Pēc deviņiem mēnešiem Saeimā darbu noslēdz OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija — ko deputāti ir atklājuši?
Obligātā iepirkuma komponente (OIK), kuru katrs Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs ik mēnesi maksā savos elektrības rēķinos, nav sabiedrības interesēs, tomēr tā ir likumīga. Tā kodolīgi varētu kopsavilkt parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu secinājumu. Tas atspoguļojas 52 lappušu ziņojumā, ar kuru šonedēļ iepazīsies Saeima.
Komisiju izveidoja pērn maijā, jo visas partijas pirms vēlēšanām bija solījušas likvidēt OIK, īpaši to kampaņā uzsvēra KPV LV un Saskaņa. Jaunievēlētā Saeima pat pieņēma īpašu lēmumu, ka OIK jāatceļ jau pērn martā, taču valdība juridisku risku dēļ atteicās pēkšņi noraut stopkrānu, un maksājumi turpinās — šobrīd tie ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā. Jau agrāk konstatēts, ka zaļās enerģijas atbalsts Latvijā ir daudz dāsnāks nekā kaimiņvalstīs, laikā no 2008. līdz 2017. gadam tas sasniedza 2,67 miljardus eiro.
Beidzot darbu, komisija aicina Saeimu uzdot Ekonomikas ministrijai nekavējoties atcelt OIK un iesniegusi prokuratūrā datus par vairāk nekā 100 komersantiem, kuru darbības rada aizdomas par krāpšanos — viņi pārdevuši valstij savu saražoto enerģiju par paaugstinātu cenu, bet vienlaikus tomēr pirkuši no Latvenergo elektrību savām vajadzībām.
Kaitniecības nav
«Mēs godprātīgi atbildējām uz visiem jautājumiem,» darba rezultātu intervijā Ir skaidro komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV). Tiekamies Saeimā pāris dienas pirms ziņojuma apstiprināšanas. Komisijas vadītāja ir atsaucīga, taču uz virkni jautājumu atbildes pēc būtības nesniedz.
Krapāne stāsta, ka komisija strādājusi atbilstoši darba uzdevumam — sniegusi atbildes uz visiem opozīcijas deputātu uzdotajiem 88 jautājumiem par OIK ieviešanas mērķiem un ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, kā arī par nodarīto kaitējumu.
Daudzas atbildes gan izskatās formālas. Piemēram, komisijas darbības laikā tā arī nav apkopots, kāds ir OIK sistēmas nodarītais kaitējums. «Precīzu nodarīto kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nav iespējams aprēķināt, jo obligātā iepirkuma komponente turpina pastāvēt joprojām,» norādīts ziņojumā.
Arī to, cik valsts ir pārmaksājusi obligātā iepirkuma komersantiem dažādu shēmu dēļ, komisija nemaz nav centusies noskaidrot. Krapāne stāsta, ka pie vainas esot bijusi sliktā sadarbība ar Ekonomikas ministriju. Tomēr tā visu laiku ir Krapānes partijas biedra Ralfa Nemiro vadībā. «Par šo jautājumu ar ministru es negāju un nerunāju… Varbūt vajadzēja, bet es to īsti nesaskatu,» atbild Krapāne.
Tiesa, komisija bija nosūtījusi ministram vēstuli par kavēšanos ar datu sniegšanu, ko Nemiro izmantoja kā ieganstu, lai tiktu vaļā no ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša. Ierēdnis negribēja pakļauties centieniem Latvenergo padomē virzīt ministra draugu Pāvelu Rebenoku, par kura atbilstību amatam bija nopietnas šaubas.
Ziņojumā nav arī atbildes, kurš, galu galā, ir vainīgs OIK ieviešanā. Komisija tikai uzskaitījusi virkni atbildīgo amatpersonu — premjerus, ministrus un valsts sekretārus, kas bijuši amatos būtisku likumu un Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas laikā.
Komisija «savas darbības rezultātā nav ieguvusi tiešus pierādījumus kādas personas vai grupas interešu iespaidam uz izpildvaru vai likumdevēju šo 25 gadu laikā», norādīts ziņojumā.
