Vairāk nekā 80% reģistrēto koronavīrusa pacientu slimību pārcieš viegli, liecina liels ķīniešu pētījums. Tomēr viegli simptomi var kavēt epidēmijas ierobežošanu
Kad bīstamais vīruss sāka plosīties Ķīnā un aizceļoja tālāk pa pasauli, miljoniem cilvēku pārņēma bailes un pat panika. Galu galā, Covid-19 jau reģistrēts sešos kontinentos. Atklāto inficēto cilvēku skaits otrdien tuvojās 100 tūkstošiem, no kuriem vairāk nekā 3000 ir miruši.
Tajā pašā laikā medicīnas eksperti norāda uz kādu pozitīvu aspektu: lai gan vīruss var būt nāvējošs, lielākajai daļai saslimušo simptomi ir viegli un viņi atlabst pilnībā. Tas ir ļoti būtisks faktors, lai izvairītos no liekas globālas panikas, kā arī gūtu skaidrāku priekšstatu par vīrusa pārnešanas ceļiem.
«Daudziem cilvēkiem tagad sākusies panika, jo vīrusa risks tiek pārspīlēts,» saka virusologs Dzjiņs Dunjaņs no Honkongas Universitātes. «Gan valdībām, gan veselības aprūpes profesionāļiem šis aspekts ir jāņem vērā, jo [panikas] sekas var būt nepatīkamas.»
Daudzas lietas par vīrusu joprojām nav zināmas un tiek pētītas. Taču — ko saka eksperti, balstoties uz šobrīd pieejamo informāciju?
1. 80% saslimšanu ir vieglā formā
No 44 672 koronavīrusa saslimšanām, kas tika reģistrētas Ķīnā līdz 11. februārim, vairāk nekā 36 tūkstošiem jeb 81% izpaudās vieglā formā, liecina lielākais līdz šim veiktais pētījums par Covid-19. To publicējis Ķīnas Slimību kontroles un prevencijas centrs (ĶSKPC).
Par vieglu saslimšanu tiek uzskatīts gadījums, ja pacientam nav pneimonijas (kā tiek definēta plaušu infekcija) vai pneimonijas simptomi ir ļoti viegli.
Divas pārējās saslimšanas kategorijas ir smaga un kritiska. Par smagu gadījumu tiek uzskatīts elpas trūkums, zems skābekļa līmenis asinīs un citas plaušu problēmas. Kritiski ir tie gadījumi, kad sākas septiskais šoks un vairāku iekšējo orgānu darbības traucējumi vai tie pārstāj darboties.
Tikai 14% apzināto pacientu saslimšana bijusi smaga, un mazāk nekā 5% — kritiska.
Vidējais mirstības līmenis Ķīnā bija 2,3%. Šo skaitli uz augšu pacēla salīdzinoši augstāks mirstības līmenis Hubei provincē, kuru uzskata par jaunā koronavīrusa epicentru. Citos Ķīnas reģionos mirstības līmenis ir zemāks — 0,4%. Salīdzinājumam: mirstība no ikgadējās gripas ir 0,1%.
Tajā pašā laikā īstais mirstības līmenis, iespējams, ir vēl zemāks, jo daudzas saslimšanas bija vieglā formā un pacienti par to veselības iestādēm nemaz neziņoja, līdz ar to nenonākot arī kopējā statistikā.
2. Vieglie gadījumi izskatās pēc parastas saaukstēšanās
Patiesībā mediķiem pagaidām ir sarežģīti definēt vieglas saslimšanas formas, jo šiem pacientiem simptomi bija minimāli un viņi pat nemeklēja ārstu palīdzību. Zinātnieki norāda, ka atsevišķiem inficētajiem vispār neparādās nekādi simptomi.
Vieglas saslimšanas gadījumā simptomus grūti atšķirt no parastas saaukstēšanās vai sezonālās gripas, norāda Dzjiņs no Honkongas Universitātes. «Daži no šiem pacientiem turpina ikdienas gaitas, it kā nekas nebūtu noticis. Tas var izpausties kā mazliet iekaisis kakls. Vienu divas dienas. Tad tas pazūd.»
Ķīnā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka atsevišķos vieglos gadījumos novērojama arī viegla pneimonija, neliels nogurums un neliels drudzis.
