Britu eiroskeptiķu likumdevēju vidū Tuska priekšlikumi nav spējuši mazināt šaubas
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdien piedāvājis Londonai piekāpšanos prasītajās Eiropas Savienības (ES) reformās pirms plānotā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā, ziņo LETA/Reuters.
"Būt vai nebūt kopā, tāds ir jautājums," izmantojot slaveno Viljama Šekspīra frāzi, tviterī paziņoja Tusks, atklājot savus ierosinājumus Lielbritānijai.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons jau atzinis, ka Tuska piedāvājums iezīmē lielas pārmaiņas, tomēr piebildis, ka vēl ir daudz darāmā pirms vienošanās panākšanas.
Priekšlikumi, kas tika apspriesti starp Londonu un Tuska biroju, ir atbilde uz Kamerona četrām lielajām reformu prasībām konkurētspējas, suverenitātes, sociālās drošības un ekonomiskās pārvaldības jomās.
Tomēr britu eiroskeptiķu likumdevēju vidū Tuska priekšlikumi nav spējuši mazināt šaubas un pat vairāki Kamerona tuvākie atbalstītāji skaļi apšaubījuši, vai ar to būs gana.
Kamerons ir solījis līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts turpmāko dalību ES. Viņš ir solījis atbalstīt palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.
Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eirozonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības nepiedalīties "aizvien ciešākas savienības" veidošanā un sociālā atbalsta samazināšanu imigrantiem no citām ES dalībvalstīm.
Par vispretrunīgāk vērtētajām tiek uzskatītas tieši prasības par sociālā atbalsta samazināšanu migrantiem no ES dalībvalstīm, arī strādājošajiem imigrantiem. Šī prasība tika uztverta kā apdraudējums darbaspēka kustības brīvībai, kas ir viens no ES lolotākajiem sasniegumiem.
Tuska ierosinājumos Londonai teikts, ka šīs tiesības var ierobežot, ja tas nepieciešams sabiedrības drošības vai veselības labad.
Ierosinājumi paredz "drošības mehānisma" izveidošanu, lai tiktu galā ar lielo un ieilguši darba meklētāju pieplūdumu Lielbritānijā no citām ES valstīm. Tas ļautu valstij ierobežot sociālo atbalstu strādājošajiem imigrantiem līdz četriem gadiem. Tiesa, šim priekšlikumam nepieciešams pārējo ES valstu atbalsts un vēl nav skaidrs, cik ilgi Lielbritānijai būtu šādas tiesības.
Runājot par "aizvien ciešākas savienības" principu, Tuska priekšlikumos norādīts, ka atsauce uz šo konceptu ES līgumos nav ekvivalents politiskās integrācijas mērķim.
Tuska priekšlikumos ietilpst arī tā dēvētās sarkano kartīšu sistēmas ieviešana, kas dotu dalībvalstu parlamentiem tiesības nobloķēt vai labot Briseles likumdošanas iniciatīvas. Tam būtu nepieciešama 55% vai vairāk dalībvalstu apvienošanās.
Ekonomiskās pārvaldības jomā Tuska priekšlikumos ir ņemtas vērā arī Londonas bailes, ka vēl lielāka eirozonas integrācija, kurā Lielbritānija neietilpst, varētu kaitēt tās interesēm.
Tuska dokumentā teikts, ka eirozonas tiesību normas ņems vērā zonā neietilpstošo valstu tiesības un saistības un neradīs barjeras tirdzniecībai.
Paredzēts arī, ka ārkārtas pasākumi, kas veikti eirozonas stabilizēšanai, neradīs papildu finansiālo slogu valstīm, kuras neietilpst eirozonā.
Attiecībā uz konkurētspēju Tuska priekšlikumi paredz stiprināt ES iekšējo tirgu, īstenojot "aktīvu un ambiciozu" tirdzniecības politiku.
Tuska priekšlikumi tagad tiks apspriesti ES dalībvalstu vidū un nākamajā ES samitā 18. un 19.februārī.
Ja ES dalībvalstis tos apstiprinātu, tie stātos spēkā brīdī, kad Lielbritānija referendumā nobalsotu par palikšanu ES.
Tuska ierosinājumi neprasa izmaiņas ES līgumos, kas, visticamāk, būtu garš un sarežģīts process.