Laika gaitā kopš pašreizējās OIK ieviešanas Ekonomikas ministrijā un valdībā ir nomainījies viss personālsastāvs, tāpēc «ir jāpieņem divas iespējas — OIK aplamo normu pieņemšanu stimulējis ārējs spēks, vai arī tās ir pieņemtas esošajā formā un tiek aizstāvētas, jo nodrošina stabilu un prognozējamu status quo iesaistītajās valsts institūcijās, proti, neviens neko negrib mainīt, jo tad būtu jāveic papildu darbs».
Personīgo viedokli par paveikto komisijas vadītāja skaidri nesniedz. Viņa saka — par kaitniecību Krimināllikuma izpratnē runāt nevar. «Es labprāt piemērotu šo 89. pantu, esmu to arī izrakstījusi — ļoti burvīgi skan,» stāsta Krapāne. Tomēr nevienu vārdā nosaukt nevarot. «Mums arī komisijā darbojās prokurors. Un citreiz mums tā diskusija aiziet… Un nesaskata daudz ko,» stāsta Krapāne.
Policijai trīs virzieni
Komisijā sēdēs tiešām piedalījās prokurors Uvis Kozlovskis. Viņš Ir stāsta, ka pilnīgi visi komisijā saņemtie dokumenti vēl nav izvērtēti, taču no tā, kas dzirdēts un redzēts, nav bijis pamata kādu personu saukšanai pie atbildības.
«Faktiski jau visi tie pasākumi notikuši tiesiskā ietvarā,» stāsta Kozlovskis. Enerģētikas tirgus likums paredzēja, ka atsevišķi elektroenerģijas ražotāji tiek dotēti, savukārt Ministru kabineta noteikumi paredzēja prasības un kritērijus. «Vienīgais, kas komisijas laikā tika konstatēts, — ka tas bijis aplami, neaizdomājoties, cik tas galu galā iedzīvotājiem ir finansiāli paceļams,» stāsta prokurors.
Saistībā ar OIK shēmām Valsts policija šobrīd strādājot trijos virzienos. Viens virziens ir attiecībā uz komersantiem, kas pamanījušies pārdot valstij elektroenerģiju vairāk, nekā paši oficiāli saražojuši. Tāpat «ļoti daudzi ir pārdevuši tik, cik saražojuši, neraugoties uz iekārtām ar ievērojamu pašpatēriņu», stāsta Kozlovskis.
Otrs izmeklēšanas virziens ir saistīts ar valsts amatpersonu iespējamo atbildību. Prokurors par to sīkāk neko nevarēja stāstīt, bet Valsts policija apstiprināja — tā izmeklē vienu šādu kriminālprocesu saistībā ar OIK.
Trešais virziens — tā dēvētās konteinerstaciju shēmas, kad pie valsts atbalsta tika uzņēmēji, kas reāli nebija uzbūvējuši stacijas.
Valsts policijā Ir informēja, ka šobrīd kopumā tiek izmeklēti pieci kriminālprocesi pret 14 komersantiem. Viena no šīm lietām ir apjomīga — aizdomas pret septiņiem komersantiem par krāpšanas mēginājumu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Iesniegums prokuratūrai
Ziņojumā Saeimai tas izvērsti nav stāstīts, taču parlamentārās izmeklēšanas komisija neilgi pirms darba beigām nosūtījusi tiesībsargiem apjomīgu informāciju, kas deputātu ieskatā varētu kalpot par pamatu kriminālprocesu ierosināšanai vēl par virkni obligātā iepirkuma komersantu.
Dokumentos figurē 161 komersants, un Krapānes ieskatā vajadzētu būt lielam skaitam jaunu kriminālprocesu. «Vairāki desmiti noteikti būs,» uzskata deputāte.
Ir zināms, ka tiesībsargiem apkopotā informācija iesniegta par subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, kas vienlaikus ar elektroenerģijas tirgošanu valstij par paaugstinātu samaksu tajos pašos gados ir arī iepirkuši elektrību no Latvenergo.
