Austrumeiropā nav labākas vietas par Baltiju, kur dibināt savu jaunuzņēmumu, pārliecināts ir jaunuzņēmumu akseleratora Startup Wise guys vadītājs Kristobals Alonso. Viņam ir trīs labi padomi tiem, kas gatavi mesties vētrainajos ūdeņos
Savas spāņu izcelsmes dēļ Kristobals Alonso (Christobal Alonso) ieguvis «oficiālu» iesauku El Patron. Viņš vada Startup Wise Guys — 2012. gadā dibinātu informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratoru, kas atbalsta jaunuzņēmumus ar nelielu sākotnējo investīciju, bet galvenokārt ar intensīvu padomu došanu uzņēmumu dibinātājiem. Tas notiek 12 nedēļu programmā kādā no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām — Rīgā, Tallinā vai Viļņā.
Ir Nauda tikās ar Alonso TechChill konferencē februāra beigās. Viņam ir liela personīgā pieredze reģionā, jo Baltijas valstīs ieradies jau 2010. gadā. Strādājis mobilo sakaru nozarē, bet tagad jau četrus gadus ir Startup Wise Guys izpilddirektors.
Kas ir Startup Wise Guys?
Mēs esam viens no diviem lielākajiem akseleratoriem Eiropā. Sākām darboties tieši Baltijas valstīs. Ik gadu investējam aptuveni 45 uzņēmumos, un patlaban mūsu investīciju portfelī ir vairāk nekā 180 uzņēmumu. Mēs meklējam uzņēmumus visā Austrumeiropā, ar uzsvaru uz Baltijas valstīm, arī Ukrainā un Turcijā cenšamies identificēt iespējas. Tad atvedam uzņēmuma galveno komandu uz Baltijas valstīm un trīs četrus mēnešus ar viņiem strādājam, arī pēc tam atbalstām.
Tātad akseleratora ideja ir ne tikai investēt naudu uzņēmumā, bet arī ieguldīt zināšanas?
Pirmām kārtām tieši zināšanas. Es vienmēr cilvēkiem saku — ja gribat naudu, nenāciet pie mums, jo nauda ir tikai papildlieta. Patiesībā jums vajag treniņu, kā uzlabot dažādus biznesa aspektus.
Kādas zināšanas sniedzat šiem jaunuzņēmumiem?
Mēs fokusējamies uz trim lietām. Pirmkārt, kā radīt komandu. Daudzos jaunuzņēmumos ir tehniski zinīgi cilvēki ar labām idejām par to, kā radīt produktus, bet bez sajēgas, kā veidot komandu. Tādēļ fokusējamies uz tādu vērtību attīstīšanu, kas veicina labu līderību, menedžmenta prasmes un plānošanu.
Otrs ir saprast, ar ko šis uzņēmums atšķiras no citiem. Protams, jūs mīlat savu produktu, bet — kādā veidā tas ir atšķirīgs?
Treškārt, no kurienes ņemsit finansējumu, kad akseleratora palīdzības vairs nebūs? Mums ir sakari, ko piedāvāt. Sakām — ir jāizskatās pēc medus podiņa, lai jums ietecētu jauns medus.
Vēlos uzsvērt — mēs esam treneri jeb kouči, nevis lektori. Mums var piederēt tikai 8% no uzņēmuma, tātad uzņēmums pieder tā dibinātājiem. Tas ir kā basketbolā — treneris sagatavo komandu, bet viņš nemet bumbu grozā. Viņi met un netrāpa, mēs paskaidrojam, kas jāuzlabo.
Cik jums ir treneru?
Organizācijas iekšienē mums ir 25 cilvēki. Mums ir arī 35 treneri no ārpuses, kas pavada 8—10 dienas ar katru jaunuzņēmumu grupu. Treneri ir no dažādām nozarēm un dažādām valstīm.
Jums ir investīcijas 180 uzņēmumos. Kas ir mainījies pēdējos gados jaunuzņēmumu pasaulē, salīdzinot ar situāciju pirms dažiem gadiem? Kā mainās izmantotās tehnoloģijas un problēmas, kuras ar tām cenšas risināt?
