Ķīnas maigās varas Baltijā fokuss — Tibetas un cilvēktiesību problēmu aizvākšana no politiskās dienaskārtības un propaganda ar Konfūcija institūtu tīkla starpniecību, kas cauraudis arī Latvijas izglītības sistēmu. Daudzas rietumvalstu universitātes šos institūtus slēdz, turpretim Baltija bez diskusijām pieņem slideno naudu
Maijā uz tikšanos Rīgā ar Tibetas trimdas valdības ministriem pulcējās dažādu valstu parlamentārieši. Uz to posās arī Joko Alendere, kas Igaunijas parlamentā vada sadarbības grupu ar Tibetu. Alendere gan vēl nebija lūgusi sākt vizītes organizēšanu, tāpēc viņas plānus zināja tikai divi cilvēki.
Taču vienudien darbā viņu pasauca malā parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Enns Esmā. «Vaicāja, vai jau biju Rīgā un vai esmu vienīgā. Sākumā pat nesapratu, par ko runa,» atstāsta Alendere. Izrādījās, ka Ķīnas vēstnieks Igaunijā bija ar Esmā runājis par Alenderes gaidāmo braucienu.
Deputāte sajutās neomulīgi. Beigās uz sanākšanu Rīgā neaizbrauca, it kā Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņas dēļ. Neieradās arī neviens cits no Igaunijas parlamentāriešiem. «Šī ir Ķīnas maigā vara darbībā,» komentē Tibetas trimdas parlamentāriete Judona Aukasanga.
Zem spiediena
Pēdējo divu gadu laikā Ķīnas vēstniecība Igaunijā vismaz četras reizes ir protestējusi pret tās politiķu tikšanos ar Tibetas budistu garīgo līderi dalailamu, neatzītās Tibetas valdības pārstāvjiem trimdā vai Taivānas pārstāvjiem. Pērn Ķīnas vēstnieks oficiālā vēstulē Igaunijas parlamentam sūdzējās par Alenderes tikšanos ar dalailamu, vērtējot to kā iejaukšanos Ķīnas iekšējās lietās.
Pateicoties Ķīnas vēstnieka protesta zvanam, 2015. gadā Latvijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš centās pierunāt kolēģus neuzņemt Tibetas pārstāvjus Saeimā. Tie nav draudi, bet gan diplomātija, Re:Baltica skaidroja Kalniņš, vienlaikus atzīstot, ka no citu valstu vēstniekiem šādus zvanus nav piedzīvojis. «Ja tiek pateikts «ja rīkosities tā, tad jums būs nepatikšanas», man šķiet, tas atbilst draudu definīcijai,» oponē Vita Matīsa, viena no publiskās diplomātijas aizsācējām Latvijā.
Nekas netiek pamests savā vaļā, pat sīkumi. 2013. gadā Rīgas lidosta novāca dalailamas lekcijas reklāmas plakātu. «Tika saņemts augstākstāvošu instanču norādījums, ka vajadzētu noņemt, lai nesarežģītu Latvijas attiecības ar Ķīnu. Lidosta kā valstij piederošs uzņēmums bija spiesta šo norādījumu izpildīt,» apliecina lidostas pārstāve Laura Karnīte, bet sakās nezinām rīkojuma devēju. 2015. gadā līdzīgi plakāti pazuda no Tallinas lidostas. «Kāds droši vien nozaga,» medijiem toreiz skaidroja lidosta. Latvijas Nacionālā opera, kam bija ieplānotas viesizrādes Ķīnā, dienu pirms preses konferences 2013. gadā dalailamas vizītes organizētājiem pēkšņi paziņoja, ka rezervētās telpas tomēr nebūs pieejamas, atceras biedrības Latvija Tibetai valdes loceklis Jānis Mārtiņš Skuja.
Togad vizītes laikā no valdības ministriem vienīgi Jānis Bordāns tikās ar Tibetas garīgo līderi, bet pēc pāris mēnešiem aicināts uz sarunu ar Ķīnas vēstnieku. «Tai bija tāds pamācošs raksturs,» atceras Bordāns.
