Makronam var būt kļūdainas atbildes, bet nav apejams viņa uzdotais jautājums
Mana komisija būs ģeopolitiska komisija, teica jaunā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kad iepazīstināja ar tās sastāvu septembrī.
1. decembrī fon der Leienas komisija stājās amatā, un jau pirmajā darba dienā jaunā prezidente demonstrēja savu globālo skatienu ar telefona zvaniem Ķīnas, Dienvidkorejas, Turcijas, Indonēzijas un Austrālijas līderiem. Tagad viņai būs jāpierāda, ka šiem vārdiem seko arī darbi.
Kā bijušajai Vācijas aizsardzības ministrei fon der Leienai, iespējams, ir dziļāka izpratne par starptautiskajām varas spēlēm nekā vairākiem iepriekšējiem komisijas vadītājiem, kuru intereses un pieredze daudz lielākā mērā saistījās ar iekšpolitiku un ekonomiku.
Agrāk tieši tāda pieeja Eiropai arī bija vispiemērotākā. Ērti iekārtojusies zem ASV «kodollietussarga», Vecā pasaule varēja mierīgi nodarboties ar savas labklājības celšanu un kontinenta integrāciju vienotā ekonomiskā un juridiskā telpā, daudz neraizējoties ne par rupja spēka pielietošanas draudiem sev, ne tā izmantošanu pret citiem. ES lepojās ar savu «maigo varu», un amerikāņu politologs Roberts Kagans rakstīja, ka «amerikāņi ir no Marsa, bet eiropieši — no Venēras».
Tie laiki ir pagājuši. Krievijas gatavība okupēt kaimiņvalsts teritoriju, Tuvo Austrumu konfliktu dotais impulss terorismam un bēgļu plūsmām, Ķīnas pakāpeniski augošā politiskā un ekonomiskā ietekme rada satraucošu fonu būtiskajām izmaiņām ASV un Eiropas attiecībās. Visus ASV sabiedrotos ārkārtīgi tramīgus padarījis prezidents Tramps, kura tvīti pēkšņi var kļūt gandrīz vai par masu iznīcināšanas līdzekļiem, tomēr būtu kļūdaini uzskatīt, ka cits Baltā nama iemītnieks atjaunos mums agrāko idilli. Vienalga, kas būs prezidents, Amerika no Eiropas prasīs lielāku atbildību par aizsardzības nodrošināšanu un būs gatavāka izmantot elkoņus, lai aizstāvētu savas īstermiņa ekonomiskās intereses.
Pieprasījums pēc ģeostratēģiska redzējuma aug arī pašas Eiropas iekšienē. Visasāk to nesen izteica Francijas prezidents Makrons intervijā The Economist, ka Eiropa atrodoties «bezdibeņa malā». Ja ES «nespēs par sevi domāt kā par globālu varu, tā pazudīs». Lai nodrošinātu, ka viņa teiktais netiek ignorēts, Makrons vēl iemeta skandalozo frāzi, ka NATO «smadzenes ir mirušas».
Tādus izteicienus nevar uzskatīt par konstruktīviem laikā, kad ASV prezidents vairākkārt apliecinājis savu skeptisko attieksmi pret aliansi, kura vēl aizvien nodrošina mieru un stabilitāti lielākajā Eiropas daļā. Turklāt daudzas Makrona konkrētās politiskās iniciatīvas — nesen uzplaukusī vēlme draudzēties ar Krieviju, veto uzlikšana ES iestāšanās sarunu sākšanai ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju — Eiropu nevis stiprina, bet gan grauj tās ietekmi un vienotību. Par to viņš no kolēģiem arī dabūjis pa pirkstiem. «Es saprotu tavu vēlmi sakratīt politisko vidi,» banketā par godu Berlīnes mūra krišanai viņam teica Vācijas kanclere Merkele, «taču man apnicis savākt lauskas. Atkal un atkal man jāsalīmē tevis sašķaidītās tasītes, lai mēs varētu apsēsties un kopā iedzert tēju.»
Atbildes Makronam var būt kļūdainas, tomēr nav apejams viņa uzdotais jautājums — kā Eiropa nosargās savu drošību pasaulē, kurā sāk ļodzīties Pax Americana jeb Amerikas nodrošinātā kārtība?
Militārajā laukā EK lielu lomu nespēlē, tomēr ir citas jomas, kurās komisija var mērķtiecīgāk rīkoties, lai nodrošinātu ES stratēģiskās intereses. Eiropas Savienībai — pasaules lielākajam tirgum — ir daudz sviru, kā ietekmēt citas valstis un reģionus. Jau iepriekšējās komisijas laikā konkurences komisāre Vestagere kļuva par sava veida globālo policistu lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuriem no Vašingtonas regulatoriem nav bijis sevišķi jābaidās. Jaunajā komisijā viņas pilnvaras digitālajā jomā būs plašākas. Pagājušajā nedēļā Sabīne Vejande (Sabine Weyand), EK tirdzniecības ģenerāldirektorāta vadošā ierēdne, paziņoja, ka ES izmantos tirdzniecību kā vienu no ieročiem savā ārpolitikas arsenālā un nesekos tikai «ekonomiskajai loģikai».
Komisijas iespējamo darbu sarakstu varētu turpināt, tomēr uzreiz jāatzīst, ka vienotas stratēģiskas vīzijas izstrāde un realizācija Eiropai ir smags uzdevums. Vieglāku to nepadarīs mērķis, kuru fon der Leiena ierakstījusi kā pirmo savā programmā — «zaļais kurss Eiropai». Viņa cer samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par krietni vairāk nekā pašreizējos plānos paredzētajiem 40% līdz 2030. gadam un nodrošināt, ka līdz 2050. gadam ES ir klimatneitrāla. Jau tagad klimata politika un ar to saistītās augstākas cenas fosilajiem enerģijas avotiem Eiropā kļūst par strīdus ābolu starp laukiem un pilsētām, austrumiem un rietumiem. Tik ambiciozu mērķu panākšana bez paralizējošām politiskām kolīzijām prasīs no fon der Leienas lielu politisku veiklību, spēku un izturību.
Par pēdējo gan droši vien nav jāuztraucas. Fon der Leiena ir neatlaidīga strādātāja. Tā vietā, lai Briselē īrētu vai pirktu sev mājvietu, viņa blakus savam birojam EK galvenajā ēkā ir iekārtojusi 25 kvadrātmetru dzīvojamo telpu. Krīzēm viņa jau ir gatava.
Komentārs 140 zīmēs
Atkal tie ziemeļnieki! Starptautiskajos PISA izglītības reitingos Latvijai viduvēji rezultāti, Igaunijai — labākie Eiropā.
Sit, tātad mīl? Koalīcija nav gatava atsaukties uz Eiropas Parlamenta aicinājumu ratificēt Stambulas konvenciju pret vardarbību ģimenē.
Cenas krīt! Pateicoties Latvijas, Igaunijas un Somijas vienota tirgus izveidei, nākamgad dabasgāzes tarifs būs zemākais pēdējo desmit gadu laikā.
The post Leienas izaicinājums appeared first on IR.lv.