Tā bija iespēja katram aptvert, ka notiekošajam ir lielāks mērogs. Un tā bija iespēja katram ieklausīties savas dvēseles dziļumos un ieraudzīt, ka notiekošajam ir plašāks mērogs un laukums, iespēja atkāpties no ļoti šaurajām interesēm – tā kontemplācijas skolotājs Juris Rubenis pēc 30 gadiem teic par 1989.gada 7. un 8.oktobrī notikušo krīzes situāciju LTF 2.kongresā. Rubenis, tolaik būdams jauns mācītājs, izglāba LTF no šķelšanās.
Intervijā žurnālam Ir Rubenis aicina novērtēt brīvības gados sasniegto, bet arī brīdina – padomju totalitārisma neizvērtēšana turpina kropļot jaunās paaudzes.
Vaicāts, kā mums šodien vērtēt VDK aģentu kartotēku, kurā var atrast arī vairākus atmodas laika līderu vārdus, Rubenis saka, ka tā ir ļoti sarežģīta tēma un katra cilvēka gadījumā ir savs stāsts. Vienmēr, runājot par šo tēmu, ir svarīgi spēt redzēt šo milzīgo cilvēku spektru, kuru vārdi atrodami aģentūras kartotēkā, uzskata Rubenis.
Taču viņam mūsdienu sarunā par VDK aģentiem pietrūkst vienas ļoti svarīgas lietas: “Mums būtu svarīgi saklausīt visā šajā kontekstā vienu noteiktu toņkārtu. Un tā toņkārta būtu apmēram tāda — žēl, tas bija slikti, un nav nekā, ar ko varam lepoties vai teikt, ka tas bija nieks. Tas bija smags un briesmīgs laikmets, kas kropļoja un mocīja cilvēkus, un daudzus piespieda darīt ko tādu, ko viņi citādi nebūtu darījuši. Daži to darīja ieinteresētības dēļ, daži — baiļu dēļ, daži šantāžas, daži — lai izglābtu citus, daži varbūt, lai tā aizsegā kaut ko, viņuprāt, labu darītu. Tāds ir bijis laikmets.
Taču mēs par šo laikmetu nevaram sacīt — vienkārši pāršķiram lapu! Svarīgi ar skumjām un nožēlu atzīt — tādi mēs bijām. Un tas nebija labi. Mēs nevaram neko labu teikt par sadarbību ar okupācijas režīmu. Lūk, šādas toņkārtas pietrūkst! Parasti publiskajā telpā skan vai nu — tas nekas nebija, tā rīkojās visi, vai — nē, mani apmelo, lieciet mani mierā! Ļoti, ļoti reti ieskanas šī paškritikas nots.”
Rubenis arī teic, ka mēs neesam izvērtējuši komunistiskās partijas lomu šajā totalirisma laikmetā: “Šīs ideoloģiski totalitārās organizācijas loma, kas bija noziedzīga pret cilvēka brīvību, pret cilvēku dzīvēm, viņu iespējām pašnoteikties vai izpaust sevi, nav izvērtēta.”
Viņš atgādina, ka “tas ir stāsts arī par to cilvēku personisko atbildību, kuri ieņēma augstus amatus kompartijā. Tas nenozīmē, ka vajadzētu sākt raganu medības, bet nav pareizi apgalvot, ka tas nebija nekas īpašs. Daži augsta ranga kompartijas funkcionāri joprojām pasniedz augstskolās”.
Visu interviju lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
The post Rubenis: Mēs nevaram vienkārši pāršķirt lapu pāri padomju totalitārismam appeared first on IR.lv.