Pasaulē ik dienu atkritumos tiek izmests tonnām pāri palikušas pārtikas. Vai risinājums varētu būt «laimīgās stundas»?
Tā dēvētā «laimīgā stunda» S-market pārtikas veikalā, kas atrodas zilo apkaklīšu apdzīvotajā Helsinku rajonā Valilā, tiek rīkota krietni atstatus no plauktiem ar alkoholu. Un neviens te nenāk, lai iedzertu par atlaidēm un pačalotu ar draugiem. Tā vietā pircēji nāk pēc cūkgaļas par krietni pazeminātu cenu. Vai pēc vistas filejas, laša vai kāda no simtiem citu produktu, līdz kuru derīguma termiņa beigām palikušas burtiski dažas stundas.
Šādas izpārdošanas visos 900 S-market ķēdes veikalos Somijā tiek rīkotas produktu pēdējā derīguma dienā, piedāvājot 30% atlaidi. Bet pēc pulksten deviņiem vakarā līdz veikalu slēgšanai cenas noslīd par 60%. Ir sācies divus gadus ilgs eksperiments, lai pārbaudītu, vai šāda pieeja palīdzēs samazināt pārtikas atkritumus. Un nosaukumu «laimīgā stunda» uzņēmuma priekšnieki izvēlējušies apzināti, cerot, ka tieši tas piesaistīs cilvēku interesi.
«Esmu uzķērusies kā zivs uz makšķeres āķa,» saka Kasimira Karkainena (27), kas pati strādā būvmateriālu veikalā. Viņu satieku Valilas S-market gaļas nodaļā. Pulkstenis rāda 21.15, un viņa izvēlējusies kilogramu cūkgaļas filejas. Cena pēc atlaides: 4,19 eiro.
Kaitē arī klimatam
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas statistika liecina, ka derīguma termiņa beigšanās dēļ, aizmirstot ledusskapī vai vienkārši neapēdot visu porciju, pasaulē tiek izšķērdēta trešā daļa pārtikas. Tas ir apmēram 1,3 miljardi tonnu gadā jeb naudas izteiksmē — 680 miljardi dolāru (750 miljardi eiro). Un runa nav tikai par greizu piedāvājuma un pieprasījuma nesakritību, ņemot vērā to, ka 10% pasaules iedzīvotāju cieš no pārtikas trūkuma. Visa šī pārprodukcija rada arī klimata izmaiņas, norāda zinātnieki. Aprēķināts, ka 8—10% siltumnīcas efektu veicinošo gāzu rada pārtika, kas tiek zaudēta ražas novākšanas laikā, ražošanas procesā, vai arī to izšķērdē patērētāji, rakstīts nesenajā Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa ziņojumā.
Turklāt izgāztuvēs pūstoša pārtika izplata metānu, kas ir 25 reizes kaitīgāks atmosfērai nekā ogļskābā gāze. Sanāk tā, ka, mainot personīgos paradumus un samazinot pārtikas atkritumu daudzumu, arī patērētāji vai palīdzēt planētai.
«Pēdējā laikā daudz uzmanības tiek pievērsts enerģētikas jautājumiem, taču klimata izmaiņas lielā mērā ir arī lietderīgas zemes platību izmantošanas un pārtikas apjoma jautājums,» saka vides izmaiņu profesors Pols Bērens no Leidenes Universitātes Nīderlandē.
Samazināt pārtikas atkritumu apjomu ir liels izaicinājums, jo tās ražotāji, protams, vēlas pārdot vairāk.
«Patērētāji par to visu maksā, un kurš gan labprātīgi gribēs no peļņas atteikties?» spriež Nīderlandē strādājošās nevalstiskās organizācijas United Against Food Waste Foundation direktors Toine Timmermans. «Kurš gan pelnīs no tā, ja samazināsies pārtikas atkritumu daudzums?»
Tomēr daudzi lielveikali, restorāni un jaunuzņēmumi cenšas meklēt risinājumus. Lielākoties tie darbojas Eiropā. ASV ir cita situācija. «Pārtikas atkritumi var izrādīties izaicinājums amerikāņiem, jo daudzi cilvēki šajā valstī dzīvo ar pārliecību, ka izdevīgāko piedāvājumu rada tieši kvantitāte,» saka pārtikas politikas profesore Meredita Nilsa no Vermontas Universitātes. «Palūkojieties paši uz visiem tiem restorāniem, kas reklamē superlielas ēdienu porcijas!»
Bezpeļņas organizācija Bioloģiskās dažādības centrs (Arizona) pērn veica ASV lielveikalu darbības analīzi un attiecībā uz pārtikas izšķērdību 90% no tiem piešķīra C jeb pašu zemāko atzīmi. Interesants izņēmums bija tikai Walmart (11 389 veikali 27 valstīs), kas izstrādājis standartizētu pieeju derīguma termiņu norādēm un attiecīgi izglīto gan savus darbinieku, gan arī pircējus.
Daudzsološs atkritumu ierobežošanas paņēmiens pēdējā laikā ir mobilās lietotnes, kas savieno pārtikas pārdevējus un pircējus. Viena no populārākajām ir Too Good to Go — Kopenhāgenā bāzēta firma, kuras klientu skaits sasniedzis 13 miljonus. Jaunuzņēmumam ir līgumi ar 25 000 restorānu un beķereju 11 valstīs, kuri patērētājiem piedāvā produktus par trešdaļu no sākotnējās cenas. Starpniekfirma patur nelielu komisijas maksu.
