Lai mazinātu atkarību no sponsoriem, plānots ievērojami palielināt valsts finansējumu partijām un samazināt ziedojumu apmēru. Taču labo ideju apdraud izpildījums — koalīcija nolēmusi dāsni finansēt sevi, nevis veicināt konkurenci un partiju nostiprināšanos
Ideja mazināt partiju atkarību no bieziem naudas makiem un to interesēm gaisā virmo jau daudzus gadus. Taču līdz reālai darīšanai nonāca tikai šovasar. Augustā valsts budžeta tapšanas laikā, jaunā Valsts prezidenta Egila Levita skubināti, politiķi pirmo reizi tam atrada arī naudu — 5,5 miljonus eiro. Summa gan bija lielāka, nekā sākotnēji tika uzskatīts par nepieciešamu, analizējot partiju ienākumus un izdevumus. Budžeta apspriešanā miljonu pārvirzīja sabiedriskajiem medijiem, bet 4,5 miljoni palika mērķim jau no nākamā gada būtiski mainīt partiju finansēšanas ekosistēmu.
«Likumprojekta būtība — tiek noteikta finansēšana, kas ir adekvāta tam, kā partijas var darboties un uzturēt savu attīstību,» valdības sēdē skaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas partijām piešķirto valsts finansējumu, Latvijā tā apjoms esot aptuveni deviņas reizes mazāks. Likumprojekts tapis kopdarbā starp valdību, Saeimas deputātiem un Valsts prezidenta kanceleju un parāda, ka «mēs esam beidzot gatavi stiprināt demokrātisko sistēmu», pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P).
Valsts budžeta finansējumu partijas saņem jau tagad. Kopš 2012. gada tas ir 0,71 eiro gadā par katru Saeimas vēlēšanās iegūto balsi, ja sarakstu atbalstījuši vismaz 2% vēlētāju. Ik gadu kopsumma partijām ir aptuveni 600 tūkstoši eiro, bet kopš valsts finansējuma ieviešanas no budžeta partijām kopumā pārskaitīts aptuveni 4,1 miljons eiro. Daudz svarīgāks ienākumu avots šajā periodā partijām bijuši ziedotāji — no tiem saņemti vairāk nekā 17 miljoni eiro, liecina KNAB publiskā datubāze.
Treknie gadi partijām?
Jaunie grozījumi paredz no nākamā gada valsts finansējumu par Saeimas vēlēšanās iegūtajām balsīm palielināt sešas reizes — līdz 4,5 eiro, kā arī no jauna ieviest finansējumu 0,5 eiro apmērā par katru balsi, kas saņemta Eiropas Parlamenta vēlēšanās un tikpat par balsi pašvaldību vēlēšanās. Slieksnis visos gadījumos paliek tas pats — šis valsts finansējums pienāktos partijām, kuras Saeimas vēlēšanās saņēmušas vismaz 2% balsu.
Nākamā gada aprēķinā plānots iekļaut iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanas, savukārt par pašvaldību vēlēšanām naudu partijām aprēķinās pēc nākamās balsošanas — no 2022. gada.
Turklāt tikai Saeimā iekļuvušās partijas saņems vēl papildu finansējumu — 100 tūkstošus eiro gadā. Turklāt noteikti arī finansējuma «griesti» — gadā valsts atbalsts vienai partijai nedrīkst pārsniegt 800 tūkstošus eiro.
Šis ir kompromiss, par kuru partijas vienojās dienu pirms likumprojekta izskatīšanas sanāksmē pie Valsts prezidenta, Ir skaidroja Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs. Likumprojekts pirms apstiprināšanas mainījās būtiski. Piemēram, bāzes finansējums sākotnēji bija plānots visām 2% pārvarējušajām partijām vienāds, lai veicinātu līdzvērtīgu konkurenci. Arī summas mainījās — vēl nesen sarunās tika iezīmēti 190 tūkstoši eiro, nedēļu pirms likumprojekta izskatīšanas apjoms saruka līdz 80 tūkstošiem, bet dienu pirms lemšanas valdībā šis finansējums Saeimā neiekļuvušajām partijām vispār tika nogriezts. Bukšs skaidroja, ka tā nolemts, jo Saeimā ievēlētajām partijām esot lielāki izdevumi nekā neievēlētajām, «plus, ja paskatās uz finansējumu partijām, kas nav ievēlētas Saeimā, tur finansējums tā vai tā nav mazāks par 100 tūkstošiem».
Ja Saeima šādus grozījumus pieņems, provizoriski nākamgad valsts budžeta finansējums partijām būtu šāds — maksimālo summu jeb 800 tūkstošus saņemtu Saskaņa, KPV LV pienāktos 643 tūkstoši, Jaunā konservatīvā partija saņemtu 626 tūkstošus, A / P — 586 tūkstošus, Nacionālā apvienība — 557 tūkstošus, ZZS — 489 tūkstošus, Jaunā Vienotība — 416 tūkstošus. Saeimā neiekļuvusī Latvijas Reģionu apvienība saņemtu 169 tūkstošus, Latvijas Krievu savienība — 136 tūkstošus, Progresīvie — 106 tūkstošus eiro. Kopumā izmaksas būtu 4,5 miljoni eiro gadā. Tas nozīmē, ka valsts turpmāk ik gadu maksātu partijām pat lielāku summu, nekā līdz šim bijuši to oficiālie aģitācijas izdevumi priekšvēlēšanu gadā, piemēram, 13. Saeimas vēlēšanās visu nosaukto partiju kopējie tēriņi bija 3,9 miljoni eiro.
