Pirms astoņiem gadiem politologs Ervins Labanovskis ekoveikalā sāka piedāvāt pēc ģimenes receptes raudzētas bērzu sulas. Tas izvērties par pilna laika darbu un aizvedis uz dzīvi laukos
Piebraucot pie Kainaižu mājām, pirmā krīt acīs grēda ar plastmasas konteineriem. «Otro gadu — bērzu sulu eksports uz Franciju. Viņi tur tās raudzēs un pārdos 10 litru pakās,» saimnieks Ervins Labanovskis runā lietišķi.
Bērzu skupsnā turpat pāri pagalmam process labi redzams — pildās pēc Kanādas metodes pie saudzīgiem mikrourbumiem piestiprināti maisiņi. Bezsniega ziemā sezona sākusies agri, marta otrajā nedēļā. Toties kļavas sasniegušas absolūto rekordu. «Pirmo urbumu uztaisījām 30. decembrī, Vecgada vakarā jau dzērām kļavu sulas,» apstiprina Ervins.
Tēva piparmētru dzēriens
Labanovsku ģimenei — Ervinam ar sievu Līviju un trim bērniem — Smiltenes novada Brantu pagasta Kainaižos šī būs pirmā nodzīvotā ziema. Pērn pēc septiņu gadu pūliņiem viņš beidzot varēja atļauties sev maksāt algu no biznesa, ko izveidojis dziļos laukos, dzimtas īpašumā. Nosiltināja simtgadīgo guļbūvi, izlēma atstāt Rīgu. Ar galvaspilsētu saista tikai ražojumu piegādes un Ervina sabiedriskie darbi. Viņš ir partijas Progresīvie valdes loceklis, tuvākajās vēlēšanās gan nekandidēs.
Labanovsku ģimenei Kainaiži pieder kopš 1991. gada. Ervina mamma ir rīdziniece, tēvam, bijušajam Radio un televīzijas komitejas vadītājam Rišardam Labanovskim, saknes Latgalē. Meklējot lauku mājas, seniors, kaislīgs makšķernieks, skatījies arī pēc ūdenskrātuves. «Te ūdens nav pat tuvumā, bet viņš atbrauca un saprata, ka šī ir tā vieta. Milzīgi ozoli, kļavas un arī bērzi. Tas uzrunāja,» stāsta dēls. «Te mums pagāja vasaras, sestdienas, svētdienas. Arī bērzu sulas tika tecinātas. Tikai vecāki tās taisīja citādi. Klāt nelika upeņu zarus un rozīnes. Taisīja šampanieša pudelē ar piparmētru. Tāds bija arī mūsu pirmais produkts, tomēr nerakstām uz pudelēm: gadsimtu sena tradīcija.»
Iegūstot izglītību, Ervins pat neplānoja saistīt dzīvi ar laukiem. Viņam ir bakalaura grāds politikas zinātnē un maģistra grāds komunikācijā. «Esmu strādājis valsts iestādēs — parlamentā, Aizsardzības ministrijā —, Rīgas domē vadīju uzņēmējdarbības koordinācijas centru. Tomēr gribējās būt pašam sev saimniekam.» Mērķtiecīgus soļus biznesa virzienā Ervins pirms vairāk nekā 10 gadiem spēra, kopā ar Brizgu ģimeni nopērkot vienu no Rīgas pirmajiem ekoveikaliem Dabas dobe. «Ļoti centāmies, bija tāda vāveres riteņa sajūta. Attīstība nebija viegla, viss beidzās ar pārdegšanu, veikalu 2015. gadā aiztaisījām ciet.»
