Līdzīgi Prāta vētrai, arī Kraupšu ģimenei brīvdienas ir viņu laimīgās dienas, jo tad var doties uz laukiem — ziema vai vasara, sniegs vai lietus. Laukos visas ēdienreizes tiek baudītas pie kopēja galda, un sarunas šaudās no viduslaiku karaļiem līdz papagaiļiem
Mēs tiekamies viņu Rīgas dzīvoklī tieši uz vakariņām. Darbu sadalījums uzreiz skaidrs — uzņēmējs Nauris Kraupša ir ģimenes šefpavārs, bet viņa sieva Zane ir pavāra palīdze un atbildīgā par galda klājumu, kuram pat ikdienā jābūt skaistam. Galdā vienmēr ir sveces, ziedi un skaisti trauki. Kristera (14) un Annijas (11) uzdevums pagaidām ir ēst un slavēt. Vecāki uzskata, ka bērniem jāsāk piedalīties ēst gatavošanā tad, kad viņi par to izrāda interesi, nevis piespiedu darbaudzināšanas kārtā.
«Mēs esam mājās ēdēji un mājas ēdiena piekritēji. Pašu gatavotais vienmēr ir garšīgāks un labāks. Uz restorāniem ejam reti, tikai īpašos gadījumos,» stāsta Zane. Protams, bērniem kārojas burgerus, kebabus un frī kartupeļus, bet to visu Nauris var pagatavot pats. Viņam ir vairākas firmas receptes, kas pusaudžiem iet pie sirds. Piemēram, lipīgie vistu spārniņi, tītara filejas nageti un lazanja, kuras recepte noskatīta žurnālā Ilustrētā Zinātne Junioriem — vienkārša un izcila (piemēram, bešamela mērces vietā izmanto svaigo biezpienu jeb tā saukto mājas sieru). Ikdienā Nauris mēdz eksperimentēt un pagatavot ko neparastu, bet svētkos gan vienmēr tiek celta godā zelta klasika: rasols, cepetis, sautēti skābie kāposti.
Pēdējie ir šīs mājas leģenda. Zanes mammai bijusi sava īpašā pasaulē garšīgāko kāpostu recepte. «Mēs, abas meitas, to tā arī nepierakstījām, jo jaunībā visiem liekas, ka mammas dzīvos mūžīgi. Domājām, ka kāpostu noslēpums ir devies viņai līdzi aizsaulē. Bet izrādījās, ka Nauris klusiņām asistējis mammai virtuvē un vienīgais recepti iegaumējis.» Tagad visi tos sauc par Naurīša kāpostiņiem, jo viņš ir noslēpuma mantinieks.
Henrijs V un papagailis
Ģimenes ēdienkarte nedēļas gaitā ir iepriekš zināma. Pirmdienas un otrdienas ir zupu dienas. Trešdienas un ceturtdienas — pamatēdienu dienas. Piektdienas oficiāli pasludinātas par fast food dienām, kad bērni vakariņās drīkst izvēlēties pasūtīt uz mājām picas, suši vai kebabus. Bet sestdiena un svētdiena vienmēr un visos gadalaikos tiek aizvadīta lauku mājā Liepupes pusē. Tad ģimene visas ēdienreizes bauda kopā.
Brokastot ir atļauts pidžamās. Sliktā laikā viņi augu dienu gatavo ēst un skatās filmas. Pie galda apspriež to, ko skatījušies. Piemēram, Anglijas karaļa Henrija V likteni. Bērni ir pietiekami lieli, lai sarunas par vēsturi viņiem šķistu interesantas.
Citas sarunas vijas ap dažādām atmiņām par vecāku un bērnu bērnību. Piemēram, ir stāsts par Annijas piedzimšanu. Kristeram bija trīs gadi, kad vecāki devās uz slimnīcu un teica, ka pārvedīs māsiņu. Bet zēns ir pārklausījies vai arī sadzirdējis vēlamo — ka viņam atvedīs mašīnu. Kad mājās pārvesta māsiņa, nevis mašīna, Kristers bijis satriekts un raudājis vairākas dienas. Savukārt Annija stāsta, ka viņa kā bēbis esot daudz brēkusi un vienīgais veids, kā meiteni nomierināt, bijis Prāta vētras mūzikas atskaņošana.
Kraupšu ģimenes locekļi ir arī suns un kaķis, tāpēc sarunas pie galda nereti aizvirzās pie mājdzīvniekiem. Slavenākais stāsts ir par Naura bērnības papagaili. Tas bijis maziņš, ļoti gudrs papagailītis. Pratis runāt, piemēram, paziņot, ka grib ēst. Viņam garšojis alus. Mazais nekauņa smuki uztupies uz glāzes malas un kāri baudījis zeltaino dziru. Vasarās Naura ģimene devās uz vasarnīcu, kur papagailis regulāri aizlaidās brīvsolī. Visu dienu kaut kur dauzījās apkārt pa mežu, kas zina, pie kādiem kaimiņiem vai meža zvēriem ciemojās. Nabaga ģimene vienmēr uztraucās, gāja mežā ar papagaiļa būrīti rokās un sauca, sauca… No putna ne miņas! Pret vakara pusi šis vienmēr ieradies pats un paziņojis, ka grib ēst. Iedzēris alu un licies gulēt.
Reiz vasarnīcā būris stāvējis uz grīdas. Tajā ielīdusi pele — viena no daudzajām ložņām, kas vasaras beigās ieceļo cilvēku mājās. Papagailis tā pārbijies, ka nomiris ar sirdstrieku.
Sveiciens tētim!
Daudzas receptes nākušas no Naura un Zanes vecākiem vai vecvecākiem. «Omīte pīrādziņus cepa tā», «mamma pirms Jaunā gada vienmēr brauca uz Rīgas Centrāltirgu pēc karpas», viņi stāsta bērniem un atgādina paši sev.
Gan laukos, gan Rīgā sienas rotā ģimenes fotogrāfijas vairākās paaudzēs, lai bērni zina, kā izskatījās viņu priekšteči un atceras par piederības izjūtu. Kad žurnāla fotogrāfe Ieva nospiež kameras slēdzi, viņi visi sauc: «Sveiciens tētim!» Ar to domāts Zanes tētis Edmunds, kurš ir liels žurnāla Ir cienītājs un ilggadīgs, uzticams abonētājs. To, ka visa ģimene būs redzama žurnālā, viņi turējuši stingrā slepenībā, lai tētim tiek kārtīgs pārsteigums.
Tītara filejas nageti
Tītara filejas sagriež nagetu izmēra gabalos. Iemarinē sojas mērcē, kam pievienots mazliet cukura, maltas saldās paprikas un nedaudz baltvīna etiķa vai citrona sulas. Pēc 15 minūtēm gaļas gabaliņus nosusina. Apviļā vispirms miltos, tad sakultās olās, visbeidzot rīvmaizē, kurā iejaukta šķipsna sāls. Pannā uzkarsē kukurūzas eļļu tik daudz, lai tā nagetiem būtu līdz «viduklim». Fritē no abām pusēm, pirms pasniegšanas patur uz papīra dvieļa, lai notecinātu lieko eļļu.
The post Laimīgās dienas appeared first on IR.lv.