficētajiem strādā atsevišķi aprūpētāji pilnā individuālo aizsarglīdzekļu ekipējumā.
Pansionāta iemītnieki gan ikdienā nevarot lietot sejas maksas. Jēkabsone skaidro — tie lielākoties ir guloši, ar hroniskām saslimšanām, tajā skaitā apziņas traucējumiem. «Uzlikt viņiem masku — tas ir tāpat kā slīcējam, viņš taču kampj gaisu, viņi rauj tās maskas nost.»
Tomēr kopumā Jēkabsone atmosfēru pansionātā raksturo kā fantastisku. «Darbinieki strādā, tiešām ir miers.» Vadītāja uzsver, ka ne iepriekš, ne tagad Mārsnēnos nav darbinieku, kas paralēli strādātu citās iestādēs un tādējādi radītu papildu risku vīrusa izplatībai.
Perēklis Gaiļezerā
Otrs lielākais saslimšanas perēklis pansionātos atklāts Rīgā. Vīrusa uzliesmojums sociālās aprūpes centrā Gaiļezers parādījās pēkšņi, un inficēšanās ceļš joprojām nav skaidrs ne tā direktoram Aldim Virbulim, ne SPKC epidemiologiem. Šeit atklāti 19 ar vīrusu inficēti iemītnieki, no kuriem trīs ir miruši. Tie visi bija pacienti gados, ar blakus saslimšanām. Covid-19 pazīmju viņiem neesot bijis, tikai pozitīvs testa rezultāts, stāsta direktors.
Aprūpes centrā mitinās vairāk nekā 400 iemītnieku, par kuriem gādā 205 darbinieki. Slimība izplatījusies slēgtajā nodaļā, kurā atrodas ar demenci sirgstoši, lielākoties guloši pacienti.
Pirmais inficētais atklājās 27. aprīlī — slimnīcā nogādāja pansionāta iemītnieku, kuram veiktais koronavīrusa tests izrādījās pozitīvs. Pēc tam maija sākumā notika visu iemītnieku un darbinieku testēšana, kurā atklājās 14 inficētie, visi slēgtajā nodaļā. Pārējiem iemītniekiem rezultāti bija negatīvi, tāpat visiem darbiniekiem. Atkārtota testēšana maija beigās parādīja vēl četrus inficētos. Interesants fakts — lai gan testēšanā vīruss netika atklāts nevienam darbiniekam, vēlāk antivielu analīzes uzrādījušas, ka viens darbinieks vīrusu ir tomēr izslimojis. Tāpēc tas iekļauts kopējā statistikā.
Pansionātā turpinās karantīna. Saslimušajiem iemītniekiem nodrošināta atlabšana izolācijā atsevišķā nodaļā. Neraugoties uz karantīnu, Gaiļezerā turpinās jaunu klientu uzņemšana, saka Virbulis. Tā notiek pēc «stingriem noteikumiem» — vispirms klientiem veic Covid-19 analīzes, pēc tam viņi tiek novēroti 14 dienas izolācijā.
Nākamais lielākais inficēto skaits bijis Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centra struktūrvienībā Apīte — saslimuši pieci klienti un trīs darbinieki, taču inficēšanās avotu vadītāja Inga Vēciņa nenosauca.
Rehabilitācijas centrā Eleja saslimuši četri darbinieki un viens klients, kurš nomiris. Vadītāja Nellija Veinberga pieļauj, ka infekciju ienesuši darbinieki, jo iemītnieki atradušies karantīnā un arī slimnīcā neviens nav bijis. Savukārt divos aprūpes centros — Lodē un Rūjienas senioru mājā — kopumā četri cilvēki inficējušies Vidzemes slimnīcā, no tiem viens nomiris.
Izņemot Mārsnēnus un Gaiļezeru, desmit pārējos pansionātos jau ir beidzies 14 dienu vīrusa inkubācijas periods un, pateicoties ieviestajiem drošības pasākumiem, jaunas saslimšanas vairs nav konstatētas, informē SPKC pārstāvis Perevoščikovs.