Dabas dobe Ervinam gan ļāva izmēģināt spēkus bērzu sulu raudzēšanā un pārdošanā. «Pēc PVD noteikumiem, katrs Latvijā var brīvi tecināt un pārdot 300 litrus bērzu sulu. Protams, jābūt zināmai izcelsmei. Mēs to pamēģinājām, pašu veikalā sulas labi aizgāja. Uztaisījām dizainu, kāpinājām apjomu.» Saņemot atzinīgas klientu atsauksmes, pamazām viņš iedrošinājās savus ražojumus izplatīt arī lielveikalos. Sākumā pārdevis dzirkstošās sulas, pakāpeniski sācis eksperimentēt ar bērzu un kļavu sīrupu vārīšanu, aicinājis uz Kainaižiem tūristus.
SIA Kainaiži 2012. gadā Ervins izveidoja kopā ar māsu Noru Labanovsku. Šobrīd zīmolam Birzī ir vairāk nekā 10 produktu — sulas un sīrupi. Raudzētās sulas Citronu Birzī esot saprotamāka ārzemniekiem, bet Latvijā ejošākās — Birzī ar upeņu pumpuru. Protams, no tēva mantotās Piparmētru Birzī, vēl arī Svētku Birzī — sarkana, ar karkade tēju, ko pircēji gādājot Ziemassvētku un jubileju dāvanām.
«Dzērieni pagatavoti pēc šampanieša metodes, dubultā fermentācija. Sākumā tiek ieraudzēti mucās, tad lieti pudelēs, kur raudzējas vēl kādus divus trīs mēnešus, tāpēc ir dzirkstoši. Tie nav mākslīgi karbonizēti.» Jā, šie dzērieni nav alkoholiski — bērzu sulu šampanieti un vīnu ražo kolēģis Linards Liberts Ikšķilē. Taču arī Labanovski sapratuši, ka produkts ir pārāk vērtīgs, lai to pildītu plastmasas bunduļos un trīslitru burkās. «Uztaisījām pudeļu dizainu, kas ir reprezentatīvs, uz šampanieša pusi.» Ervins, aizvedis uz pagrabu, rāda minimālistiski noformētas pudeles ar krāsainām etiķetēm, korķiem pārsiets zīdpapīrs.
Raudzēšanas process šajos gados noslīpēts līdz detaļām, lai nepieļautu nejaušības. «Sākumā nebija viegli panākt produkta stabilitāti, tur tiešām ir nedaudz vīna darīšanas specifikas,» apstiprina meistars. «Neliekam klāt mākslīgo raugu. Nedaudz cukura — burbulīšiem, nevis kā konservantu.» Ervīns pats izstrādājis visas sulas receptūras.
Ziemeļu kokosrieksti?
«Cukura māja,» saimnieks aizved uz nelielu nojumi pagalmā, kur, stundām vārot, tiek tvaicēts kļavu un bērzu sīrups. Darbībā redzamo krāsni uzbūvēt palīdzējis riteņu konstruktors Gatis Kreicbergs no atvērtās saimniecības Zadiņi netālajā Launkalnes pagastā.
Pirms četriem gadiem sākot eksperimentus, Labanovskis nav riskējis industriālo krāsni pasūtīt no kļavu sīrupa lielvalsts Kanādas, kur tā bijusi mašīnas cenā. Lielam karsēšanas apjomam, sākot no 300 litriem sulu dienā, domātais agregāts tomēr ar laiku iegādāts. Kainaiži tagad ir tā ražotāja, Kanādas kompānijas Lappiere Equipment, oficiālais partneris Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā. «Tur ir tāda industrija! Mežs savienots ar caurulēm, elektronizēta vadības zāle, mēs ar sulu vākšanu maisiņos vēl esam akmens laikmetā,» viņš iesmejas.
Kanādā kļavu sīrupam ir valsts standarti un gradācija, atkarībā no ievākšanas nedēļas tas var mainīt krāsu un garšu. Latvijas kļavu sulas nav tik cukurotas. No 50 litriem sulu var izkarsēt vienu litru sīrupa, bet bērzu sīrupa litram vajadzīgs vēl lielāks sulu apjoms, ap 100—120 litriem. Nelielos daudzumos tas ir atraktīvs restorāniem. Barents, Restorāns Trīs Rīgā, Villa Santa Cēsīs, noņēmējus uzskaita Ervins. «Bērzu sīrups ļoti labi der pie grilēta jēra un foreles. Bet to var arī pievienot salātiem balzamiko vietā. Garšu diapazons plašāks nekā kļavu sīrupam.»