Kaitēt baltiešu sakariem ar dalailamu un trimdas valdības ministriem, kā arī propagandēt uzskatu «viena Ķīna, divas sistēmas», kas neparedz ne suverēnas Taivānas, ne Tibetas pastāvēšanu — tie ir galvenie Ķīnas maigās varas mērķi Baltijā. Tos realizē ar diplomātijas un Konfūcija institūtu starpniecību, par kuriem pirmo reizi šogad trauksmi sāka celt Latvijas un Lietuvas drošības dienesti. Šī raksta veidošanā Re:Baltica neizdevās saņemt nekādus Ķīnas pārstāvju komentārus — raksta autori iesniedza plašu jautājumu sarakstu Ķīnas vēstniecībai Igaunijā visu triju valstu vārdā, taču vēstniecības darbinieki neatbildēja, jo esot ļoti aizņemti.
No prezidenta līdz boikotam
Kad 2001. gadā dalailama ieradās Latvijā, ar viņu tikās toreizējais premjerministrs un prezidente. Pēc desmit gadiem līdzīgā līmenī viņu uzņēma Tallinā, bet 2013. gadā Lietuvā dalailama priecīgi pozēja ar tās «dzelzs lēdiju». Tā arī bija pēdējā reize, kad kāds no Baltijas prezidentiem redzēts tiekamies ar Tibetas garīgo līderi. Ķīnas spiediena un biznesa kārdinājumu dēļ draudzīgo attieksmi nomainījusi pašcenzūra.
Latvijas Ārlietu ministrija kopš tā laika iesaka augstākajām amatpersonām ar dalailamu un neatzītās trimdas valdības ministriem netikties, kā arī nenodrošina viņiem protokolārus pasākumus, piemēram, policijas apsardzi, apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Par pamatu tam kalpoja Igaunijas pieredze. Pēc prezidenta neoficiālās tikšanās ar dalailamu Igaunijas piena rūpniekiem, kuri kopš globālās finanšu krīzes izmisīgi meklēja jaunus tirgus, milzīgais un jau šķietami tik tuvais Ķīnas tirgus aizvērās. «Attiecību atkausēšana un pieeja tirgum prasīja gadus un desmitiem tikšanos ar Ķīnas amatpersonām. Mēs faktiski nepārtraukti strādājām, lai attiecības atjaunotu,» saka kādreizējā tirdzniecības ministre Anne Sulinga.
Kad Igaunija 2014. gadā Pekinā uzbūvēja jaunu vēstniecību, Ķīna lika manīt, ka nevēlas, lai to atklātu toreizējais ārlietu ministrs Urmass Paets. Viņa ierašanās gadījumā atklāšanu neapmeklēs neviena augsta ranga Ķīnas amatpersona.
Valodas mācības kā iegansts
Cita, maigāka ietekmes forma ir Konfūcija institūti. Slavenākā Ķīnas filozofa vārdā nosauktie institūti pasaulē izpelnījušies asu kritiku, jo popularizē ārpolitikas redzējumu, kas izvairās no cilvēktiesību apspriešanas un Tibetu un Taivānu uztver kā Ķīnas neatņemamas sastāvdaļas. Tiem pārmesta spiegošana, akadēmiskās brīvības ierobežošana, un daudzviet tie pat slēgti ciešās saistības ar Ķīnas valdību dēļ. Taču medijos informācijas latviešu valodā par to ir tikpat maz, cik diskusiju vietējo akadēmiķu vidū. Līdzīga Krievijas maigās varas programma Russkij Mir kopš Krimas aneksijas Baltijā raisījusi satraukumu, taču par Ķīnu tāda nav bijis.
«Konfūcija institūti ir pievilcīgs zīmols, lai mūsu kultūra izplestos ārzemēs,» 2011. gadā teica Ķīnas Komunistiskās partijas politbiroja pārstāvis Li Čančuņs. «Tie ir svarīgs ieguldījums mūsu maigās varas palielināšanā. Zīmolam «Konfūcijs» piemīt dabiska pievilcība. Izmantojot valodas mācības kā ieganstu, viss izskatās pieņemams.»