Lai kontrolētu vīrusa izplatību aprūpes iestādēs, Latvijā veikta plaša testēšana. No marta līdz jūnija sākumam NMPD brigādes paņēmušas vairāk nekā 16,5 tūkstošus analīžu paraugu kopumā 180 iestādēs, no kurām lielākā daļa ir tieši pansionāti.
SPKC statistika liecina, ka aptuveni 9% no visiem inficētajiem saistīti ar kādu no sociālās aprūpes centriem — 95 no līdz šim Latvijā inficētajiem 1089 cilvēkiem. Vīruss konstatēts 71 iemītniekam no 12 pansionātiem, kā arī 24 darbiniekiem. Miruši septiņi.
Mazāk ir labāk
Pandēmijas situācijā daudz labākā pozīcijā nekā lielie aprūpes centri ir mazi pansionāti. Šajā ziņā visas Baltijas mērogā īpašs ir centrs Senior Babīte — ģimenes tipa rezidence. No vairākām mājiņām, kurās var mitināties pa 14 senioriem katrā, izveidots neliels ciematiņš meža ielokā Babītes novadā. Šobrīd apdzīvotas ir četras, bet piekto mājiņu, kas speciāli paredzēta tikai Alcheimera slimības un demences pacientiem, plāno atvērt jūlijā, stāsta pansionāta pārstāve Diāna Gžibovska. Kopā ar senioriem katrā mājā kā ģimenes locekļi dzīvo divi apūpētāji, kas strādā četras dienas ilgās maiņās.
Gžibovska stāsta, ka pansionāts ieviesis drošu kārtību epidēmijas laikā un neviens Covid-19 saslimušais pie viņiem nav konstatēts. Jau pirms NMPD aicinājuma veikt skrīninga testēšanu visās sociālās aprūpes iestādēs Senior Babīte paši to noorganizēja 7. aprīlī, bet otrreiz — maija izskaņā. Arī darbiniekiem, kas pēc brīvdienām ierodas darbā, jānodod analīzes.
Kopš jūnija pansionātā atkal sāk pieņemt paciņas no radiniekiem, piemēram, vasaras apģērbu. Kārtība ir strikta — atnestās lietas dezinficē, 24 stundas tās atrodas telpā ar īpašām, dezinfekcijai paredzētām lampām. Drīzumā plānots atsākt arī radinieku vizītes, bet tās notiks tikai pēc pieraksta un ārtelpās — dārzā, un obligāts nosacījums būs distances ievērošana, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana. Kamēr tikšanās ir aizliegtas, saziņa ar tuviniekiem notiek skaipā.
Drošāk nekā citur Eiropā
Taču neliels pansionāts ir drīzāk izņēmums. Pavisam pansionātos mitinās aptuveni seši tūkstoši senioru, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ vairs nespēj par sevi parūpēties. Lielākā daļa iemītnieku ar apstiprinātu Covid-19 saslimšanu ārstējas turpat pansionātā, ja vien hronisko slimību saasināšanās neliek senioru hospitalizēt. Tas nozīmē, ka sociālās aprūpes centri ir riskantā un vājā vieta vīrusa ierobežošanā — cilvēki ir cienījamā vecumā, viņiem var būt novājināta imunitāte, un viņi šeit uzturas lielā koncentrācijā, skaidro Veselības inspekcijā.
Kā epidēmijas apstākļos turpināt senioru izmitināšanas pakalpojumus un iegrožot slimības izplatību? SPKC sadarbībā ar Veselības un Labklājības ministrijām ir izveidojis vadlīnijas, kurās svarīgākie punkti ir apmeklējumu ierobežošana, iemītnieku un darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība un piesardzības pasākumi, tajā skaitā fiziskā distancēšanās.
Ja ir kādas indikācijas par Covid-19 — temperatūra, augšējo elpceļu saslimšanas vai citi simptomi —, uzreiz jāveic pārbaude, lai izslēgtu vai apstiprinātu saslimšanu, skaidro SPKC pārstāvis Perevoščikovs. Pacientiem jālieto arī individuālie aizsardzības līdzekļi. Ja tas nav iespējams pacienta veselības stāvokļa dēļ, aprūpētājam jālieto respirators, kas nodrošina augstu aizsardzības pakāpi.