Dāņu iniciatīva
«Pārtikas glābšanas» kampaņa Dānijā kļuvusi par pēdējā laika modes kliedzienu. Tās intelektuālā krustmāte ir grafikas dizainere Selīna Jula, kura 13 gadu vecumā kopā ar ģimeni no Krievijas emigrēja uz Rietumiem.
«Nāku no zemes, kur vienmēr pastāvēja bažas, ka rīt nebūs, ko likt galdā, ka var sākties pārtikas trūkums,» stāsta Jula. «Kad emigrējām, es vēl nekad nebiju redzējusi tik daudz pārtikas. Biju šokā. Un pēc tam atkal biju šokā, kad redzēju, cik daudz ēdiena tiek izmests atkritumos.»
2008. gadā 28 gadu vecumā viņa izveidoja Facebook lapu domubiedriem Stop Wasting Food (Beidziet izšķiest pārtiku). Jau pēc pāris nedēļām viņu uzaicināja uz interviju radio. Drīz pēc tam Julas aktivitātes pamanīja Dānijā lielākās pārtikas veikalu ķēdes REMA 1000 iepirkšanas direktors Anderss Jensens.
«Biju komandējumā Skotijā un izlasīju par Selīnu avīzē,» atceras Jensens. «Ap to pašu laiku mēs ieguvām statistiku, ka katrs dānis gada laikā miskastē izmet 63 kilogramus pārtikas. «Sēdēju lidostā un prātoju — jā, šai aktīvistei ir taisnība!»
Pēc Julas un Jensena tikšanās kādā Kopenhāgenas kafejnīcā REMA 1000 pieņēma lēmumu atteikties no reklāmas trika — jo vairāk pērc, jo izdevīgāka cena. Kopš 2008. gada šīs ķēdes veikalos vairs nevar redzēt uzrakstu «pēc trīs šķiņkus par divu cenu!» un tamlīdzīgas akcijas.
«Tā kļuva par sensāciju, jo neviens tirgotājs pirms tam nebija deklarējis: tas ir O.K, ja pārdosim mazāk,» stāsta Jensens.
REMA 1000 un Jula apzinājās, ka ar izmaiņām vienā veikalu tīklā ir par maz, tāpēc nolēma sākt sabiedrības izglītošanas kampaņu, palīgā aicinot populāras personas, ieskaitot pašreizējo premjerministri Meti Frederiksenu un slaveno pavāru Renē Redzepi. Šobrīd Jula kopā ar dāņu prinča Joahima sievu princesi Mariju raksta pavārgrāmatu, kurā apkopotas receptes pārtikas pārpalikumu izmantošanai.
Lieliski šķīvji
Somijā pārtikas atkritumu samazināšana vēl nav kļuvusi par būtisku politiskās dienaskārtības jautājumu, taču šo principu savā labā izmanto vismaz viens restorāns. Katrs ēdiens ēstuvē Loop (tā atvērta bijušajā psihiatriskajā slimnīcā Helsinkos) tiek gatavots no sastāvdaļām, kuras, derīguma termiņam beidzoties, restorānam ziedojuši veikali un maiznīcas. Ziedojumu saturs mainās, tāpēc katru dienu ir kas jauns — ko gatavos, to pavāri izlemj tikai pēc tam, kad redzams, kas saziedots.
«Katra diena ir kā jauna Master Chef sērija,» ar populāro ēdienu gatavošanas konkursu televīzijā savu darbu salīdzina Loop pārvaldošās bezpeļņas organizācijas From Waste to Taste dibinātāja Johanna Kovaka. «Bet mēs cenšamies, lai katrs šķīvis izskatās lieliski, un cilvēki ar bildēm dalās sociālajos tīklos, piebilstot: «Šis gandrīz nonāca miskastē».»
Kovaka apgalvo, ka Loop ir ienesīgs bizness un var kļūt par modeli citiem sociāli atbildīgiem uzņēmējiem.
Savukārt pārtikas veikalu ķēdes S-market vadība par savām «laimīgajām stundām» izsakās citādi: tā ir programma potenciālo zaudējumu samazināšanai.
«Kad pārdodam ar 60% atlaidi, peļņa ir pavisam niecīga, taču tas tomēr ir kaut kas, salīdzinot ar vienkāršu atdošanu labdarībai vai izmešanu atkritumos,» saka S-market viceprezidents Mika Litikainens. «No otras puses, tagad katram somam ir iespēja mūsu veikalos tikt pie ļoti lētas pārtikas.»
Pēdējā laikā ir amizanti vērot pircēju mīņāšanos pie plauktiem, kur parasti tiek izlikta nocenotā pārtika. Viņi gaida, kad pienāks deviņi vakarā. «Jā, arī es esmu tā rīkojusies,» pasmejas veikalā satiktā Kasimira Karkainena, dodoties uz kasi ar tikko paņemto cūkgaļas fileju.
Tomēr šķiet, ka ne visi somi īsti izpratuši S-market atlaižu koncepciju. Tovakar veikalā satiktais Hari Hartikainens (71) paņēmis par 60% nocenotos grilētos vistu spārniņus bārbekjū mērcē. «Es vēl nekad šos neesmu pamēģinājis,» saka pensionārs. «Tik lēti! Un, ja nepatiks, nebūs žēl izmest.»
The post Kad pulkstenis rāda deviņus vakarā appeared first on IR.lv.