3. Lielākā daļa vieglo pacientu atveseļojas
Nav šaubu, ka vīruss var būt bīstams, it īpaši kritiskos gadījumos. No šiem pacientiem līdz 11. februārim nomira 49, liecina ĶSKPC dati. Tomēr pētījumā tika analizēts salīdzinoši mazs kritisko gadījumu iznākums, tāpēc pagaidām vēl nevar teikt, ka priekšstats par slimību ir pilnīgs.
No visiem 78 485 saslimšanas gadījumiem, kas Ķīnā bija reģistrēti līdz 27. februārim, no slimnīcām bija izrakstīti jau 32 495 pacienti jeb 41%, liecina Ķīnas Nacionālās veselības komisijas statistika. Aptuveni 8300 pacientiem slimības izpausmes bija ļoti nopietnas, un viņi joprojām atrodas mediķu aprūpē. Vairāk nekā 2700 cilvēku Ķīnā ir miruši.
Lielākā daļa nāves gadījumu reģistrēti Hubei provincē, kur sākās vīrusa uzliesmojums, un sākotnēji pacientu aprūpe bija ierobežota, jo medicīnas personāls nespēja tikt galā ar milzīgo slimnieku pieplūdumu. Tieši tāpēc Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss jau vairākkārt brīdinājis, ka visvairāk upuru var būt tajās valstīs vai reģionos, kur ir slikta veselības aprūpes sistēma.
4. Vieglo saslimšanu pārsvars var sarežģīt vīrusa ierobežošanu
Priecājoties par to, ka lielākā daļa saslimšanu ir vieglas, tomēr jāatceras, ka tieši tas var nopietni apdraudēt vīrusa ierobežošanu. Viegli simptomi vai pat pilnīgs asimptomātiskums nozīmē to, ka paši inficētie to nejūt vai uzskata par vieglu saaukstēšanos, turpina kontaktēties ar citiem cilvēkiem — ceļo, sarokojas, skūpstās — un neapzināti izplata vīrusu tālāk.
«No šāda skatpunkta Covid-19 ir zems veselības apdraudējums individuālā līmenī, taču augsts apdraudējums visas populācijas līmenī. Tas var smagi iedragāt veselības aizsardzības sistēmas pasaulē un radīt lielus ekonomiskus zaudējumus,» pirms pāris nedēļām žurnālā The New England Journal of Medicine rakstīja piecu zinātnieku grupa.
Ņemot to visu vērā, iespējami divi tālākie scenāriji, uzskata virusologs Dzjiņs. Jaunais koronavīruss (līdzīgi kā tam līdzīgais SARS, kas tika piedzīvots 2002. un 2003. gadā) sāk izplesties pa pasauli, tiek veiksmīgi ierobežots un pamazām iznīkst.
Otra varbūtība: jaunais koronavīruss iedzīvojas cilvēkos un kļūst par tādu pašu sezonālu traucēkli kā gripa. Šajā gadījumā cilvēkiem vienkārši būs jāiemācās ar to sadzīvot. Visticamāk, laikam ejot, vīruss pamazām arī zaudēs savu potenci. Turklāt šobrīd zinātnieki steidz izstrādāt vakcīnu pret Covid-19, uzsver Dzjiņs.
5. Pat vieglie gadījumi var nodrošināt imunitāti pret jaunu saslimšanu
Vairāki medicīnas eksperti uzskata, ka līdz šim inficētie cilvēki otrreiz vairs nesaslims, jo viņu organisms ir izstrādājis antivielas, kas nodrošina imunitāti.
«Kamēr vien vīruss nepiedzīvos būtiskas mutācijas, otrreizēja inficēšanās nav iespējama,» skaidro sabiedrības veselības profesors Lu Hundžou no Šanhajas. Imunitāte veidojas pat tad, ja saslimšana bijusi viegla vai noritējusi bez jebkādiem simptomiem. «Ikvienam, kas atveseļojies, organismā radušās vērtīgās antivielas,» saka Dzjiņs.
Ņemot vērā šo dabisko cilvēka imūnsistēmas reakciju uz vīrusa nonākšanu organismā, Ķīnas veselības aprūpes darbinieki tagad lūdz pacientus, kas jau atveseļojušies, ziedot savu asins plazmu, kuru var izmantot jaunu slimnieku ārstēšanā.
The post Labas un sliktas ziņas appeared first on IR.lv.