2018. gada beigās pasaulē strādāja 548 institūti un apmēram 6000 ar institūtiem saistītu mācību vietu 154 valstīs. Tiek lēsts, ka pēdējo 12 gadu laikā Ķīna šim mērķim iztērējusi ap diviem miljardiem dolāru. Atšķirībā no Britu padomes vai Gētes institūta, kur var apgūt valodu vai iepazīties ar kultūru, Konfūcija institūtam ir cits pārvaldības modelis. Institūts darbojas gluži kā kopuzņēmums starp divām universitātēm — vienu uzņemošajā valstī un otru Ķīnā. Kā aprakstīts institūtu konstitūcijā, augstāko pārvaldību, tajā skaitā mācībspēku atlasi, mācību materiālus un lauvastiesu finansējuma uzņemas nodrošināt Ķīnas Izglītības ministrijas pakļautībā esošā institūcija Haņbaņ.
Baltijā ir trīs Konfūcija institūti — pa vienam katrā galvaspilsētā. Tallinas un Viļņas universitātēs tos atvēra 2010. gadā, Latvijas Universitātē — gadu vēlāk. Tos papildina Konfūcija klases gan skolās, gan augstskolās — 14 Latvijā, 10 Lietuvā un astoņas Igaunijā — kur pasniedz kultūru un valodu.
Katrā Baltijas valstī institūtu direktori un sekretāres ir vienīgie darbinieki, kuru atlasi nodrošina un finansē vietējās universitātes. Pasniedzējus izvēlas, algo un atsauc Haņbaņ, līdz ar to mācībspēki tai atskaitās.
ASV Senāta izmeklēšanas komiteja atklāja, ka pasniedzējiem jāparaksta vienošanās, kurā apsolīts, ka mācītais nekaitēs Ķīnas nacionālajām interesēm. Darba līgumos arī iekļauts punkts, ka pasniedzēji nedrīkst būt Ķīnā aizliegtās meditāciju prakses Faluņgun praktizētāji vai citu aizliegtu organizāciju biedri.
ASV Nacionālo pētnieku asociāciju, kas pētījusi institūtu darbību, uztrauc no malas norīkotu mācībspēku ieplūšana universitātēs, jo ir liecības, ka Haņbaņ sagatavo pasniedzējiem atbildes uz Ķīnas valdībai neērtiem jautājumiem, ko varētu uzdot ārvalstu studenti.
Arī LU Konfūcija institūta studente, kura nevēlējās publiskot savu vārdu temata jutīguma dēļ, Re:Baltica apliecināja, ka institūtā informāciju par Ķīnas vēstures sensitīvākajām lappusēm nav iespējams saņemt. Piemēram, kad studente interesējusies, kā un kādēļ no pārējās Ķīnas atšķiras Honkongas pārvaldes modelis, pasniedzējs atbildējis, ka tas neattiecas uz mācību vielu.
Vita Matīsa uzsver, ka Konfūcija institūti nav neatkarīga institūcija un literatūrā uz tiem pat mēdzot attiecināt jēdzienu «Trojas zirgs». Proti, tā ir Ķīnas komunistiskās valdības institūcija, kas ieplūdusi citas valsts universitātē, nevis organizācija, kas kaut kur pilsētā rīko valodas kursus.
Lai arī institūti Baltijas valstīs darbojas jau gandrīz desmit gadus, plašāku uzmanību tie izpelnījās tikai šogad februārī, kad Lietuvas drošības dienesti tos pieminēja savā risku novērtēšanas ziņojumā, tā nokļūstot mediju virsrakstos.
Lietuvas dienesti atzina, ka Ķīnas drošības un izlūkošanas dienesti Lietuvā darbojas arvien agresīvāk. «Ārzemēs Ķīnas izlūkošana tradicionāli darbojas diplomātijas aizsegā, izmanto valsts finansētos Konfūcija institūtus, ķīniešu uzņēmumus un ziņu aģentūras, kā arī ārzemēs dzīvojošos studentus,» teikts dokumentā. «Pamatā Ķīnas dienestu darbības Lietuvā vada iekšpolitiskas intereses. Piemēram, tā vēlas, lai Lietuva neatbalstītu Tibetas un Taivānas neatkarību un par to nerunātu starptautiskā līmenī.»