Vadlīnijas paredz, ka telpas jāiekārto tā, lai klientu gultas atrastos vismaz divu metru attālumā. Ēdināšana jāorganizē nevis koplietošanas telpā, bet katram individuāli — istabās, vēlams izmantot vienreiz lietojamos piederumus vai arī atsevišķi mazgāt saslimušo un veselo klientu traukus, tāpat arī jāorganizē veļas mazgāšana. Koplietošanas telpās jāizvairās no savstarpējiem kontaktiem, jāno-drošina divu metru distance. Pansionātos vairs nedrīkst organizēt kolektīvās aktivitātes. Arī apmeklējumi tiek strikti ierobežoti. Mantu un pārtikas piegāde ir atļauta tikai ar pansionāta vadības atļauju. Ja tiek pieņemtas personīgās mantas no tuviniekiem, tās vispirms dezinficē. Nedrīkst organizēt pārtikas tirdzniecību klientiem.
Medicīniskās procedūras jāveic labi vēdināmās telpās, kurās jākontrolē cilvēku skaits. Par to, kā tiek organizēts pansionāta darbs, atbildīgs ir iestādes vadītājs, bet par drošības prasību ievērošanu — darbinieki.
Perevoščikovs uzsver vairākus riskus, kas pandēmijas laikā saistīti ar sociālās aprūpes centriem. Pirmais ir personāla inficēšanās, tāpēc darbinieki pat ar iesnām uz darbu iet nedrīkst. Problēmas rada arī darbinieki, kas strādā vairākās vietās, jo viņi var pārnēsāt infekciju, paši to nezinot. Visbeidzot — individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums, kas bieži bija vērojams pandēmijas sākumā.
Tomēr līdzšinējā statistika rāda, ka ne tikai kopējā Covid-19 saslimstība Latvijā ir sekmīgi ierobežota, bet arī visaugstākā riska grupā rezultāti ir krietni labāki nekā citur Eiropā. Perevoščikovs norāda — Eiropas Slimību profilakses centrs (ECDC) analizējis situāciju ar sociālās aprūpes namiem visā Eiropā, un Latvijā problēmas ir krietni mazākas.
Mūsu pansionātos reģistrētie septiņi Covid-19 pacientu nāves gadījumi veido 27% no kopējā ar infekciju mirušo skaita, bet jaunākajā ECDC ziņojumā izceltie negatīvie piemēri rāda daudz skumjāku ainu.
Piemēram, Norvēģijā līdz 11. maijam ziņots par 136 nāves gadījumiem aprūpes institūcijās, un tas ir 61% no visiem Covid-19 nāves gadījumiem valstī. Spānijā šis īpatsvars ir vēl augstāks — 66%, jo aprūpes namos miruši 17 730 ar vīrusu inficētie.
Augsts rādītājs ir arī Zviedrijā, kas pārējo valstu vidū izcēlās ar liberālāku pieeju vīrusa ierobežošanā — aprīļa vidū veiktā aptauja Stokholmas pansionātos liecina, ka tajos inficējušies 1711 iemītnieki un miruši 630, kas tobrīd veidoja 45% no visiem ar Covid-19 saistītajiem nāves gadījumiem Zviedrijas galvaspilsētā. Saskaņā ar ECDC ziņojumu kopumā valstī Covid-19 skāris 541 pansionātu, saslimuši 2866 iemītnieki un miruši 948 vecuma grupā virs 70 gadiem.
Salīdzinoši, piemēram, Vācijā situācija būtiski atšķiras — sociālās aprūpes iestādēs (ieskaitot arī patversmes un cietumus) miruši 2966 iemītnieki, kas ir 37% no visiem ar Covid-19 saistītajiem nāves gadījumiem valstī. Pavisam iestādēs konstatēts 22 071 inficētais — lielākā daļa no tiem ir iemītnieki, bet to vidū arī 8536 darbinieki.
Jaunā koronavīrusa infekcija sociālās aprūpes centros
Dati: SPKC apkopojums 2. jūnijā
Foto — Baiba Kļava
The post Vīrusa epicentri appeared first on IR.lv.