Protams, Latvijas sīrups ir ekskluzīvs un dārgs. Uzņēmējam atmaksājas to tvaicēt, ja ir iztecināts vairāk sulu, nekā viņš spēj pārdot. Turklāt kļavu sīrupa ražošanā ar kanādiešiem konkurēt būtu neiespējami, bet mūsu bērzu sīrups tomēr varot izrādīties konkurētspējīgs. «Mums ir koki, un tirgus ir faktiski neapgūts. Bērzu sīrupu ražo arī Kanādā, bet maz, un viņiem ir cita veida bērzi. Protams, ir parādījušies bērzu sīrupa ražotāji arī tepat Latvijā un Igaunijā, mēģinājumi ir arī Krievijā, Čehijā, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā.» Bērzu un kļavu sīrupiem Birzī klāstā pievienojušies ābolu, vīgriežu, ceriņu, pieneņu, ugunspuķu, bumbieru. Pieneņu sīrupu, kādu Latvijas mājsaimnieces vārīja 90. gados, saviem dzērieniem no Kainaižiem iepērk vācu uzņēmums. «Maijā mums te viss ir dzeltens no pienenēm.»
Tipiska Latvijas viensēta, Kainaižu mājas nav uzceltas birzī. Koki aug pudurīšos šur un tur. Ervins sulu ievāc gan savā pagalmā, gan ved no birzs kilometra attālumā, arī iepērk no apkārtnes zemniekiem. Šobrīd notiek sarunas par zemes un meža pirkšanu, lai nebūtu tik atkarīgs no citiem. No 100 bērziem sezonā varot iztecināt aptuveni 5000 litru sulu. Pagājušogad izdevies iegūt 50 000 litru, šogad plānos ir 70 000—80 000 litru.
Piemājas zemē Labanovski sākuši veidot sulu koku parku, kas varētu būt pirmais pasaulē. Ideju piešķīlusi arvien pieaugošā gastronomisko tūristu interese. Daudziem, arī somu kaimiņiem, sulu tecināšana ir liels brīnums. Pagājušogad Kainaižos paviesojušies 2000 cilvēku, trešdaļa — no ārzemēm. Amerikāņi, austrālieši, vācieši, nīderlandieši, japāņi, pat kāda delegācija no Madagaskarai piegulošajām salām. Bet visinteresantāk pagaidām esot vadīt ekskursijas latviešiem, cilvēki labprāt stāstot par ģimenes tradīcijām bērzu sulu gatavošanā.
«Sulu parkā stādīsim visus bērzus un kļavas, kas šajos platuma grādos var pieaugt,» saka Ervins. «Latvijā ir divas sugas — āra bērzs un purva bērzs. Šobrīd iestādīti gan mūsu bērzi, gan Kanādas cukurkļava, sudrabkļavas, lielākais risks un vērtība — 100 melno valriekstu koku, jo arī no tiem sulu var tecināt. Šogad stādīsim arī dzeltenos bērzus, Mandžūrijas kļavas, krasta un ošlapu kļavas. Doma gan rādīt cilvēkiem, gan iegūt sulas, gan darboties zinātniskos mērķos un pētīt, kā šie koki Latvijā pieaug un kādas sulas dod.»
