2016. gada referenduma mokošās sekas turpināsies vēl ilgi
Cilvēki parlamenta priekšā līksmo, pār pūli plīvo Anglijas Svētā Jura karogi ar sarkano krustu uz balta lauka, bet zem kājām tiek mīdīts Eiropas Savienības zilais karogs. Daudziem noteikti sajūta tāda, it kā Lielbritānija nokratījusi Briseles važas un jau pacēlusi buras, lai brīvi aizpeldētu sapņu tālē. Bet, tāpat kā 31. janvārī skanošais Bigbena zvans bija tikai ieraksts, jo īstais slavenā torņa pulksteņa mehānisms tiek remontēts, arī ilgi gaidītā Brexit diena ir vēl tālu no pilnvērtīgas Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Patiesībā praktiski nekas vēl nav mainījies, ja neskaita Eiropas Parlamenta deputātu pilnvaru beigšanos un faktu, ka britu premjerministrs vairs nepiedalīsies ES samitos. Kuģis vēl aizvien ir pietauvots pie mola — Lielbritānija pārejas perioda laikā ir ES vienotā tirgus dalībniece ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem, un tagad tikai sāksies sarunas par nākotnes attiecībām, uz kuru fona iepriekšējos trīsarpus gadus ilgusī mocīšanās ar līgumu par izstāšanos varētu sākt šķist kā patīkama pastaiga pa saulainu liedagu.
Lai cik bieži Lielbritānijas premjerministrs atkārtotu savu mantru Let’s get Brexit done («Novedīsim Brexit līdz galam»), šobrīd šajā ceļā sperti tikai paši pirmie soļi, un neviens nezina, kāds tas solītais «gals» varētu izskatīties.
Diemžēl vēl aizvien pastāv «cietā» Brexit risks — iespēja, ka Lielbri-tānija varētu izstāties no ES kopējā tirgus bez jaunas vienošanās par tirdzniecību un citām ekonomiskajām attiecībām, kas nozīmētu pēkšņu muitas pārbaužu parādīšanos uz robežas, nopietni apgrūtinātu darbu uzņēmumiem, kuri paļaujas uz ātru preču piegādi no kontinenta uz Lielbritāniju, un varētu pat izraisīt pārtikas un medikamentu deficītu Lielbritānijā, par ko Brexit krīzes uzliesmojumā pagājušā gada pavasarī daudzi satraucās. Nav izslēgts, ka šāda nevajadzīgi destruktīva rezultāta iespējamība šobrīd ir pat lielāka nekā pirms gada. Tolaik premjerministre vēl aizvien bija Terēza Meja, kura, par spīti pastāvīgajai izdabāšanai ideoloģiski nelokāmajam breksitistu mazākumam savā partijā, centās darīt visu, lai mazinātu izstāšanās procesa kaitējumu savai valstij.
Šobrīd valdību vada pavisam cita rakstura cilvēks Boriss Džonsons, kuram ir pilnīgi vienaldzīgas savas rīcības faktiskās sekas, ka tik viņš spēj saglabāt savu amatu.
Izstāšanās līgumā rakstīts, ka vienošanās par jaunajām attiecībām jāpanāk līdz 2020. gada 31. decembrim. Taču jau no paša sākuma ES līderi teikuši, ka netic iespējai tik īsā laikā vienoties par jaunām attiecībām starp tautsaimniecībām, kuras 47 gadu laikā stingri saaugušas kopā gandrīz visos ekonomikas laukos. Sarunas par ES brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, kas skāra daudz šaurāku attiecību loku, ilga piecus gadus.
Džonsons tādām praktiskām, nopietnām lietām uzmanību nepievērš. Galvenais ir šo lietu «novest līdz galam». Visam jābūt nokārtotam līdz gada beigām, un Džonsons pat panācis attiecīga (lielā mērā simboliska) likuma pieņemšanu parlamentā. Viņa finanšu ministrs savukārt paziņojis, ka Lielbritānija netaisās ievērot ES noteikumus saviem ražojumiem. Tas automātiski nozīmētu sarežģītākas procedūras preču vešanai pāri robežai un jau izsaucis protestus no britu autoražotājiem, lauksaimniekiem un citām nozarēm. Britu industrijas konfederācijas vadītāja norādījusi, ka vienoti standarti padara britu uzņēmumus konkurētspējīgākus un nodrošina papildu darbavietas, savukārt Ēdienu un dzērienu federācija norāda — bez vienotiem standartiem pieaugs pārtikas cenas.
Taču Džonsona valdību nebiedē pašas radītās problēmas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, un neoficiāli tā jau sākusi runāt par pilna apjoma muitas kontroles ieviešanu uz robežas no 2021. gada 1. janvāra.
Daži min, ka tas ir tikai blefs no Džonsona puses, lai stiprinātu savas pozīcijas gaidāmajās sarunās ar ES. Re — mums tas līgums nemaz nav vajadzīgs, varam bet tā iztikt! Taču šāda pēkšņa attiecību pārraušana būtu daudz sāpīgāka Lielbritānijai nekā ES. Eksports uz ES veido 12% no Lielbritānijas IKP, turpretim eksports uz Lielbritāniju ir tikai ap 3% no ES IKP. Turklāt ekonomiskās problēmas vissmagāk skartu tieši tās Anglijas daļas, kuru atbalsts nodrošināja Konservatīvajai partijai uzvaru pērnā decembra vēlēšanās — jau gadiem stagnējošos Anglijas ziemeļu industriālos reģionus.
Taču šo cilvēku labklājība Džonsonam maz rūp. Pēdējo gadu notikumi Lielbritānijā kārtējo reizi apliecina — visefektīvākais veids, kā iegūt neapmierinātu cilvēku atbalstu, ir viņus pārliecināt, ka par visām viņu nelaimēm atbildīgs kāds svešais ļaundaris.
Breksitisti ļoti veiksmīgi padarījuši «Briseli» par visu Anglijas sociālo un ekonomisko problēmu vaininieci. Premjerministra krēslā sēžot, Džonsonam ir vēl plašākas iespējas ar šo šausmu stāstu biedēt vēlētājus. Tā kā Brexit atbalstītāji pārsvarā ir angļi, vajadzības gadījumā viņu dusmas varēs vērst arī pret skotiem un īriem — ka tie nodevīgi cenšoties turēties pie Briseles.
Brexit vēl ne tuvu nav galā. Ar to saistītās mokas turpināsies vēl ilgi.
Komentārs 140 zīmēs
Ne tikai ABLV. Kratīšanas četrās Latvijas bankās, aizturēti divi cilvēki saistībā ar naudas atmazgāšanu caur Deutsche Bank
Tagad strādās idejas vārdā? ASV sankciju dēļ pret tās priekšsēdētāju Lembergu partijai Latvijai un Ventspilij
aizvērts bankas konts.
No meliem atkarīgais. Ar koronavīrusu saistīta naida runa likusi policijai aizturēt jau par viltus ziņu izplatīšanu apsūdzēto Niku Endziņu.
The post Viltus zvans appeared first on IR.lv.