Tehnoloģijām ir vismazākā nozīme, jo valstis, kurās mēs darbojamies, vienmēr ir bijušas tehnoloģiski attīstītas. Šejienes jaunuzņēmēji cenšas ātri kļūt globāli. Baltijā ir cilvēki, kas to var, un viņi jau ir ieguvuši pieredzi.
Pirmais jaunuzņēmumu vilnis bija 2010. gadā, un vairums tā laika iesācēju ir vismaz vienu reizi piedzīvojuši neveiksmi. Tie saprot, ka no neveiksmes nemirst. Nekas īpašs nenotiek, vienkārši saņem mācību.
Bailes no neveiksmes ir dramatiski samazinājušās, un cilvēki par to runā atklāti. Un tas ļoti atšķiras no tā, kas pierasts Baltijas sabiedrībās plašākā nozīmē. Uzņēmēju aprindās izgāšanās šķiet daudz pieņemamāka nekā sabiedrībā kopumā.
Pirms pāris gadiem tomēr vēl bija liels kauns bankrotēt vai slēgt savu uzņēmumu.
Mēs vēl neesam Amerikas līmenī, kur Silīcija ielejā bankrots skaitās kā tāda medaļa. Taču man šķiet, ka cilvēki ir daudz vairāk gatavi runāt par neveik-smēm, arī par personisko sfēru — garīgās veselības sabrukumu, konfliktiem starp dibinātājiem.
Pirms vairākiem gadiem galvenais bija attīstīt visādas lietotnes. Tās varbūt bija spēles vai iespēja sekot tam, ko ģimenes kaķis ēdis. Kam tagad tiek veltītas pūles un zināšanas?
Mēs nākam no B2B pakalpojumu un produktu vides. Lietuvā tiek pētīti finanšu nozares risinājumi — fintech. Latvijā nodarbojas ar biotehnoloģijām, medicīnas tehnoloģijām un robotiku, kur risinājumu attīstīšana prasa daudz vairāk laika un pacietības. Igaunijā uzsvars ir uz mārketinga un globāliem risinājumiem. Viņiem ir ļoti labas ekspertu zināšanas mārketingā. Un ir pietiekami daudz uzņēmumu, kas ir auguši vai paplašinājuši mērogu. Tas nav viegli. Jāzina, kā pāriet no 10 uz 100 strādājošajiem.
Kā ģeogrāfiski sadalās jūsu investīcijas?
Patlaban 80% mūsu investīciju ir Turcijā, Ukrainā un Baltijas valstīs. Kopumā mums ir investīcijas 45 valstīs.
Kādas ir tendences šajās valstīs un reģionos kopumā?
Manuprāt, samērā līdzīgas. Mēs joprojām saskaramies ar tehniskiem speciālistiem, kas vēl neprot sevi pārdot, bet ir gatavi mācīties. Cilvēkiem vēl trūkst angļu valodas zināšanu, bet tās ir labākas nekā iepriekš. Viena lieta, kas dramatiski mainījusies, — sadarbības līmenis starp valstīm. Esam beiguši konkurēt, teiksim, Lietuva pret Igauniju, Polija pret Ungāriju. Tagad ir jautājums — kā panākt lielāku sadarbību starp pilsētām, lai iegūtu vairāk investīciju?
Kādās nozarēs un uz kādiem risinājumiem patlaban fokusējas jaunuzņēmumi Austrumeiropā?
Bratislavā Slovākijā ir daudz ar enerģētiku saistītu uzņēmumu, arī gudro pilsētu risinājumi. Bulgārijā sastopami t. s. deeptech risinājumi, kam vajadzīgs mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās. Šādu risinājumu programmēšanai vajadzīgi 20 speciālisti, to nevar izdarīt divi cilvēki. Pārējās valstīs es neredzu nekādu īpašu specializāciju. Polija specializācijas ziņā ir pilnīgi zudusi. Polijā valdība ir metusi pakaļ daudz naudas IT nozarei — skatoties uz to, kas no tā ir sanācis, te ir pilnīga neveiksme.
Kas noticis Polijā?