Pēc ziņojuma Eiroparlamenta deputāte Aušra Maldeikiene aicināja pārdomāt, vai Viļņas Universitātei tiešām vajadzīgs Konfūcija institūts. «Ir jāpārvērtē tā loma un fakts, ka Ķīnas Komunistiskās partijas ideoloģiskā spārna finansēta iestāde darbojas Lietuvas nacionālās universitātes ietvaros,» viņa rakstīja.
Arī Latvijas Valsts drošības dienests norāda, ka institūtu vēro jau vairākus gadus. «Konfūcija institūta deklarētie mērķi ir cēli, tomēr tā darbība ir saistāma ar izlūkošanas riskiem,» dienests komentēja Re:Baltica. «Tā darbības mērķi ietver ne tikai Ķīnas popularizēšanu ārvalstīs, bet arī Ķīnas Komunistiskajai partijai labvēlīgu ideoloģisku vēstījumu izplatīšanu akadēmiķu, kultūras darbinieku un uzņēmēju aprindās.» Igaunijas drošības dienesti pagaidām klusē.
Neliela Ķīna par 100 000 eiro
Vakariņas Ķīnas vēstnieka mājā kā vienu no normālām darba sastāvdaļām min agrākais Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Viņš nenoliedz, ka pa reizei saņēmis mājienus par universitātes darbu. «Ziniet, rektora kungs, jūsu pasniedzējs tāds un tāds aktīvi sadarbojas ar Taibejas misiju. Tas nu gan nav labi. Jūs jau zināt, kā mūsu valdība jūs atbalsta, manai valdībai tas varētu nepatikt,» sarunu aptuveni atstāsta Auziņš.
Plašākai sabiedrībai nav zināms, ka Ķīna tiešām dāsni atbalsta LU, piedāvājot stipendijas studijām Ķīnā un pēdējos astoņos gados piešķirot kopumā 633 tūkstošus eiro, lai uzturētu Konfūcija institūtu.
Latvijā institūtu vada viens no pazīstamākajiem sinologiem, bijušais diplomāts Pēteris Pildegovičs. Viņš tūkstošgades sākumā pildīja redaktora pienākumus Ķīnas valdības kontrolētajā ziņu aģentūrā Xinhua. Pildegoviča vārds un segvārds «Petrovs» atklājies arī šogad publiskotajā padomju VDK aģentu kartotēkā.
Pildegovičs nav priecīgs, uzklausot Re:Baltica jautājumu, vai institūts Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ik gadu no Ķīnas saņem ap 100 tūkstošiem eiro. «Varētu būt pasaulē institūti, kur tādi skaitļi ir, mums tādu skaitļu nav,» viņš norāda, aicinot «neieciklēties» uz naudu. «Ja jūs ieciklējaties, tad ciklējieties atpakaļ uz savu ziņu dienestu, un viss, mums te nav, ko runāt.» Vēlāk saņemtie LU finanšu dati rāda, ka divus gadus Ķīnas finansējums ir pārsniedzis 100 tūkstošus, bet vidēji gadā bijis 79 tūkstoši eiro.
ASV Nacionālās pētnieku asociācijas pētniece Reičela Pītersone sarunā ar Re:Bal-tica institūtus dēvē par «nelielu Ķīnu universitātes teritorijā» un ir pārliecināta, ka tie būtu jāslēdz akadēmiskās cenzūras risku dēļ. ASV akadēmiskajās aprindās diskusijas par šiem jautājumiem norisinās jau gadiem. Rezultātā kopš 2014. gada valstī slēgti 24 Konfūcija institūti, šogad vien — jau 10. Vairākas Rietumu universitātes, piemēram, Lionā, Stokholmā un Toronto, ir sekojušas šim piemēram.
Igaunijas Konfūcija institūta direktore Jekaterina Korta atzīst, ka «Ķīnas jautājums ir delikāts» un daudzviet pasaulē uz šiem institūtiem raugās ar aizdomām, tāpēc viņa apzināti izvairās rīkot pasākumus par pretrunīgi vērtētiem jautājumiem.
