Brexit beidzot notiek — vai ir pamats satraukumam par Latvijas kokrūpniecības eksporta nākotni?
Slavenais teiciens Keep calm and carry on tika radīts 1939. gadā, lai uzmundrinātu britu sabiedrību, kurai, gatavojoties Otrajam pasaules karam, bija sašļukusi dūša. Vēstījums gaužām vienkāršs: pretinieks to vien gaida, lai paredzamo grūtību priekšā mēs zaudētu cīņassparu, tādēļ mūsu pareizā atbilde ir saglabāt mieru un turpināt darīt visu ierasto.
Kādēļ šis teiciens, manuprāt, vislabāk raksturo Latvijas un Eiropas kokrūpniecības noskaņojumu attiecībā uz Brexit? Ne tikai tāpēc, ka tas ir pats saprātīgākais, ko šādos neskaidrības apstākļos darīt, bet arī tāpēc, ka šim teicienam nebija gandrīz nekādas lomas sabiedrības omas uzlabošanā Otrā pasaules kara laikā (sadrukātie 2,5 miljoni skrejlapu netika izplatīti, un 1940. gadā papīra deficīta apstākļos lielākā daļa tika pārstrādāta makulatūrā), bet tas kļuva populārs 2008. gada globālās recesijas laikā.
Kopš Lielbritānijas 2016. gada referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības daudz runāts par tā ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Pēc ilgām un mokošām diskusijām beidzot ir skaidrs, ka šā gada 31. janvārī Lielbritānija tiešām pamet ES, taču šīs izstāšanās praktiskās sekas ekonomikā joprojām ir sarunu priekšmets un turpināsies šogad.
Šķiršanās pieredze katram ir sava. Dažādas nozares var saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tāpēc gaidāmās Brexit sekas šajā rakstā esmu aplūkojis ļoti šauri — tikai no Latvijas kokrūpniecības skatpunkta. Tomēr varbūt šis skatījums arī kādam citam liksies interesants un derīgs.
Lielbritānija ir sestā nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnere, un no visa kopējā Latvijas preču eksporta uz Lielbritāniju divas trešdaļas ir saistītas tieši ar koksnes produktiem. Savukārt Latvijas meža nozarei Lielbritānija ir pati nozīmīgākā ārējās tirdzniecības partnere, jo kopumā tur tiek realizēta aptuveni piektā daļa no eksporta tirgiem saražotās produkcijas. Atsevišķu koksnes produktu tirgus Lielbritānijā pārsniedz pat trešdaļu no to ārējās tirdzniecības. Šo ekonomisko rādītāju dēļ nemiers par Brexit procesu ir vairāk nekā pamatots.
Var uzdot trīs kontroljautājumus.
Pirmais: kādam nolūkam tiek pirkti koksnes produkti, un vai to lietošanas paradumi pēc Brexit varētu mainīties? Aptuveni divas trešdaļas eksporta veido koksnes būvmateriāli, kurus izmanto galvenokārt dzīvojamo platību celtniecībā. Gan britu uzvedība pēc Brexit referenduma, gan prognozes tuvākajiem gadiem dod cerības, ka būvniecības apjoms nesamazināsies. Pastāv pat indikācijas, ka koksnes būvmateriāliem svarīgās celtniecības nišas (privātmājas, mazstāvu dzīvokļu ēkas u. c.) varētu piedzīvot izaugsmi.
Otrais: apzinoties, ka koksnes patēriņš nesamazināsies, jāizvērtē risks, ka ar ievedmuitas barjerām varētu tikt veidots protekcionisms par labu vietējiem ražotājiem. Taču arī šajā ziņā esam drošībā: 95% produktu, ko realizējam Lielbritānijā, ekonomisku iemeslu dēļ tiek ražoti apmēram 150 km rādiusā ap mežu, turklāt Lielbritānija nav bagāta ar mežiem un patēriņam pati spēj saražot ne vairāk kā trešdaļu no skujkoka būvmateriāliem. Vienkāršots secinājums — Lielbritānija ir importatkarīga.
Trešais jautājums: vai Latvijas produkciju var aizstāt ar citā valstī saražoto? Latvija ir otrā lielākā (pēc Zviedrijas) skujkoka būvmateriālu piegādātāja. Protams, teorētiski to var aizstāt, it īpaši, piemērojot dažādu ievedtarifu politiku. Te mūs pasargā ES: Lielbritānija nedrīkst piemērot atšķirīgu ievedmuitu, piemēram, pret Zviedriju un Latviju. Turklāt jau šobrīd ne tikai ES valstīs, bet arī citās pasaules valstīs ražotajiem skujkoku masīvkoka būvmateriāliem ir 0% ievedmuita, un viss liecina, ka tā būs arī turpmāk. Tātad, ja kanādieši gribētu izkonkurēt latviešus un zviedrus, nekas to nav traucējis mēģināt arī pirms Brexit. Neliels izņēmums ir koksnes plātnes, piemēram, bērza saplāksnis un OSB, kam gan ievedmuita tiks izlīdzināta ar pārējo pasauli.
Kādēļ mums tomēr nepieciešams sevi suģestēt ar britu slaveno teicienu? Vienkārši runājot, ir pārāk daudz nezināmā, tāpēc vismaz īstermiņā ir gaidāms lielāka vai mazāka mēroga haoss. Es rakstu šo sleju dažas dienas pirms Lielbritānijas izstāšanās no ES un zinu tikai tik daudz, ka pārejas periodā uz robežas nekas nemainīsies. Mācoties no Brexit pieredzes — kurš gan var droši apgalvot, ka pārejas periods beigsies 2020. gada nogalē? Tā kā tirdzniecības līgumu sarunās paiet gadi, vai tiešām ticam, ka tirdzniecības līgums starp ES un Lielbritāniju tiks noslēgts šogad? Turklāt jāatceras, ka robeža starp Lielbritāniju un ES nav tikai Lamanša šaurums, bet arī Rīgas, Ventspils un Liepājas osta tajā brīdī, ja kuģis taisnā ceļā dodas uz ostu Lielbritānijā. Vai mēs paši būsim izpildījuši mājasdarbus, piemēram, nodrošinājuši pietiekamu muitas kapacitāti?
Tāpēc mums atliek saglabāt mieru un turpināt iesākto.
* Saglabā mieru un turpini! — angļu val.
The post Keep Calm and Carry On* appeared first on IR.lv.