Pārāk daudz naudas dots par velti — ir pārāk vienkārši saņemt grantu vai naudu no investora. Tur daudzi riska kapitāla uzņēmumi saņem valsts naudu, kaut arī process ir birokrātisks. Agrāk mēs Polijā daudz vervējām dalībniekus savam akseleratoram, bet to vairs nedarām. Cilvēki mums saka — tā vietā, lai saņemtu jūsu naudu, varu saņemt trīs reizes vairāk no tiem, kas dala valsts naudu. Mēs sakām — bet viņi nejēdz, kā jums palīdzēt. Nujā, bet nauda ir trīs reizes lielāka, viņi atbild.
Vai viņi tādējādi saņem trīs reizes lielāku naudu, ko izniekot?
Bet to, ka nauda izniekota, uzzina pēc diviem gadiem, kad tā patiešām ir izniekota. Tad saprot, ka pieļauta kļūda.
Jūsu pieeja ir sniegt zināšanas kopā ar naudu, un šīs zināšanas dod cerību, ka naudu neizkurinās skurstenī.
Mēs sākam ar mazām summām. Kad uzņēmums saprot, kā izmantot naudu, var investēt vairāk. Mēs varam investēt līdz pat 250 000 eiro otrajā finansēšanas raundā.
Dažādās valstīs ir atšķirīga starta un riska kapitāla pieejamība. No kurienes Polijā rodas šis kapitāls?
Valdība dod 80% riska kapitāla Polijā. Viena no galvenajām priekšrocībām Baltijas reģionā, it īpaši Igaunijā, ir pieejamais eņģeļu kapitāla slānis, kas nodrošina pirmos soļus. Ir pieejama sēklas nauda, kuras vēl nebija pirms pieciem gadiem. Sēklas nauda ir 200 000—300 000 eiro no riska kapitāla uzņēmumiem. Ir kādi 10 vai 12 tādu uzņēmumu, un šiem cilvēkiem ir sakari Lielbritānijā, Vācijā un citur, kur var atrast miljonu vai divus miljonus finansējuma raundiem, kas nāk pēc tam.
Galvenā atšķirība no valsts naudas — privātie investori prasīs parādīt rezultātus, pirms dot nākamo summu.
Vai citur Austrumeiropā nav tādas problēmas kā Polijā?
Tas notiek ne tikai Polijā, arī Gruzijā pieļauj to pašu kļūdu. 80% no finansējuma nāk kā granti no valsts, un redzam, ka Gruzijas nozarē attīstās slikti paradumi, lai gan tā varētu būt labs piemērs visam reģionam. Armēnijā savukārt gandrīz visa nauda nāk no armēņu diasporas, tā ir privāta nauda — investori vēlas peļņu.
Vai jaunākajiem jaunuzņēmumiem ir kādi īpaši mērķi vai virzieni? Piemēram, zaļās tehnoloģijas (greentech) cenšas samazināt oglekļa izmešus uzņēmumiem. Savukārt fintech ir vairāk vērsts uz parastiem patērētājiem, kas meklē labākus veidus savas naudas pārvaldīšanai. Kādas vēl ir tendences, vērtējot mērķus, kāpēc dibina jaunuzņēmumus?
Ir notikušas izmaiņas. Agrāk jaunuzņēmumi necentās izgudrot sev īpašu mērķi, tikai domāja — kā varam uztaisīt biznesu? Bet es arvien vairāk sastopu cilvēkus, kas jautā — kas mainīsies nākamajos desmit gados? Un, ja cilvēki raugās desmit gadus uz priekšu, tad ir redzamas daudz dziļākas izmaiņas.
Cilvēki sāk patiešām domāt, kā uzlabot pasauli. Agrāk to tikai teica, bet tagad redzam attīstību pārtikas tehnoloģijās (foodtech), zemkopības tehnoloģijās (agrotech), enerģētikā. Varam mainīt mūsu patēriņu, padarīt to efektīvāku.
Jaunuzņēmēju idejas bieži nāk no patērētāju vajadzībām un konteksta, taču, kad sāc saprast plašāku pasauli, pēkšņi redzi daudz lielākas problēmas, kuras varētu risināt.
Kāds būtu jūsu padoms tiem, kas iecerējuši kļūt par jaunuzņēmējiem tuvākajos gados, — studentiem, kas tūlīt beigs kādu tehnisko augstskolu, vai tiem, kam apnicis darbs lielā IT uzņēmumā un gribas sākt ko savu?