Viņasprāt, Tallinas Universitāte nav tādā lomā, lai varētu izvēlēties, jo tai nav ne naudas, ne valodas speciālistu. Tāpēc mācības ar ķīniešu pasniedzējiem un par viņu naudu ir risinājums. Tikmēr Viļņas Universitātē nav manīti nekādi Konfūcija institūta mēģinājumi ietekmēt akadēmisko brīvību, norāda augstskolas sabiedrisko attiecību direktore Živile Kamenskiene.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas centra direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, kura pētīja institūtus NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra uzdevumā, nepievienojas aicinājumiem institūtus slēgt. Tāpat kā LU bijušais rektors Auziņš, arī viņa norāda uz ieguvumiem ķīniešu valodas mācību kvalitātē.
Tomēr viņa atzīst, ka institūtu darbība arī nevar palikt neregulēta. Starp rekomendācijām, lai novērstu bažas par cenzūru un draudiem akadēmiskajai brīvībai, ir pilnīgi nodalīts institūta un universitātes budžets, kā arī akadēmisko Ķīnas studiju programmu pilnīga neatkarība no institūta. Situācija LU neatbilst šiem standartiem, jo akadēmisko programmu studentiem valodu māca Konfūcija institūta pasniedzēji.
Finansējums un akadēmiskā brīvība nav vienīgais raižu iemesls. Re:Baltica intervēja trīs Konfūcija institūta studentus Latvijā, un visi norādīja — pasniedzēji nodarbību laikā viņus bieži fotografējuši, jo tas esot nepieciešams atskaitēm. Pildegovičs atzīst, ka tādas tiešām tiekot rakstītas, taču to saturu un adresātu komentēt nevarot, jo «es, godīgi sakot, neesmu tās redzējis».
Tallinas Universitāte, kas šobrīd veic pārrunas par Konfūcija institūta darbības līguma pārslēgšanu, vēlas tajā iekļaut punktu par datu aizsardzību. Problēma uzpeldēja, kad ķīnieši gribēja saņemt institūta pasākumu apmeklētāju sarakstus un fotogrāfijas. Tāpat viņi vēlējās izveidot datubāzi par cilvēkiem, kuri piedalījušies valodas kursos: gan par mācību periodu, gan vēlākajām karjerām. Institūta vadītāja Korta to izsniegt atteicās. «Protams, institūts ir maigās varas forma, kas mēģina radīt labvēlīgu Ķīnas tēlu,» viņa saka.
Ir naivi domāt, ka milzīgie ieguldījumi no Ķīnas visā pasaulē saistīti ar dāsnumu, norāda ASV pētniece Pītersone. «Problēma nav tikai Konfūcija institūtu lekciju saturs. Tā ir arī ietekme, kas institūtiem ir uz pārējo universitāti, sākot no administrācijas, kam bail upurēt finansējumu, līdz pasniedzējiem, kas jūt nepieciešamību pēc pašcenzūras. Universitātēm Konfūcija institūti ir vilinājums: iespēja piekļūt valodas skolotājiem un studentiem tikt pie stipendijām studijām ārzemēs. Ķīnas valdība to izmanto, naudai pievienojot nosacījumus.»
«Šis ir ļoti riskants ceļš. Tas šķiet pievilcīgs no paša sākuma, it sevišķi, ja jums pavīd naudas iespējas, bet jo tālāk iet pa to ceļu, jo vairāk parādās šī ceļa bīstamība. To daudzviet pasaulē jau ir sapratuši,» rezumē Vita Matīsa.
23. augustā Viļņā notika plaša demonstrācija Honkongas atbalstam, kurā negaidīti ieradās vairāki desmiti ķīniešu ar pretējiem lozungiem un sākās neliela sadursme. Policija sodīja divus Ķīnas pilsoņus par sabiedriskās kārtības traucēšanu, bet 2. septembrī Lietuvas Ārlietu ministrija izsauca Ķīnas vēstnieku un iesniedza protesta notu par diplomātu iespējamo iesaistīšanos šajā akcijā.
Foto — Toms Grīnbergs, LU
Dati: Haņbaņ un LU
The post Trojas panda appeared first on IR.lv.