“Mēs dzenamies pieļaut tās pašas kļūdas, ko pieļāvusi visa Eiropa. Mēs esam tupi granulu eksportētāji. Latvija ir viens no pasaulē lielākajiem granulu eksportētājiem. Šausmas! Latvijai mežizstrādes un lauksaimniecības nozarēs raksturīgs race to the bottom — skrējiens uz «dibenu», zemāko punktu. Pārdot arvien lētāk, lai apsteigtu konkurentus. Pilnīgi izsmelt resursus īsā laikā,” par Latvijas mežu izstrādes politiku saka ornitologs Viesturs Ķerus. Viņš ir debitants rakstniecībā un nupat ar grāmatu Meža meitene Maija ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu par labāko oriģinālliteratūru bērniem.
Ir sarunā ar Viesturu Ķerus uzzinām ne tikai, ka viņa sarakstītā grāmata ir tāda, kurā daudzi atpazinuši bērnības sajūtas un atmiņas. “Labā bērnu grāmatā vienmēr ir kāds slānis, kas domāts pieaugušajiem,” saka ornitologs.
Taču viņš ir arī nopietns mežu aizstāvis pret to komerciālo izciršanu, ne reizi vien publiski uzstājies pret Zemkopības ministrijas agresīvi virzītajiem koku ciršanas noteikumiem, kas pieļauj cirst jaunākus un tievākus kokus: “Runājot par valsts mežiem — tas ir mūsu visu kopīpašums. Jaunie noteikumi it kā tiek virzīti, lai atbalstītu privāto mežu īpašniekus, bet mēs zinām, ka tie vienlīdz attieksies arī uz valsts mežiem.”
Viņš teic, ka situācija ir sarežģīta, jo nozīmīgs spēlētājs ir Latvijas valsts meži, “lai gan visu laiku izliekas, ka uz viņiem šī jezga neattiecas. Tomēr visās debatēs viņu cilvēki ir klāt un aizstāv koku ciršanas noteikumu grozījumus”. Tāpat liela nozīme esot Kokrūpniecības federācijai un tajā skaitā uzņēmumam Latvijas Finieris, kuri nav mežu īpašnieki, bet ir ieinteresēti no šiem īpašniekiem dabūt koksni. Ķerus secina – ja kokrūpnieki ies skaļi kauties par tievāku koku ciršanu, tas izskatīsies slikti, tāpēc viņi klusē.
Ķerus tic, ka lielākā daļa mežu īpašnieku ir labdabīgi un dabai draudzīgi cilvēki. “Viņi uzklausa padomus no organizācijām, kuras ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk un lētāk nocirst viņu mežu. Viņi atļauj nocirst savu mežu pēc caurmēra un pēc tam paģībst, ieraugot totālu kailcirti.”
Ornitologs norāda, ka jau šobrīd Latvijas problēma ir mežu fragmentācija: “Saskaitot visus mežus kopā, it kā šķiet, ka platība ir liela. Reāli tur nav īstu masīvu, bet daudzi mazi, atsevišķi pleķīši. Mūsu meži jau tagad ir vienās ķeskās. Latvijā pie mežu platības pieskaita arī izcirtumus un ļoti jaunas jaunaudzes. Tāpēc mūsu mežizstrādes lobijs dusmās iet pa gaisu, kad Eiropas Vides aģentūra ziņo, ka Latvijas mežu platība ir redzami samazinājusies.”
Ķerus teic – ir skaidrs, ka mazās meža saliņas nespēs noturēt to dzīvību, ar ko mēs šodien Latvijā lepojamies. “Nebūs nekādu melno stārķu, mazo ērgļu, medņu. Arī vilku un citu zvēru, iespējams, nebūs. Latvijas valsts attiecības ar dabu šobrīd veidojas kā patērētājam, kurš tic, ka produkti lielveikalā nekad nebeigsies. Mēs dzenamies pieļaut tās pašas kļūdas, ko pieļāvusi visa Eiropa.”
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
The post Viesturs Ķerus: Kluss mežs pavasarī ir šausmīgs appeared first on IR.lv.