Otrs izaicinājums ir eksports. «Ražojam nišas produktu. Ja to grib pārvērst biznesā, tad bez eksporta nesanāks attīstīties,» secina uzņēmējs. Līdz šim aiz robežas cilvēkus vairāk interesējušas svaigās sulas. Pieredze īsa, bet raiba. «Bija partneris Anglijā, Francijas marokānis, kas strādāja investīciju kompānijā Goldman Sachs, bet gribēja mainīt dzīvesveidu, pievērsties bērzu sulu biznesam. Iepirka pirmo svaigo sulu partiju, 30 000 litru arī no manis, saldēja un veda uz turieni. Iekļuva daudzos veikalos Anglijā. Taču vienā brīdī saprata: pat ja sula ir ļoti daudzos plauktos, cilvēki to nepazīst. Bet mārketinga minimālais budžets Anglijā bija miljons mārciņu. Viņi bērzu sulas mēģināja pozicionēt kā ziemeļu kokosriekstu ūdeni.» Kompanjons diemžēl izstājies no spēles, jo nav izvēlējies pareizo investoru. Bijis arī mēģinājums raudzētas Birzī sulas eksportēt uz Ķīnu. «Varējām ievest paraugus, bet nevarējām tirgot oficiāli, ķīnieši arī uzskatīja, ka upeņu pumpurs, kas iekšā pudelēs, nav ēdams. Un viņu pārtikas klasifikatorā bērzu sulu vispār nav.»
Lielāko nozīmi joprojām spēlē Latvijas tirgus. Birzī produkti atrodami Rimi Klētī, Stockmann, Sky, iDille, Straupes piena un Lāču veikalos. Arī reģionāli — Smiltenē, Raunā, Cēsīs. Uzņēmums cenšas iekļūt pat bāros, piedāvājot lejamās muciņas ar raudzētām sulām. Pilotprojekts ir Rīgas picērija Ansamblis.
Uzņēmumam eksperimenti pa kabatu neesot situši. «Es neesmu no tiem, kas ļoti riskē, cenšos attīstīties lēni. Ja parādās ārzemju pasūtītāji, viss notiek ar daļēju priekšapmaksu un drošiem noteikumiem gan viņiem, gan man,» viņš uzsver. «Mums ir aizņēmumi, citādi attīstīties būtu grūti, bet ar kredītiem esam ļoti prātīgi.»
Birzī saimnieks nākotnē skatās ar cerībām. Klimatiskajā ziņā bērzu sulu tecināšanai Latvija ir ideāla. Un saviļņo doma, ka izdevies veidot turpinājumu. «Mums kādreiz bija sajūta: tu atbrauc nekurienē un sāc veidot jaunu stāstu. Tomēr izrādās, ka kaimiņu mājām vienā pusē ir viduslaiku, otrā — senlatviešu kapi. Kainaižos dzimis slavens diplomāts Kārlis Ducmanis. Kad sāc interesēties, saproti, cik daudz te apakšā jau ir stāstu, cik bagāta vēsture.»
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Man ir interesanti — izaicinājums kaut ko celt, radīt jaunus produktus, attīstīt arī šo vietu, turpināt vēstures stāstu. Neesmu klasiskais biznesmenis, kam interesē tikai Excel tabula un peļņa, mani interesē arī pati darbošanās, tas ceļš.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Iedomāties, ka tam vai šim būs tieši tāds risinājums. Nevajag ieciklēties! Izrādās, ka kaut ko ļoti līdzīgu var panākt, citādi darot. Jāspēj pašam mainīties, izvēlēties citu risinājumu.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Iet uz mērķi, ko esi nospraudis, bet spēt ieklausīties citos. Balanss bieži vien ir grūti atrodams, var krist vienā vai otrā galējībā.»
No 100 bērziem sezonā varot iztecināt aptuveni 5000 litru sulu.
Foto — Lauris Aizupietis
Ervins Labanovskis tvaicē kļavu sulu Kainaižu «cukura mājā». Pirmā sīrupa krāsns uzbūvēta no Smiltenē atrasta seifa.
Foto — Lauris Aizupietis
The post Bērzu sulu stāsts appeared first on IR.lv.