LNT un TV3 apvienošana apdraud Latvijas drošību
Mediju politika Latvijā mētājas starp paziņojumiem par nepieciešamību stiprināt informatīvo telpu informatīvā kara apstākļos un politiķu mēģinājumiem šo telpu pašiem kontrolēt. Rezultātā pašlaik, kad notiek sen paredzamais pavērsiens — LNT kanāla likvidēšana un žurnālistu pārcelšana uz TV3 —, atbildīgie par informatīvās telpas sargāšanu spēj tikai atražot standarta retoriku par tās stiprināšanu.
Līdzās sabiedriskajiem medijiem Latvijā līdz šim bija divi stipri komerctelevīzijas ziņu dienesti — TV3 un LNT. Lai arī kāds būtu pārējais šo televīziju piedāvājuma klāsts (lielākoties draza — lēti seriāli un Krievijā ražotas skatītāju debilizēšanas izrādes par «ekstrasensiem» un «attiecībām»), to ziņu raidījumus veidoja profesionāļu komandas, kuru piedāvātā kvalitāte var būt paraugs arī sabiedriskajai televīzijai. Šo telekanālu īpašnieku sen prognozētais lēmums apvienot abas televīzijas, par ko All Media Baltics paziņoja 8. novembrī, uzjundīja tikpat prognozējamās bažas, ka divu labu ziņu dienestu vietā paliks tikai viens.
Jau tas vien būtu nopietns trieciens ziņu un viedokļu dažādībai. Divu stipru konkurentu apvienošana mazinātu žurnālistikas kvalitāti un publisko diskusiju telpu.
Taču nebija ilgi jāgaida, lai rastos nopietns jautājums, vai reorganizācijas mērķis līdzās saprotamām biznesa interesēm — optimizēt nerentablo LNT — nav arī TV3 ziņu redakcijas sagraušana kā nākamais posms politbiznesmeņu cīņā par Latvijas ziņu telpas pakļaušanu vai vismaz degradēšanu.
Brīdinājumu «sarkanās gaismas» sāka mirgot uzreiz pēc AMB paziņojuma par LNT reorganizēšanu. Kādēļ, ja nodomi ir vislabākie, bija jāsūta Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei «pozitīvas» tēzes, ko un kā paziņot par šo lēmumu? Kāpēc AMB pīāristi iedomājās, ka padomes locekļiem var kā saviem darbiniekiem nolikt priekšā tekstu, kā publiski jārunā par uzņēmuma lēmumiem?
AMB arī pavēstīja, ka pēc reorganizācijas TV3 turpinās raidīt LNT žurnālistu veidoto raidījumu 900 sekundes, taču tieši šā raidījuma producente Dana France bija viena no pirmajām, kura saņēma darba uzteikumu. Un drīz pēc tam uzzinājām, ka apvienoto ziņu dienestu piedāvāts vadīt LNT raitajam runātājam Haraldam Burkovskim, kura raidījumu TOP 10 paredzēts slēgt.
Ja sākotnēji vēl varēja cerēt, ka divu labu ziņu dienestu vietā paliks vismaz viens labs, tad piedāvājumu Burkovskim vadīt šo vienu atlikušo var uzskatīt jau par manifestu, ka paredzēts iznīcināt arī TV3 ziņas. Burkovskis ir pieredzējis oligarhu apkalpotājs kopš vismaz 2010. gada, kad kopā ar toreizējo LNT līdzīpašnieku, «digitālgeitā» tiesāto Andreju Ēķi atbalstīja Šķēles un Šlesera politprojektu Par labu Latviju un kļuva par tā ruporu. Ir bijis arī bankas sabiedrisko attiecību seja, piedalījies komercreklāmās un darbojas konsultāciju biznesā. To nevar savienot ar žurnālistiku, pat ja viņam pašam šķiet, ka «saviem klientiem» politiķiem varot sniegt konsultācijas, bet pēc tam, «ja ir iemesls, es viņus varu arī kritizēt». Droši vien var, taču tikai tad, ja iemesls ir honorāri par konsultācijām.
Nav saprotams, kādēļ AMB vadītājiem lielie pārkārtojumi jāsāk ar jaunā apvienotā medija tēla sagraušanu, un var tikai minēt, kā mūsmāju oligarhi viņiem kompensētu TV3 kā nopietna ziņu veidotāja iznīcināšanu. Taču precedenti Latvijā ir bijuši, piemēram, Dienas pārdošana fasādes firmai 2009. gadā, kam sekoja laikraksta nonākšana ar dižblēžu trijotni saistītu ļaužu pārziņā un straujš noriets.
Vai Burkovskis kļūs vai nekļūs par TV3 iznīcinātāju, nopietns iemesls minējumiem par aizkulišu norunām ir arī fakts, ka AMB vadītāja Kristiana Antinga konsultante mediju apvienošanā ir pīāriste Elīna Dobulāne, kuru TV3 septembra sākumā nofilmēja apmeklējam Šķēles biroju Dzirnavu ielā, kad tur spietoja Rīgas atkritumu monopolizēšanai izveidotās Tīrīgas darboņi. Vai tāpēc Antinga darītais izskatās kā oligarhu birojos ieteikts?
Bijušais prezidents Zatlers savulaik nodēvēja mūsmāju oligarhus par Krievijas ietekmes aģentiem. Viņiem rūp tikai pašu kabata, taču rīcības sekas arī šajā reizē būtu nopietns apdraudējums valsts drošībai. Bet oligarhu gadu desmitiem akumulētās politiskās ietekmes «relikto starojumu» pašlaik, iespējams, vislabāk parāda valsts varas bezpalīdzība šāda apdraudējuma priekšā.
Valsts prezidents Levits mudināšot politiķus rīkoties un spriež, ka LNT likvidēšana esot arguments par labu valsts padomes izveidošanai. Premjerministrs Kariņš ir uzdevis kultūras ministram Puntulim iesniegt priekšlikumus informatīvās telpas stiprināšanai, bet ministrs nupat bija piedāvājis atklāti nodot mediju pārraudzību politiķiem. Ārlietu ministrija pieprasa NEPLP vērtēt, vai TV3 un LNT apvienošana ir likumīga, bet NEPLP turpina tiesāties ar TV3 par to, ka tā kritizējusi NEPLP. Politiķu cerības, ka NEPLP atzīs apvienošanos par likumam neatbilstošu, izskatās esam pēdējais salmiņš, pie kā tverties, kad nav citu līdzekļu, lai novērstu tūlītēju apdraudējumu informatīvās telpas un potenciāli valsts drošībai. Var izrādīties, ka ar to ir par maz un par vēlu.
Komentārs 140 zīmēs
Kā var nesolīt? Politikas būtība esot solīt vairāk, uzskata Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/P).
Sociālista ceļš. Trīskārtējais Bolīvijas prezidents Moraless aizbēdzis no valsts.
Baķka tuvojas! Baltkrievijas prezidents bija solījis, ka apmeklēšot Austriju un Latviju un otrdien jau ieradās Vīnē.
The post Telpas demolēšana appeared first on IR.lv.