Valdības koalīcijai būs izdevies pieņemt šogad jau otro budžeta likumu
Valdība acīmredzot būs pārvarējusi arī līdz šim smagāko pārbaudījumu. Premjerministram Krišjānim Kariņam ir izdevies panākt koalīcijas partneru vienošanos par nākamā gada budžetu. Tas gan vēl būs jāapstiprina Saeimai, taču politiķu runātais un darītais ļauj secināt, ka valdībai budžets būs un tā turpinās strādāt.
Mums pat ir plaša izvēle, kuras no politiskajām norisēm uzskatīt par valdības stabilitātes drošāko pazīmi.
Vieniem šāda pazīme būtu JKP vadoņa Jāņa Bordāna teiktais, ka «bija smaga cīņa, bet es ne mirkli nenožēloju, ka mēs to esam darījuši un tai gājuši cauri». Varam secināt, ka JKP budžeta cīņas posms ir noiets. Partijas pirms vēlēšanām solītie 3 x 500 bija sarukuši līdz 2 x 500 jau pirms divām nedēļām, kad valdībai nācās uz nedēļu atlikt lemšanu par budžetu, toties gala variantā ir 300 eiro neapliekamais minimums nākamgad plus 500 eiro minimālā alga aiznākamgad. Tomēr JKP ir iespēja godīgi pateikt vēlētājiem, ka ir cīnījusies par to, ko ir iespējams arī izdarīt, nevis tikai sasolīt.
Citiem signāls par budžeta barjeras pārvarēšanu varētu būt Attīstībai/Par otrdien aktualizētais jautājums par automātisku pilsonību Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Tātad diskusijas par budžetu arī šai partijai ir galā, un tā atgriežas pie savas pamata specializācijas — labu ideju diskreditēšanas ar sliktu politiku. Vasarā antiņu stilā noraka dzīvesbiedru likumu un likumu par īpašumu kompensāciju ebreju kopienai. Tagad kārta maijā Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītajam likumprojektam par Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kuri piedzims pēc 2020. gada 1. janvāra. A/P paralēlais ierosinājums piešķirt pilsonību arī nepilsoņu bērniem līdz 15 gadu vecumam rada risku, ka Saeima līdz ar šo priekšlikumu noraks arī jau konceptuāli atbalstīto. Toties sociālie burbuļi vārīsies par nepilsoņu bērniem, nevis, piemēram, par vides un pašvaldību ministra Jura Pūces atkritumu politiku Rīgā.
Varbūt vēl drošāka pazīme, ka valdība turpinās strādāt, ir Latvijas Pašvaldību savienības prasība ministram Pūcem atkāpties, turklāt ar piebildi, ka atbildība par reformu jāuzņemas premjerministram. Izskatās pēc izmisīgas vēlmju domāšanas — cik brīnišķīgi būtu, ja par šo reformu varētu nogāzt valdību un mēs visi paliktu savās vietās! Taču valdība otrdien atbalstīja reformas turpināšanu. Tā ir slikta ziņa ne tikai tiem pagastvečiem, kuri gribētu par reformu diskutēt nākamos 119 gadus, bet arī opozīcijā nīkstošajai Zaļo un Zemnieku savienībai, kura šiem pagastvečiem bija vajadzīga, kamēr dalīja naudu.
ZZS nomērdēšana opozīcijā ilgtermiņā varētu izrādīties vissvarīgākais no Kariņa valdības izdarītā. Lai kādi laiki un kādas valdības, «zaļie zemnieki» konsekventi kopa Latvijā līdz šim dominējušo korporatīvi koruptīvo politisko kultūru, un valdība, kurā nebija ZZS, bija nolemta. Bet nu izrādās, ka Kariņa valdības piecu partiju lupatdeķis spēj pieņemt šogad jau otro budžetu bez «saimnieku savā zemē» atbalsta. Laiki mainās.
Kariņš nelabprāt runā, kā «pieci politiskie spēki atraduši labu kompromisu». Taču labs kompromiss politikā ir tad, ja visi ir nelaimīgi, tomēr var ar to sadzīvot.
Nacionālās apvienības vadītā Kultūras ministrija dabūs 16% algu palielinājumu kultūras darbiniekiem un papildu naudu demogrāfijai, kaut gan paši laikam vēl nezina, kā to tērēs. Taču šī partija būtu jebkurā Latvijā iespējamajā valdībā. KPV, tieši otrādi, nevienā citā valdībā nevar cerēt uz trim ministru amatiem, un, kaut gan pirms vēlēšanām prasīja, lai «valsts sāk ar sevi», tagad tās labklājības ministre Ramona Petraviča piedāvā samazināt bezdarbnieku pabalsta termiņu, lai valdība var paplašināt «fiskālo telpu». Bet AP vadītā veselības nozare bija krīzē gan pirms desmit gadiem, kad tās budžets bija divreiz mazāks, gan pirms divdesmit, kad bija apmēram tik liels, cik šā gada pieaugums vien, un nākamā gada budžetā saņems papildus 50 miljonus mediķu algām, ar ko krīzi izbeigt, saprotams, nevarēs. Taču labāk lai ziņās ir pierastā krīze nekā Jaunupa basketbols ar kleptokrātiem Rīgas domē un Pūces ārkārtas stāvoklis oligarhu atkritumiem, ko Saeimas atbildīgā komisija otrdien noraidīja.
Tikumus palīdz mainīt gan KNAB, kas beidzot ķēries klāt arī Rīgas domes blēžiem, gan Konkurences padome, kura neciena līdzšinējās politbiznesa kultūras pamatprincipus. Un, lai cik paradoksāli, vecā parauga politiskais bizness pats netieši palīdzēja norakt savas cerības nepieļaut budžeta pieņemšanu un gāzt šo valdību. Celtnieku karteļa celšana gaismā ļāva JKP atteikties no prasības jau nākamgad būvēt Liepājas cietumu, ko Kariņš bija raksturojis kā budžeta klupšanas akmeni. Bet atkritumu mafijas bezkaunība lika valdības koalīcijas partijām novērsties no savstarpējo rēķinu kārtošanas un pievērsties draudošajām 20 gadu monopola briesmām.
Valdība Latvijā parasti krīt tad, kad aizkulisēs vietā ir gatava cita. Pašlaik alternatīvu Kariņa valdībai pat teorētiski uzkonstruēt grūti. Arī tāpēc budžets acīmredzot būs, turklāt, kā uzsver premjerministrs, tas būs lielākais Latvijas valsts vēsturē.
Komentārs 140 zīmēs
Vēsture jānoskaidro. Prokuratūra atcēlusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret pirmskara aviatoru Cukuru par iespējamo līdzdalību ebreju slepkavošanā.
Viss kārtībā. Krievija apgalvo, ka sprādziens pētniecības centrā, kur glabājušies Ebolas un baku vīrusu paraugi, nevienam draudus neradot.
Draugs diktators. Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns uzaicinājis ASV prezidentu Donaldu Trampu nākamreiz tikties Phenjanā.
The post Lupatdeķa spēks appeared first on IR.lv.