Likums paredz, ka uzņēmēji valstij drīkst pārdot tikai to elektroenerģiju, kas palikusi pāri pēc pašu patēriņa segšanas. Taču Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija vedina deputātus domāt, ka virkne komersantu laikā no 2013. līdz 2018. gadam nav norādījuši reālo pašpatēriņam lietoto enerģiju, bet gan to dārgāk pārdevuši, vietā iepērkot lētāk. Tas izskatās pēc negodprātīgas rīcības ar mērķi iegūt vairāk naudas obligātajā iepirkumā, nekā reāli pienācās.
Žurnāla Ir aplēses liecina — atsevišķi šajā sarakstā esošie komersanti laikā, kad tirgojuši valstij sadārdzināto elektrību, paši to iepirkuši lielos apmēros. Daļa pamanījušies valstij norādīt ļoti mazu pašpatēriņu — Ir saskaitīja 41 komersantu, kurš gadu gaitā pašpatēriņu norādījis 2% vai mazākā apmērā no visa saražotā, vienlaikus papildus savām vajadzībām iepērkot elektroenerģiju no malas.
Savukārt trīs komersanti gadiem spējuši pārdot valstij pilnīgi visu saražoto elektroenerģiju, kā pašu patēriņu nenorādot pilnīgi neko jeb apaļu nulli.
Kopsavelkot informāciju par 161 komersantu, to kopējais pašpatēriņš vairāku gadu laikā bijis tikai 4,8% no pašu saražotā enerģijas apjoma, turpretī iepirktā elektrība veido gandrīz 9%.
Šo iesniegumu tiesībsargiem Krapāne min kā vienu no vērtīgajiem komisijas darbiem — pievienoto vērtību OIK afēras izpētē. Lūgta nosaukt otru lietu, viņa min komisijas aicinājumu gala ziņojumā uzdot Ekonomikas ministrijai nekavējoties atcelt OIK. Kad norādu, ka šāds aicinājums viņas partijai bijis jau labi sen, bet nav īstenots, Krapāne izplūst asarās un emocionāli norāda, ka komisija ir ļoti daudz strādājusi. «Mēs strādājām 24/7, neesam gulējuši naktīm. Domājat — ir viegi darboties ar šo OIK sistēmu?»
Alternatīvais Valainis
Tikmēr alternatīvu ziņojumu iesniedzis ZZS deputāts Viktors Valainis. No tā, kā organizēts komisijas darba process, jau pašā sākumā Valainis nonācis pie secinājuma, ka, «visticamāk, nekāda liela rezultāta tur nebūs», tāpēc nolēmis strādāt pie sava ziņojuma.
Viņš bija vēlējies komisiju vadīt, taču neguva atbalstu. Netika atbalstīts arī viņa ierosinājums komisijas konsultanta amatā piesaistīt profesoru Edvīnu Karnīti. Tā vietā komisija piesaistīja bijušo VID izmeklētāju Inetu Muižnieci, kura cita starpā kopā ar Aināru Šleseru startējusi 12. Saeimas vēlēšanās no partijas Vienoti Latvijai. Komisijas vadītāja Krapāne stāsta, ka Muižnieci ieteicis Kaspars Ģirģens, viņa atsūjusi savu CV, tāpēc arī tikusi amatā. Savukārt oligarhu ietekmi caur Muižnieces darbu Krapāne neesot saskatījusi, arī viņu intereses obligātā iepirkuma biznesā ne. «Cilvēks godprātīgi pildīja savus pienākumus,» saka Krapāne.
Arī Muižniece Ir noliedza kādu interešu pārstāvēšanu. «Ja jūs runājat par Šlesera kungu, tad es neesmu dzirdējusi Šlesera kunga uzvārdu pieminam saistībā ar OIK,» atbild Muižniece. Kad atzīmēju, ka Šlesera biznesa partnera Andra Šķēles uzvārdu gan var atrast, viņa atbild — lai gan startējusi ar viņu vienā sarakstā, neesot Šlesera cilvēks.