Man ir trīs padomi. Pirmais, ir jāatmet «mirdzošā bilde», kā dažs saredz uzņēmuma sākšanu. Tā patiesībā ir grūta dzīve. Fascinējoša, aizraujoša, bet ļoti grūta. Ir jāgatavojas garam skrējienam. Lai būtu veiksmīgs, jāstrādā deviņus desmit gadus.
Un te ir saikne ar nākamo padomu. Jums jāsaprot — kāds ir mērķis, ko šajos desmit gados vēlaties sasniegt, par ko jūs degat? Jo tik daudz laika tas darbs prasīs.
Treškārt, nedariet to vienatnē, tas ir ļoti grūti. Atrodiet divus trīs cilvēkus, ar kuriem esat gatavi sastrādāties desmit gadus, jo viņi ir tikpat aizrāvušies ar šo lietu un, cerams, papildina jūsu spējas, lai neesat pārāk līdzīgi. Un var pielikt internacionālu komponenti — lai vismaz viens nav no jūsu valsts, lai šī partnera izvēle iezīmē to, kā vēlaties veidot nākotni.
Pirms desmit gadiem katrs darbojās savā nodabā. Tagad ir milzu struktūra — dažādi akseleratori, investori un paraugmodeļi, kurus varat izmantot. Nekautrējieties lūgt palīdzību un arī citiem palīdzēt!
Kā Baltija izskatās, salīdzinot ar pārējo Austrumeiropu, šādas jauno biznesu atbalsta struktūras ziņā?
Salīdzinot ar pārējo Austrumeiropu, esam ar uzviju labākie. Skatoties uz investīciju līmeni jebkurā līmenī — sākot no eņģeļu investoriem līdz pat riska kapitālistiem Centrāleiropā un Austrumeiropā —, 50% no biznesa ir Baltijā. Eiropas griezumā uz vienu cilvēku (per capita) esam tajā pašā līmenī kā ziemeļvalstis. Manuprāt, nav labākas vietas par Baltiju, kur atrasties agrīnas stadijas finansējuma ziņā — būt uzņēmējam, kam vajadzīgs kapitāls.
Pilnīgi noteikti, ja neesi veiksmīgs, nav iemesla vainot kapitāla trūkumu. Turklāt finansējums šeit ir «gudrāks» un satīklots — arvien vairāk reģiona riska kapitāla uzņēmumiem ir saiknes ar firmām Vācijā un Lielbritānijā. Šie sakari ir vajadzīgi nākamajai attīstības fāzei, izaugsmei. Tā ir kā kāpnes uz nākamo līmeni.
Foto — Ieva Salmane
CV Kristobals Alonso
Dzimis Spānijā
Izglītojies INSEAD biznesa skolā Francijā, iegūstot MBA grādu 2000. gadā
Strādājis konsultantu firmās un telekomunikāciju nozarē
2010.—2013. gadā bijis mobilo sakaru operatora Bite Group galvenais tehnoloģiju vadītājs un padomes loceklis Latvijā
2013.—2015. gadā mobilo sakaru operatora Telenor galvenais pārmaiņu vadītājs Dānijā
Darbojies kā valdes vai padomes loceklis un mentors vairākiem jaunuzņēmumiem
Kopš 2016. gada vada Startup Wise Guys
Reģiona līderis
TechCrunch datubāze Crunchbase raksturo Startup Wiseguys kā vienu no visaktīvākajiem sākumposma investoriem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā (CAE) un ziemeļvalstīs. Pērn tas aptaujā kļuvis par vadošo riska kapitāla fondu CAE reģionā. Datubāze liecina, ka akselerators pērn no marta līdz oktobrim 10 jaunuzņēmumiem piesaistījis investīcijas kopumā 992 tūkstošu eiro apjomā.
Jaunuzņēmumu dibinātāji un ideju attīstītāji var pieteikties uz vairākām programmām, kas tiek piedāvātas rotējošā kārtībā — tajā skaitā B2B nomas programmatūras izstrāde, ar finanšu nozari saistītu risinājumu (fintech) izstrāde un IT sistēmu drošības risinājumi (CyberNorth). Akselerators parasti investē 30 000 eiro pret 8% daļu uzņēmumā, lai gan ir arī gadījumi ar lielākiem ieguldījumiem.
The post Nauda ir tikai piedeva appeared first on IR.lv.