Brāķis jālabo Saeimā
Lielais finansējuma pieaugums partijām nāktu komplektā ar stingrākiem ierobežojumiem saņemt ziedojumus. Pašreiz likums nosaka, ka gada laikā privātpersona partijai var ziedot ne vairāk kā 50 minimālās mēnešalgas jeb aptuveni 21 tūkstoti eiro, taču turpmāk partijas no viena ziedotāja nedrīkstēs pieņemt vairāk kā 12 minimālās mēnešalgas jeb piecus tūkstošus gadā. Šie ierobežojumi attieksies uz partijām, kas saņem valsts finansējumu, bet pārējām paliek iepriekšējie limiti.
«Latvijai ļoti vajag būtiski palielināt valsts finansējumu partijām, jo bez tā partijas šobrīd nīkuļo,» saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka. Viņa atzīmē, ka politiskie spēki ir ļoti atkarīgi no privāto ziedotāju labvēlības un nespēj veikt funkcijas, kas demokrātiskā sabiedrībā no partijām tiek gaidītas. Taču «ir svarīgi, lai papildu finansējums tiktu piešķirts gudri», uzsver politoloģe.
Kažoka secina, ka valdībā pieņemtais likumprojekts ir brāķis, kas Saeimā būs jālabo. Viņasprāt, tas diskriminē partijas, kas nav iekļuvušas parlamentā. «Šī ir ļoti apzināta politiskās konkurences ierobežošana valdošās koalīcijas interesēs bez jebkādiem sakarīgiem argumentiem,» pauda Kažoka. Pietrūkst pamatojuma arī citiem lēmumiem, un likumprojektā ir virkne problēmu. Pirmkārt, valsts atbalsts nekādi nav sasaistīts ar partiju biedru skaitu, kas Latvijas partijām ir mazs, salīdzinot kaut vai ar kaimiņvalstīm. Piemēram, saskaņā ar pašreizējo likumprojekta versiju ik gadu vairāk nekā 600 tūkstošus eiro saņemtu partija KPV LV, kas atkārtoti nav spējusi noturēt biedru kopsapulci kvoruma trūkuma dēļ. «Es maz ticu hipotēzei, ka, vienkārši iedodot partijām naudu, kas ir līdzvērtīga Lietuvas un Igaunijas valsts finansējumam, partijas kā prioritāti izvirzīs jaunu biedru piesaisti,» saka Kažoka.
Otra problēma — ziedojumu limits samazināts par maz. «Ieguvums no valsts finansējuma palielināšanas būs, bet nebūs tik liels kā tad, ja ziedojumu limits būtu nolikts tādā līmenī, ka partijas nevar lielas summas salasīt no dažiem ziedotājiem,» saka Kažoka. Viņasprāt, Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenim atbilstoši būtu maksimāli pieļaujamie ziedojumi 2—3 tūkstošu eiro apmērā.
Kā trešo problēmu Kažoka min partiju apvienību uzraudzību. Partijas nereti pirms vēlēšanām apvienojas jaunos veidojumos. Tādās teorētiski varētu būt partijas, kas saņem valsts finansējumu, un tādas, kas nesaņem. Pēdējām attiecīgi paredzēts saglabāt pašreizējo atļauto ziedojumu līmeni. Likumprojekts nevieš skaidrību, kā notiks šī finanšu uzraudzība. «Varētu šķist tehniska lieta, bet tas var novest pie tā, ka reāli nedarbojas ziedojumu ierobežojumi,» saka Kažoka.
Tāpat būtu jārisina jautājums, kā novērst nevienlīdzīgo konkurenci starp valsts finansētajām partijam un nelielajām partijām pašvaldību vēlēšanās. «Visi mazie veidojumi, kas sadibināti kā partijas, nonāk neapskaužamā situācijā.» Tiem būs jastartē jaunās administratīvās teritorijās, turklāt «jākonkurē ar masīviem, valsts dāsni atbalstītiem politiskajiem spēkiem», saka Kažoka. Kā risinājumu viņa piedāvā pašvaldību līmenī atbrīvot kandidātus no pienākuma dibināt partijas, atļaut kandidēt arī vēlētāju apvienībām.
Grozījumi partiju finansēšanas likumā iekļauti valsts budžeta likumprojektu pakā — tātad jau tuvākajās nedēļās šajā jautājumā galavārds būs jāsaka Saeimai.
The post Partijas sev «atrod» 4,5 miljonus appeared first on IR.lv.