Valaiņa un viņa piesaistītā eksperta Karnīša rakstītajā ziņojumā ir daudz izvērstāka analīze par OIK ieviešanu, tajā skaitā cits skatījums uz vēsturiskajiem notikumiem. Tajos akcentēta pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa loma Enerģētikas likuma virzībā, esot ekonomikas ministram Aigara Kalvīša valdībā. Kariņš neesot izvērtējis mājsaimniecību maksātspēju «un lielu slogu uzlika tieši uz sabiedrības līdzfinansējumu», norādīts ziņojumā. Lai arī visu šo laiku ZZS ir bijusi valdību locekle un ekonomikas ministra amatā bijusi arī Dana Reizniece-Ozola, pašas ZZS loma OIK ieviešanā gan netiek iztirzāta.
Valainis skaidro, ka ziņojumā ar ekspertu esot izcēluši «tikai galvenos posmus», bet svarīgākais esot secinājums, ka neviens nav vainīgs pie OIK, jo visi, kas bijuši amatos, to virzījuši.
Līdzīgi kā komisijas ziņojumā, arī Valainis aicina izbeigt esošo atbalsta modeli un izstrādāt jaunu, tāpat mudina intensificēt valsts atbalsta saņēmēju kontroli, bet ieņēmumus no CO2 emisijas kvotu pārdošanas nodot atpakaļ atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalsta sistēmai. Tikmēr Nemiro norāda, ka jautājumu risina. «Ekonomikas ministrijai manā vadībā ir politiskā griba un apņemšanās tiesiskā un valstiski atbildīgā veidā beidzot sakārtot ierūsējušo un uzpūsto OIK sistēmu, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmējiem,» rakstiskās atbildēs Ir pauda ministrs. Ministrija šobrīd izstrādājot detalizētu piedāvājumu OIK kā patērētāju maksājuma atcelšanai no 2021. gada.
Jauni kontrolētāji
Kamēr OIK atcelšanas jautājums tālāk par vēlēšanu solījumiem un komisijas rekomendācijām pagaidām nav pavirzījies, būtiskas pārmaiņas šogad notikušas obligātā iepirkuma uzņēmēju kontrolē. No 1. janvāra šos pienākumus no Ekonomikas ministrijas pārņēmusi tās pārraudzības iestāde — Būvniecības valsts kontroles birojs.
Birojā žurnālu Ir informēja, ka jaunās funkcijas veikšanai iestādei atvēlēti papildus 1,2 miljoni eiro. Enerģētikas politikas administrēšanai birojā izveidotas papildu 30 štata vietas, un pašlaik cilvēki tiek pieņemti darbā. Lielākais izaicinājums būšot izveidot efektīvu uzraudzības sistēmu, nodrošinot, ka valsts atbalstu saņem tikai tādas stacijas, kas atbilst noteiktajām prasībām.
Taču viens apstāklis biroja atbildēs Ir gan raisa bažas — gadā birojs fiziskās pārbaudēs plāno apmeklēt aptuveni 50 elektrostacijas. Tas nozīmē, ka visu 350 elektrostaciju pārbaudei klātienē jaunajai kontroles institūcijai būs nepieciešami vairāki gadi.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi
OIK jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole.
Enerģētikas politika nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta.
Izpildvara situācijā ar OIK izveidi ir rupji ignorējusi valsts pārvaldes principus un sabiedrības interešu aizsardzību.
Rekomendē Saeimai pieņemt deklarāciju, kurā norādīt, ka atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi ir bijuši pārspīlēti un Latvijas situācijai neatbilstoši.
Iesaka Saeimai uzdot Ekonomikas ministrijai nekavējoties izstrādāt tiesību normu, ar kuru atceļ OIK sistēmu, ievērojot, ka likuma atcelšana neietekmēs jau noslēgtos līgumus, kā arī gadījumus, kad atbilstoši tiesiski saņemtai atļaujai jau ir veiktas būtiskas un neatgriezeniskas investīcijas.
Jāpastiprina kontrole pār esošajā sistēmā iesaistīto uzņēmumu darbību, jāmazina kontrolējošo institūciju sašķeltība.
Jāizstrādā enerģijas tirgus stratēģija.
Jāizstrādā tiesiskais regulējums lobēšanai.
Jāizveido pilnvērtīga augstākās izglītības iestāde iekšlietu sistēmas speciālistiem.
The post Neviens nav vainīgs appeared first on IR.lv.